Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (1)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (9)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (5)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (2)
21:30E-adreses lietošanas principi (12)
Ja uz ceļa notiktu tehnisks negadījums, piektā daļa autovadītāju nezinātu, kā rīkoties, no aptaujas datiem secinājusi apdrošināšanas sabiedrība ERGO. Autovadītāji arī atklājuši, ka problēmsituācijās, kad auto, piemēram, ir tukša riepa, nosēdies akumulators vai noslāpis dzinējs, visbiežāk palīdzība tiek meklēta pie radiniekiem vai ģimenes locekļiem, bet visretāk šoferi ir gatavi lūgt citu garāmbraucēju palīdzību.
Skaidrojot autovadītāju prasmes situācijās, kad auto uz ceļa notikusi kāda tehniska problēma, 12% aptaujāto norādījuši, ka zinātu kā iedarbināt auto, ja tam būtu „nosēdies” akumulators, bet 10% atrastu risinājumu situācijā, ja būtu beigusies degviela. Mazākā daļa jeb 5% prastu salabot savu spēkratu, ja tam noslāptu dzinējs vai sabojātos elektronika. Vēl retāk autovadītāji zinātu kā atvērt aizsalušas vai aizkritušas durvis (3%). Turpretī lielākā daļa jeb 50% šoferu pārliecinoši atbildējuši, ka prastu nomainīt tukšu vai pārdurtu riepu, tomēr 20% aptaujāto atzinuši, ka nevienā no minētajām situācijām nezinātu, kā rīkoties.
„ERGO Tehniskās palīdzības dienesta izsaukumu dati liecina, ka mūsdienās autovadītāji vairs nav tik tehniski zinoši kā pirms daudziem gadiem. Saskaroties ar tehniskām problēmām uz ceļa, arvien biežāk šoferi izvēlas dažādu palīdzības servisu palīdzību, nevis cenšas problēmas atrisināt saviem spēkiem. Vismazāk tehniskās problēmsituācijās „galva sāp” KASKO klientiem, jo polise ietver tehniskās palīdzības sniegšanu uz ceļa, piemēram, ja auto ir tukša riepa, beigusies degviela un citas problēmas. Šis KASKO pakalpojums kļūst arvien populārāks, taču statistikas dati liecina, ka ne visi cilvēki kritiskās situācijās aizdomājas par šī pakalpojuma priekšrocībām,” saka Ritvars Heniņš, ERGO risku parakstīšanas nodaļas vadītājs.
Interesanti, ka lielākā daļa jeb 33% autovadītāju, saskaroties ar auto tehniskām ķibelēm uz ceļa, palīdzību lūdz radiniekiem vai ģimenes locekļiem, bet 23% pēc palīdzības vēršas pie draugiem. Savukārt otrs populārākais atbalsts šādās situācijās ir apdrošinātājs vai tehniskās palīdzības dienests – tiem palīdzību lūdz 21% autovadītāju. Citiem autovadītājiem uzticas vien 4% šoferu. Zīmīgi, ka piektdaļa jeb 19% šoferu uzticas tikai sev un visas problēmas cenšas atrisināt saviem spēkiem.
Pēc ERGO novērojumiem, pieprasījums pēc Tehniskā palīdzības dienesta pakalpojumiem pieaug ziemas periodā.
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.