Renault Type AX svin 105 gadu jubileju

Pirms 105 gadiem, 1908. gada oktobrī, Renault izlaida Type AX. Tas bija viens no pirmajiem mēģinājumiem Eiropā radīt tautai paredzētu automašīnu.

Brāļi Luī, Marsels un Fernāns Reno (Louis, Marcel, Fernand Renault) 1899. gadā Parīzes priekšpilsētā Bijankūrā nodibināja uzņēmumu ar nosaukumu Société Renault Frères. Tajā laikā, t. i., 19. gadsimta nogalē automašīna joprojām šķita luksusprece, kas paredzēta vien nelielai grupai bagātu entuziastu. 20. gadsimta sākumā automašīnu ražotāji, kuru skaits tolaik bija niecīgs, izvēlējās dažādus attīstības ceļus. Daži koncentrējās uz ekskluzīvām automašīnām, kas bija pieejamas vien nelielam skaitam izredzēto, kamēr citi nolēma pievērsties tehnikas sasniegumiem, pārspējot ātruma rekordus un konstruējot vairāku cilindru dzinējus ar milzīgu darba tilpumu.

Kad 1903. gadā Parīzes-Madrides autosacīkšu laikā gāja bojā Marsels Reno, viņa brāļi izvēlējās trešo ceļu, kas bija pilnībā attālināts no sporta sacensībām un vadošajām aprindām paredzētās augstprātīgās ekskluzivitātes. Kādā no intervijām, ko Luī Reno presei sniedza jau 20. gadsimta 20. gados, viņš teica, ka, gadsimta sākumā braukājot savā automašīnā pa Franciju, viņš bija pamanījis, ka viņu pavada simtiem ziņkārīgu acu skatienu, ko raidīja vienkāršie Francijas iedzīvotāji — sievietes, vīrieši, jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki. Tieši tobrīd viņš bija sapratis, ka arī šie cilvēki ir pelnījuši savu automašīnu, iespējams ar nedaudz mazāku dzinēju, taču pieejamu dažādām sociālajām grupām. Šī ideja — radīt nelielas automašīnas — brāļiem Reno nebija gluži jauna. Galu galā šī zīmola pirmās automašīnas (1898. gadā) nosaukums bija Voiturette (franču valodā 'maza automašīna'), tieši tāpat kā tās pēctečiem, proti, Voiturette Type A, Type B un Type C modeļiem.

20. gadsimta sākumā Francijas autobūves industrija piedzīvoja uzplaukumu. Lai gan vēl nebija pienācis laiks, kad vidusmēra Francijas Republikas iedzīvotājam mājas pagalmā bija novietota automašīna, Renault Type AX projekts bija pirmais solis šajā virzienā. Tikmēr Renault pievienojās Chambre Syndicale des Constructeurs d' Automobiles (Francijas automobiļu ražotāju asociācija). 1904. gadā Renault jau bija 120 izplatītāji Francijā un filiāles vairākās Eiropas valstīs. Gadā tika saražots ne mazāk kā aptuveni 1 000 dažādu veidu automašīnu.

1906. gada rudenī tika radītas tautai paredzētās, viegli izmantojamās automašīnas pirmās skices — tas bija Renault Type AX, kam bija jākļūst par mazāku Type AG versiju. 1907. gadā tika uzbūvēti Renault Type AX prototipi. Divu cilindru dzinējs ar 1060 cm³ darba tilpumu tika uzstādīts uz masīva tērauda rāmja, kura garenbāzes platums bija 1950 mm. Pēc vairākiem gadiem Renault kļuva par Eiropas līderi 1,1 l klasē, un automašīnas ar tāda paša tilpuma dzinēju, kas turklāt jau bija aprīkots ar četriem cilindriem, kļuva populāras visā Eiropā. Pievērsiet uzmanību tam, ka ‘1100 cm³ dinastijas’ sākums Renault bija 4CV, sākot no 4., 8. un 5. modeļa līdz pat pamata pirmās paaudzes Clio versijai, un tā turpinās arī mūsdienās.

Dzinēja kloķvārpstā tika izmantots pretsvars. Dzinēju iedarbināja, izmantojot iedarbināšanas kloķi, un aizdedzi nodrošināja augstsprieguma magneto.

Radiators, tāpat kā citiem Renault modeļiem, bija novietots dzinēja aizmugurē. Pārsegam bija raksturīga forma, kas kalpoja kā Renault automašīnu atšķirības zīme līdz pat 20. gadsimta 20. gadu beigām. Type AX čuguna, vienrindas, četrtaktu dzinējs, kura darbību nodrošināja vienkāršs karburators, spēja attīstīt aptuveni 7 ZS jaudu. Ar to pietika, lai 1050 kg smagā automašīna attīstītu aptuveni 45 km/h maksimālo ātrumu. Type AX bija 2 900 mm garš, 1 350 mm plats un 1 800 mm augsts (ar uzlocītu jumtu). Automašīnas priekšējo un aizmugures atsperojumu nodrošināja eliptiskās slokšņu atsperes, kas bija izplatīts tā laika risinājums. Tika izmantota Luī Reno izgudrotā manuālā, nesinhronā, trīs pārnesumu pārnesumkārba un koniskais berzes sajūgs ar ādas apšuvumu. Bremžu uzliku, kas ietekmēja automašīnas aizmugures riteņu darbību un kuru darbību nodrošināja šarnīrvārpsta, apšuvums arī bija izgatavots no ādas. Type AX 1908. gada oktobrī tika prezentēts Parīzes automašīnu izstādē, un nedaudz vēlāk — Londonas automašīnu izstādē Ērlskortā, piesaistot lielu publikas interesi. Divvietīgais Type AX tika piedāvāts vairākās versijās: ar atvērtu vai pusatvērtu (Phaeton) virsbūves konstrukciju un ar salokāmu vai fiksētu jumtu. Par papildu samaksu bija iespējams uzstādīt pat aizsargstiklu jeb drīzāk vējstiklu, lai pasargātu vadītāju no ūdens un dubļiem, vai papildu aizmugures sēdekli. Renault Type AX pircējs varēja arī iegādāties tikai šasiju kopā ar dzinēju un pasūtīt citādu automašīnas virsbūvi kādā no daudzajiem uzņēmumiem, kas izgatavoja virsbūves konstrukcijas. Priekšpusē tika uzstādīti gāzes lukturi, kas tika dēvēti arī par „karbīda lampām”. Lampas tvertnē notiekošās karbīda un ūdens reakcijas rezultātā izdalījās acetilēns, kas nedaudz izgaismoja ceļu. Rāmim netika veiktas nozīmīgas izmaiņas. 1910. gadā tika izlaists modelis ar dzinēju, kas pie 1800 apgriezieniem minūtē spēja attīstīt aptuveni 12 ZS jaudu. Maksimālais ātrums tolaik bija 50 km/h. Type AX, neskaitot Franciju, tirgoja vēl daudzās citās valstīs, tostarp Lielbritānijā, Beļģijā, Šveicē, Itālijā un Krievijā.

Pirmais mēģinājums radīt tautai paredzētu automašīnu bija veiksmīgs, kaut arī Type AX automašīnas joprojām montēja manuāli, kā rezultātā Bijankūras rūpnīcas ražošanas jauda bija ierobežota. Laikā, kad tika uzsākta šī veiksmīgā modeļa ražošana, uzņēmumā strādāja aptuveni 3 tūkstoši darbinieku. Pagājušā gadsimta pirmās desmitgades nogalē ievērojami uzlabojās ražošanas tehnoloģija. Kad 1913. gada rudenī tika slēgtas Type AX ražošanas līnijas, 5,2 tūkstoši cilvēku bija iesaistīti aptuveni 10 tūkstošu dažāda tipa automašīnu izgatavošanā gada laikā. Ir aprēķināts, ka Renault ar maza diametra cilindru maksāja aptuveni USD 900,00. Uzņēmums bija tuvu ideālas „tautas automašīnas” ražošanai, taču dažus mēnešus pēc Type AX ražošanas pārtraukšanas sākās Pirmais pasaules karš, tādējādi aizkavējot Eiropas autobūves industrijas attīstību uz četriem gadiem.

Renault Type AX bija pirmais lēto automašīnu grupas automobilis, kas tika piedāvāts Eiropā. Vismaz daži šī zīmola modeļi nokļuva uzplaukstošajā Polijas tirgū, jo jau 1906. gada aprīlī „Automašīnu garāža — starptautiskā filiāle”, kas piederēja Perodāna (Perraudin) kungam, Varšavā, Lešno ielā 25 oficiāli uzsāka Renault automašīnu tirdzniecību. No vairākiem tūkstošiem jebkad izgatavoto Renault Type AX modeļu līdz mūsdienām ir saglabājušies vien daži — tie ir jebkuras kolekcijas un tādu automašīnu elegances konkursu Concours d'Elegance kā, piemēram, Louis Vuitton Classic Parīzē vai Peblbīčā ASV, lepnums.

Un 105 gadus pēc mazā, divvietīgā Renault Type AX izlaišanas piedzima tā pēctecis, proti, divvietīgā, mazā pilsētas automašīna ar elektropiedziņu Renault Twizy.