Krusttevs.com testē auto! Latvijas Gada auto 2015 pirmais mediju testa brauciens

Konkursa „Latvijas Gada auto” pavasara testa brauciens parasti pulcē mazāku skaitu šī titula pretendentu, auto vērtētāju un žurnālistu, taču tas nemazina azartu, ar kādu šī brauciena dalībnieki ķeras pie spēkratu vētīšanas.

Izņēmums nav arī „Latvijas Gada auto 2015” pirmais testēšanas pasākums, kura ietvaros iespaidus varēja smelties par sešiem konkursa spēkratiem plus vēl diviem modeļiem, kas pildīja salīdzināšanas objektu funkcijas. Jāatgādina, ka pretendentu pieteikšanas termiņš šogad ir 6.novembris.

KRUSTTĒVS.COM kodolīgi apkopo spilgtākos iespaidus par pavasara testa braucienā izmēģinātajiem auto. Apraksti publicēti hronoloģiskā secībā.

„Nissan Qashqai”

Milzu popularitāti guvušā krosovera otrā versija, kas necenšas gulēt uz priekšgājēja sarūpētajiem lauriem, toties gribot negribot ir spiesta tos izmantot kā pakāpienu ceļā uz panākumiem. Gluži kā pirmā uzvaras gājiena iedvesmots, „Qashqai” kļuvis vēl simpātiskāks, mūsdienīgāks, klusāks un tehnoloģiski aprīkotāks, tas par dažiem centimetriem pieņēmies gan platumā, gan garumā, nodrošinot pietiekami vietas salonā, kā arī piedāvājot visai vilinošas aprīkojuma paketes, turklāt – par konkurētspējīgu cenu, kas sākas ar nepilniem 17 tūkstošiem eiro. Iespējams, 1,2 litru benzīna motors (kā testētajam) kā dinamiku bremzējošs faktors šādam auto nebūs praktiskākais risinājums, tāpat kā 19 collu riteņi, kas gaitu padara pacietu. Taču dzinēju palete un riteņu izvēle ir pietiekami plaša, lai interesenti atrastu sev piemērotāko un stātos rindas galā, kas šodienas „Qashqai” kārotājiem esot meklējams kaut kad oktobrī.

„Mini Cooper S”

„Mini” vārds jau sen apziņā nesaraujami saistīts ar kādu britu komiķi un vareno BMW saimi, liekot to uztvert kā jautrības un izklaides „rozīnīti” gana prestižā kompānijā. Jaunais „Mini Cooper S” turpina stilīga labā garastāvokļa nesēja „joycar” tradīcijas – tajā uz paneļa lepni gozējas pulksteņu ciparnīcām līdzīgie mērinstrumenti, vienmuļībā neļauj ieslīgt oriģināli instrumentu rāmjos iestrādāti un interjera krāsu kombinācijas. Par to, ka „Cooper S” nepretendē uz praktiska auto lauriem, liecina fakts, ka tam aizmugurē iztrūkst pat tādu citkārt ierastu elementu, kā virslogu rokturu. Taču nelielas pastilošanas vai pazīmēšanās nolūkos, piemēram, no visas sirds uzminot uz gāzes pedāļa un ar ausīm izbaudot izpūtēja „šāvienus” (šāda izprieca gan nebūs lēta, jo sākuma cena pārsniedz 20 tūkstošus eiro), braucieniem vienatnē vai rezerves auto funkcijām šāds braucamais būs gana labs. Ja kāds, smejot par šī auto pieticīgajiem izmēriem (sak, nav jau nekāds ietilpīgais četrdurvju „Countryman”), nosaka, ka tik mazā braucamajā četri padruknas miesasbūves vīri nu, nekādi nesalīdīs, neticiet! Praksē ir pierādīts pretējais, tiesa, ne tuvu nepretendējot uz komforta augstāko pilotāžu.

„Honda Civic Tourer”

„Atgriešanās pie senākām saknēm” laikam varētu būt viens no apzīmējumiem „Civic” atkalienākšanai universālu segmentā pēc vairāk nekā 20 gadu pauzes (šāds apgalvojums būs pareizs, ja starp mūsdienu „Civic” un tālaika „Shuttle” drosmīgi liksim vienādības zīmi). Spriežot pēc testētā, ar 1,8 litru benzīna dzinēju un piecpakāpju automātu aprīkotā „Civic” (alternatīva ir 1,6 litru dīzelis bez automātiskās transmisijas iespējām), „Honda” inženieri nav centušies izgudrot divriteni no jauna vai piekrāmēt šo auto ar liekām opcijām un tiekties pēc neticamiem vai kosmiskiem dinamikas rādītājiem. Auto nepretendē uz rekordu, ieskrienoties līdz „simtiņam”, taču ir gana ērts, kluss, viegli vadāms (savu ieguldījumu te dod arī trīs amortizatoru režīmi, kas mūsu ceļiem jau sen kļuvusi par faktiski obligātu opciju) un liek domāt, ka ģimenes auto funkcijas pildīs gana labi, turklāt šis elegantais smukulis, kura cena sākas ar 18 500 eiro, solās būt budžetam samērā draudzīgs.

„Fiat Freemont”

Faktiski šis lādzīgais milzis ir gluži kā Fēnikss no pelniem atdzimis „Dodge Journey”. Šāda atklāsme gan „noēd” daļu intrigas – sak, kāds gan ir „Fiat” vēsturē, šķiet, pirmais apvidnieks, jo saka priekšā, ka aiz bezgalīgu problēmu ilgstoši mocītā itāļu zīmola slēpjas tipisks amerikāņu „kuģis”. Tomēr tas nemazina ziņkāri par tā sniegtajām braukšanas izjūtām. Kā līdzīgos gadījumos ierasts, lai nešokētu eiropiešus ar jeņķu lielummāniju auto dzinēju jomā, zem testējamā „Freemont” pārsega iebūvēts divu litru dīzelis (alternatīva lielākas dinamikas un benzīntanku apmeklējumu mīļotājiem ir 3,6 litru V-veida benzīnnieks), kas patēriņam neļauj slīdēt daudz tālāk par astoņiem litriem uz 100 kilometriem, taču līdz ar gaitas smagnējumu raisa pārdomas, vai šāds tilpums divtonnīgas „liellaivas” dzīšanai ir adekvāts. Braucējiem par komforta trūkumu gan grēks žēloties – sēdekļi atgādina dīvānus; atšķirībā no daudziem apvidniekiem „Freemont” aprisēs manāma zināma „radniecība” ar minivenu, līdz ar to tas dinamiskākos braucienos neizceļas ar pārmērīgu zvalstīgumu, turklāt savu komforta „piešprici” dod arī septiņas sēdvietas. Sākuma cena tam, gan ir pozīcijā, kas spētu nodrošināt īpašumā, piemēram, maksimāli aprīkotu „Qashqai”. Smaidu izraisa uz milzīgās viduskonsoles fona izbīdītais ātruma pārslēgs, tajā pat laikā absolūtu neizpratni raisa logu tīrītāju slēdzis, kas atrodas nevis ierastajā vietā, bet gan... uz pagriezienu rādītāju sviras.

„Opel Astra Sports Tourer” (ārpus konkursa)

Domājams, konservatīvākais tajā dienā iemēģinātais braucamrīks. Ir diezgan patīkami braukt jau iepriekš redzētā un īpaši nemainīgā vidē – interjers, paneļa plūdlīnijas, mērinstrumentu formas, hroma akcenti viss šķiet tik redzēts. Pat melnie punkti, gadiem ejot, nav mainījušies. Dinamisks, pietiekami ietilpīgs un ekonomisks (1,6 litru dīzelis) ģimenes auto īsti konservatīva eiropieša gaumē. Oriģināls bagāžas nodalījuma salona pārsega risinājums, kas ļauj pa īpašām sliedēm pārsegu pabīdīt augstākā pozīcijā, lai zem tā varētu droši no nevēlamiem redzokļiem noslēpt, piemēram, glaunu divriteni. Lai piedod Uzlecošās saules zemes censoņi, bet manā skatījumā viņu jaunais „izcepums” ar šo nu jau visai pieredzējušo „vācieti” nespēj konkurēt ne cenas, ne braukšanas sajūtu ziņā.

„Fiat 500 L Trekking” (ārpus konkursa)

Otrs modelis, ko konkursā „Latvijas Gada auto 2015”pieteicis„Fiat”, ir savā ziņā īsts pārsteigumu koncentrāts, īpaši, ja šo zīmolu uzlūko caur ērmotu un nebaudāmu auto ražotāja prizmu (atcerieties kaut vai ķēmīgo „Multipla”) vai arī kā kategorijā „nu, tā, nekas īpašs” ietilpstošu automobiļu radītāju. MPV klases auto „500 L Trekking” jau pašā sākumā iepriecina ar visai augstu sēdpozīciju un virkni sēdekļu (tajā skaitā aizmugurējo) transformēšanas opciju. 1,3 litru dīzelis ir gana nedzirdams, savukārt gaitas īpašības liek atzīt, ka ierastie stereotipi par „Fiat” līdz ar šo braucienu būs „jānorok” – piekare ir vienkārši pārsteidzoši komfortabla kā uz asfalta, tā uz grants ceļa, līkumos šis spēkrats turas vajadzīgajā trajektorijā, bet karstās vasaras dienās lieti noderēs aukstuma kamera cimdu nodalījumā. Ar gana pieticīgiem gabarītiem apveltītais un savdabīgu avangarda stila interjeru vainagotais (paneļa virsma vietām šķiet izgatavota no flīģeļa plāksnēm) „500 L Trekking” varētu teju pretendēt pat uz vidusmēra ģimenes auto statusu, taču jebkurā gadījumā tas uz pelēcīgās vidusmēra masas fona nepaliks nepamanīts. Cenas segments gan šajā gadījumā ir ļoti diskutabls, jo sākuma punkts šāda auto gribētājiem ir gana augsts – 17 700 eiro.

„Dacia Duster”

Franciskais „Renault”, ko aizēnojis rumānisks robustums un austrumeiropeiska vienkāršība, vietām pat prastums – iespējams, tie ir atbilstošākie „Dacia” krosovera apzīmējumi. Lai kādi arī nebūtu publikas aizspriedumi pret Eiropas impērijas absolūti necilākajā valstī ražotiem auto, „Duster” ir faktiski vienīgā alternatīva (izņemot „Ņivu”) tiem, kuri par varītēm grib tikt pie, nu, kaut vislētākā un visvienkāršākā „džipa” un ir gatavi šai vajadzībai atvēlēt vismaz nedaudz virs 11 tūkstošiem eiro. Šāda alternatīva gan neļauj mielot acis ar „misters auto” tipa eksterjeru un interesantām priekšējā paneļa plūdlīnijām, toties nodrošina ekonomiskumu un nevainojamu dinamiku (automātiskās transmisijas cienītājus gan nāksies apbēdināt) – iepriekš virknē „Renault” redzētais 1,5 litru dīzelis savienojumā ar sešpakāpju ātrumkārbu savu funkciju pilda „praktiskā latvieša” vajadzībām atbilstoši. Vienlaikus šāds auto nes līdzi konstrukciju vienkāršību, ērtus sēdekļus un salīdzinoši nedārgu ekspluatāciju. Vārdu sakot – ja arī „Duster” nav tā labākā izvēle, ar ko mēģināt izkļūt cauri teju metru dziļām dubļu peļķēm, lauku ikdienai un šosejas pārbraucieniem tas būs gana piemērots.

„Mazda 3”

Pirmais iespaids liecina, ka jaunā „Mazda 3” ir mēģinājums apvienot virs-viduslīmeņa komfortu, ekonomiju un sportiskumu. Otrais solis, praktiskais, liek secināt, ka, lai arī jaunais „trijnieks” vismaz pēc skata ir sportiskāks par iepriekšējo „mazo samuraju”, pēc brauciena nepamet vismaz neliela vilšanās sajūta. Pat divlitru motors ar savu kūtrumu (bez turbīnas!) šķietami protestē pret jebkādām sportiskām izpausmēm, spēkrats gaitā ir paskaļš, turklāt dažādās salona vietās atšķirīgos decibelos dzirdami ausij netīkami un visai aizdomīgi blakus trokšņi. Kā pozitīvus faktorus šī auto sakarā var minēt vien to, ka, ņemot vērā „Mazda 3” nelielos gabarītus, tās salona komforts pārsniedz cerēto, un visai pieejamu cenu (sākot no 15 tūkstošiem eiro).