10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
17:57Spēlē kaislīgi! Taču tikpat atbildīgi kā Džeimss Bonds. Ielūkojies tiešsaistes kazino pasaulē (1)
05:27Digitālā revolūcija, kaislības un inovācijas! Tiešsaistes kazino 2023. gadā Latvijā (2)
20:27Slavenības, kurām izcili veicas azartspēlēs (2)
22:06Četrkājainie aristokrāti izstādē PetExpo 2021 Ķīpsalā (14)
Šīs ir pārdomas par drosmi – par uzdrīkstēšanos domāt un darīt ārpus rāmjiem. Par darbu, kas daudz raženāk notiek ārpus darba vietas. Par teorijām un praksi, kad nereti attālums starp vienu un otru mērāms gaismas gados.
Jau vairāk nekā piecpadsmit gadus citur Eiropā un pasaulē sākās biroja darba ikdienas ritma revolūcija, izmantojot iesākumā telefonkonferences, vēlāk - videozvanus. Sākotnēji uzņēmumi mudināja strādāt darbiniekus attālināti, kas ļoti bieži nozīmēja efektīvāk. Vai gluži vienkārši – lētāk.
Ar „lētāk” mēs saprotam izdevumus transporta vajadzībām, racionālas biroja telpu platības izmaksas un arī mazāk redzamo ieguvumu – elastīga darba režīma darbiniekus, kas, kā izrādījies, mazāk piesaka darba nespējas un ārsta apmeklējumu.
Nesen biznesa vidi ASV satricināja Yahoo vadītājas Marisas Meieres (Marissa Mayer) paziņojums, ka tehnoloģiju gigantā elastīgajam darba stilam pienākušas beigas. Forbes slejā šo komentēja kā apvērsumu – kontrrevolūciju, ja vēlaties.
Abos gadījumos – kā elastīgā darba ritma piekritējiem, tā arī stingri fiksēta darba laika darba vietā atbalstītājiem ir sava taisnība. Nav vienas absolūtās.
Taču ir skaidrs, ka, ļaujot darbiniekam būt elastīgam, piemēram, darba līgumā nosakot, ka 15%-20% darba laika var tikt pavadīts brīvā režīmā, nozīmē darbinieku jau sākotnēji virzīt uz rezultātu, nevis uz klātbūtni darba vietā. Tā ir atsēdēšana, kā nereti dzirdam runājam par laika pavadīšanu birojā.
Atsēdēt stundas. Kam gan tas patiesi vajadzīgs?
Kā otra „atsēdēšanas” blakne ir neskaitāmie tikšanos, sapulču, citu kolēģu jautājumu, telefonzvanu un citu notikumu virkne, kurai beidzoties darbinieks attopas jau tuvu darba laika beigām, bet ar vēl garāku darāmo darbu sarakstu, kas līdztekus dienā nepaveiktajam papildināts ar jauniem.
Kad 2010. gada beigās TED publiskoja Džeisona Frīda (Jason Fried) runu (http://www.ted.com/talks/jason_fried_why_work_doesn_t_happen_at_work.html?quote=851 ), tā, šķiet, precīzi atbildēja uz jautājumiem par darbu četrās sienās un ārpus tām. Šodien - saulainā vasaras noskaņā - daudz vairāk prieka darbā sagādā būšana kādā no Latvijas 76 pilsētu parkiem un bezmaksas www.wifi.lv baudīšana. Latvijā pieejamie interneta un mobilās datu apraides ātrumi ir pilnībā pietiekami, lai mēs nopietni runātu par saukļa “Strādā jebkur” iedzīvināšanu.
„Strādā jebkur” nenozīmē darbinieka attālināšanos no kolektīva. Tā, gluži otrādi, ir pat pozitīvas sacensības iespēja, kur Tu atradi omulīgāko kafejnīcu vai birojnīcu, lai pabeigtu savu ķēpīgo atskaiti. Kur pilsētā ir ērtākie parka soli, lai nesteidzīgi iepazītos ar jauno mērījumu politiku.
Jā, mazliet komiski, bet šķiet, daudz vērtīgāka šāda divu kolēģu domu apmaiņa, nekā TV seriāla pārspriešana.
Protams, arī darbs ārpus biroja nav bez traucēkļiem, kas uzmanību novērš, bet, un te citēsim Džeisonu – ja uz e-pastu varam atbildēt ar zināmu laika nobīdi, tad mēs nekad nevarēsim noignorēt mūsu tiešo vadītāju, kas iestājies durvīs.
Darbs ārpus biroja atstāj izvēles iespējas, kā plānot laiku un kā sasniegt rezultātu.
Darbs ņemts no: http://www.locationblog.lv/index.php/2013/05/darbs-liepu-paveni-par-visiem-100/
“Kino palīdz izstāstīt stāstus, kas ļauj asociēties ar notikumiem un piešķirt vērtību vietai, kurā dzīvojam. Man ir ticība, ka ļoti personīgs stāsts palīdzēs saprast, kādēļ bija vērts mirt par mūsu zemi. Daudzi ir aizmirsuši, ka mūsu valsts un iespēja brīvi izteikties nav dāvana – kāds to ir izcīnījis ar savu dzīvību un asinīm, un tas ir jāatceras,” diskusijā par latviešu kinofilmu lomu patriotisma veidošanā uzsvēra filmas “Dvēseļu putenis” režisors Dzintars Dreibergs.
Komerctransports ir instruments ar pievienoto vērtību – instruments, par kura iegādi lemj uzņēmuma vadītājs, bet ikdienā strādā – šoferis, tas ir instruments, kas palīdz gūt peļņu, kā arī veido uzņēmuma tēlu. Tas nozīmē, ka komerctransportam vienlaicīgi ir ļoti vienkāršas un tajā pašā laikā gana sarežģītas funkcijas. Tas prasa nopietnus ieguldījumus, un vienlaikus īsākā vai garākā termiņā nes arī ieguvumus, tāpēc rodas loģisks jautājums, kā paildzināt komerctransporta mūžu?