Sist vai nesist? Lūk, tāds ir jautājums! 1.daļa

Sarunājas divas draudzenes. „Tā ir taisnība, ka tu nolēmi atgriezties pie vīra?” „Jā, nevaru noskatīties, kā tas nelietis dzīvo svētlaimē!”

Nesen precējusies meita žēlojas mātei: „Tu zini, mammu, es vakar vīriņam uzcepu pīrāgu. Tik skaistu, sirsniņas formā! Bet viņš paņēma, un ar šo pīrāgu man pa galvu iesita … Kā ar akmeni!”

Sabiedrībā dominē viedoklis, ka vardarbīgs var būt tikai vīrietis. Es piedāvāju citu viedokli, ka Rietumu civilizācijā tieši sievietes ir vardarbīgākas par vīriešiem.

Masu mediji un sabiedrība propagandē uzskatu, ka „roku palaišana” ir zema kultūras līmeņa pazīme gan vīriešiem, gan sievietēm! Šī viedokļa pārstāvji uzskata, ka „roku palaišana” liecina tikai par to, ka agresoram ir par maz prātiņa, lai to otru pārliecinātu civilizētā veidā. Ha! Lai viņi to pasaka armijai, policijai un valsts varai, ka viņiem prātiņa ir par maz, kad vajag iekasēt nodokļus vai pakļaut teroristus un anarhistus. Pienāk policists un laipni saka: „Sarunāsim, lūdzu, pakļaujieties mums, lūdzu! Mēs tā gribam!”. A policista uzkabes josta nokrāmēta ar visu iespējamo vardarbības instrumentu paleti, kura likumpārkāpēju nemaz nebrīdina par iespējamo vardarbību, ja viņš iedomāsies nepakļauties varas agresijai. Kur nu! Psihologu teorijas pārlasījušies indivīdi!

Tā, lūk, valsts pārvalde patur sev tiesības būt vardarbīgai ar policijas un armijas un dažādu inspekciju un slepeno dienestu palīdzību. Rietumu sabiedrībā ļoti populāri ir izvietot miera uzturētāju kontingentu citās valstīs. Kas tas ir? Tas ir vardarbības piedraudējums, ja netiks izpildītas noteiktas prasības. Tās ir savu vērtību uzspiešana citai tautai, slēpjoties aiz humānisma. Kas ir miera uzturētāji? Nogalināt apmācīti profesionāļi, kas „pašlaik” nenogalina! Bet viņi pieļauj šādu iespēju!

Es pilnīgi nepiekrītu, ka vardarbība nav risinājums. Muļķības tieši vardarbība un tās piedraudējums ir risinājums. Un vienīgais risinājums, kad ir jāaizstāv savas intereses un savas pozīcijas, ja to nedarīs, tad tīkotāji pēc tavas brīvības un resursiem, kā maitu putni noknābās savu upuri. Vardarbību var nepielietot, bet agresoram ir jāsaprot, ka tā tiks pielietota, kā tikko tiks pārkāpta „valsts” robeža. Vardarbība ir līdzeklis, kad miera sarunas nav nesušas rezultātus, kad vairāk nav argumentu, kad vārdu krājums ir beidzies, bet vēl joprojām agresors neatkāpjas.

Gandrīz visas sievietes savās runās ir pret vardarbību, bet tā ir tikai līdz brīdim, kad pašām rodas apdraudējums, tad viņas pašas kļūst vardarbīgākas par vīrieti. Lai sieviete pamēģina sarunāt ar maniakālu izvarotāju savas mājas liftā, kurš pēc akta vēl gribēs izritināt viņas zarnas! Civilizēti!! Viņas vienmēr kategoriski pieprasa vainīgā sodīšanu. Tas ir normāli, un pareizi, ka vainīgais ir jāsoda, bet šī liekuļošana ir pretīga! Sieviete baidās būt dabiska un „maksā nodevas sabiedrībai”, un savu „humāno” attieksmi viņa uzspiež pieņemt arī vīrietim, lai viņš arī kļūst liekulis. Kad vīrietis kļūst humānists, notiek paradokss, sieviete viņu vairs neciena. Ko? Tā nav? Ir gan!!

Tikai nesievišķīgas sievietes un dzīves neveiksminieces aktīvi cīnās pret vardarbību un par humānismu (jebkura cīņa, jau pēc definīcijas, ir vardarbīga!!!). Kas tad ir šīs cīņas pamatā? Tās mērķi ir tikt pie vīrieša vai atriebties pasaulei par dzīves neveiksmēm un atraidījumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka sievišķīgās un smukās savākušas visus iekārojamos vīriešus (bagātos un veiksmīgos), bet šīs neveiksminieces tiem netiek klāt pat tādā attālumā, lai izrādītu savu gudrību. Neveiksminieces nosoda visu dzīvniecisko, ko cilvēks sevī nes, un runā par inteliģenci, humānismu, cilvēcību un garīgām vērtībām. Šīs sarunas ir ar mērķi pievērst vīriešu uzmanību viņu gudrībai, jo viņas taču ir ieguvušas izglītību, kamēr smukās lenca vīriešus. Neveiksminieces vēl joprojām lasa grāmatas, jo viņām pieņemama vīrieša vēl joprojām nav!! Viņas jūtas zinošas, gudras, jūtīgas (bet nenovērtētas) un inteliģentas, bet viņas vēl joprojām ir nevajadzīgas vīriešiem. Nu, ko? Tāpēc arī jāmēģina vīriešu uzmanību novērt no seksa, un pievērst garīgām vērtībām un izsmiet dieva doto savstarpējo dzimumu pievilkšanās spēku.

Pieļauju, ka daudziem vīriešiem ir tāpat kā man. Es uzturu sarunu tikai ar tām sievietēm, kuras man ir seksuāli interesantas. Nekāds sievietes prāts mani nepiesaistīs ilgstošai sarunai, ja mani viņa neinteresēs seksuāli. Es varu nedaudz parunāt ar neinteresantu sievieti dēļ pieklājības, bet es netērēšu savu dzīves laiku ne kapeiku ilgāk, un izbeigšu sarunu.

Sekss ir dzīvniecisks, bet, ja tajā iesaista prātu un formulas, seksuālā neapmierinātība un vilšanās ir garantēta. Ar seksu (vairošanos) nodarbojas cilvēks un dzīvnieki, tas ir dieva izgudrotais mūžīgais dzinējs, kurš neļauj apstāties nekam dzīvajam, tas virza pasauli. Vairošanās ir vienīgais dzinulis, kā sievietēm, tā arī vīriešiem. A, te, gudrinieces izsmej dieva kārtību!!

Nu re, bet agresija ir obligāts mūžīgā dzinēja priekšnoteikums, jo tikai agresīvs tēviņš piesaista mātītes. Vārgs tēviņš nekad „nedabū”, viņš tikai noskatās (porno) un siekalojas. Viņam nav pēcnācēju.

To apliecina kaut vai tas, ka sievietēm patīk vīrieši ar humora izjūtu. Ar viņiem esot jautri! Ja? Jautri? Bet humors ir viens no lielākajiem agresijas un dominances izrādīšanas instrumentiem. Būt jautrs, izsmējīgs un savos vārdos tiešs var būt tikai spēcīgs vīrietis. Kāpēc? Tāpēc, ka par saviem vārdiem ir jāspēj atbildēt un par humoru var dabūt pa zobiem no citiem vīriešiem. Ja vīrietis nebaidās būt jautrs, tas sievietei dot signālu, ka viņš ir viens nodominējošajiem tēviņiem. Vot!

Dzīvnieku pasaulē nav humānisma, vārgais ir nolemts iznīcībai. Tas pats attiecas uz cilvēku un sabiedrību kopumā. Kapitālismā bankrotē vājākais un neveiksmīgākais. Tas arī Viss!! Kāds humānisms? Kādas garīgās vērtības? Humānistes var iepūst stabulē un turpināt lasīt Kārli Marksu.

Cilvēks vienmēr ir vērojis dabu un no tās mācījies. Viss sabiedrības un tehnikas progress ir balstīts uz cilvēka novērojumiem, uz tām likumsakarībām, kuras viņš ir atradis dabā. Cilvēks mācās no dabas, viņš izmanto dabu (nu takš Bībelē dievs atļāva!). Ā, starp citu Bībelē, dievs arī lika cilvēkam vairoties, nevis nodarboties ar augstu garīgo vērtību apspriešanu. Nu, re, tātad cilvēks mācās no dabas, to apliecina arī austrumu kaujas mākslas (tīģera, čūskas, pērtiķa … kaujas stili). Attiecībā uz agresiju, dominanci, varu un seksu mūsu „civilizētā” Rietumu sabiedrība ir vienāda ar dzīvnieku pasauli. Identiska! Tas ir mūžīgais dzinējs visam! Un tā tam būs būt! Āmen!

Tātad, lai vīrietis kaut ko sasniegtu, viņam ir jāspēj būt agresīvam. Bet tas ir spēks, kuru ir jākontrolē, jākontrolē pašam, nevis jāļauj to darīt mātītei. Kāpēc vīrietim ir jābūt spējīgam uz agresiju? Tāpēc, ka savādāk viņš nespēs sagādāt resursus sievietei, un viņas bērni nomirs badā. Kā tas arī notiek ar nabadzīgām ģimenēm. Vīrietis nespēj izpaust savu agresiju, viņš baidās. Bailes vīrietim liek ievērot visus citu cilvēku diktētos noteikumus. Viņš pakļaujas sievietei un „jūk prātā”, kā rezultātā sāk iestigt jebkāda veida atkarībās. Kāpēc sievietēm patīk vīrieši jebkura veida militārās formās? Elementāri, tas norāda, ka šādi vīrieši ir spējīgi uz agresiju un dominanci. Vienkārši un dzīvnieciski!!

Tas pats attiecas uz sportistiem, sportam pēc būtības jau ir jābūt agresīvam, mērķtiecīgam, gatavam tikt pazemotam un gatavam pazemot zaudētāju. Jebkura cīņa (arī sports) ir saistīta ar zaudētāja pazemojumu. Obligāti!! Tikai īsts vīrietis var pieņem zaudējumu un pazemojumu, un saņemties nākošajai cīņai. Jebkurš sports ir saistīts ar zaudētāja pazemošanu. Sports ir cīņa un ir vardarbīgs! Pat šahs un dambrete!

Un kāpēc sievietei jābūt agresīvai? Arī tas ir vienkārši. Viņai ir jāaizstāv vīrieša sagādātie resursi un pats resursu avots (vīrietis) no citu sieviešu tīkojumiem. Jo citas arī grib spēcīgu un veiksmīgu tēviņu, un pastāvīgi tādu lenc un dod viņam neķītrus signālus. Sieviete aizstāv savus resursus un ir gatava savu konkurenti pat nogalināt. Kur nu vēl mīkstmiesīgam vīrietim iekraut ar pannu. Pieļauju, ka viens no iemesliem, kāpēc sieviete sit savu mīkstmiesīgo tēviņu, ir pamodināt viņā agresiju, lai viņš ietu sagādāt vairāk resursu. Tas varētu būt zemapziņas diktēts uzvedības modelis, kuram apziņā sieviete nemaz nevar piekļūt. Apziņā viņai ir „humānisms”! Ko? Mūsdienās šī sieviešu savstarpējā agresija ir samazināta ar alimentu palīdzību. Tomēr, lai arī sieviešu savstarpējā cīņa ir nedaudz samazinājusies, tā ir būtiski palielinājusies pret pašu vīrieti. Tas ir likumsakarīgi, jo, ja vīrietis ir pietiekami agresīvs, tad sieviete var savu agresiju neizrādīt un to pat nekad neizmantot, jo viņai ir kāds, kurš aizstāvēs. Tā lūk!

Tātad, īstam vīrietim ir jābūt spējīgam uz vardarbību!! Tikai īsts vīrietis, nepieciešamības gadījumā, spēj pārvarēt savas bailes vai nedrošību un būt vardarbīgs … pret citu vīrieti un nekad pret sievieti vai bērniem. Tāpat kā dzīvnieku pasaulē. Tieši tāpat!!!

Autors: www.zhuks.lv