10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ārkārtas notikumi
Pēdējo mēnešu laikā plašsaziņas līdzekļos aktualizēta tēma par bisfenola kaitīgumu, tā negatīvo ietekmi uz veselību, kas var rasties, lietojot vienu vai otru pudelēs pildīto ūdeni. Cilvēku rūpes par savu veselību nav nekas nosodāms, taču gandrīz 60 gadus šī viela nevienam nekaitēja, taču tiklīdz viens no dzeramā ūdens ražotājiem Latvijā izlēma paplašināt savas pozīcijas tirgū, uzvirmoja sašutuma vilnis, kas sniedzās līdz pat iniciatīvai portālā manabalss.lv.
Cik tālu var iet, lai veicinātu savu konkurētspēju?
Šajā gadījumā nav pat vietas šaubām, vai ziņas par bisfenola kaitējumu veselībai, ko it kā var nodarīt ūdens lietošana, ir konkurentu pielietots mārketinga triks vai pamatota informācija, jo konkurējošais uzņēmums nemaz neslēpj savu saistību ar informācijas izplatīšanu un panikas celšanu. Uzņēmuma mārketinga plāns ir pavisam skaidrs un vienkāršs – sacelt vētru konkurentu ūdens glāzē, šajā gadījumā, ūdens pudelē, lai celtu savus pārdošanas apjomus, un iekarotu plašāku tirgus daļu. Taču rodas pamatots jautājums, cik tālu ētikas un morāles robežās var iet uzņēmums, lai veicinātu savu konkurētspēju, un tajā pašā laikā, nenomelnotu konkurentu? Vai tiešām mūsdienu mārketinga apstākļos, kad pieejams tik plašs instrumentu loks – tiešais mārketings, mobilais mārketings un sociālie mediji, korporatīvās sociālās atbildības aktivitātes u.tml., joprojām jādarbojas pēc principa – ja nevaru pateikt neko labu par savu preci, vismaz pateikšu sliktu par konkurentu?!
Daži zinātniski termini nepadara publikāciju par zinātnisku pētījumu
Jautājums arī nav par to, cik viegli mēs, sabiedrība, esam gatavi paļauties un uzticēties šādai informācijai, ja uzņēmums apelē pie tik sensitīviem un aktuāliem jautājumiem, kā veselības apdraudējums, kancerogēnās ietekmes u.tml. Mēs, protams, pievēršam uzmanību un esam gatavi ņemt vērā ieteikumus, taču ir vērts papētīt sīkāk, piemēram, vai piedāvātā informācija tiek pamatota ar zinātniskiem faktiem, reāliem un nesen veiktiem pētījumiem u.tml. Dažu zinātnisku terminu iekļaušana publikācijās vēl nepadara to par pētījumos balstītu informāciju!
Kurš patiesībā nodara lielāku kaitējumu?
Ir sens teiciens – papīrs pacieš visu – papīrs jau pacieš, bet, vai tas ļauj uzņēmumam publicēt informāciju, kas nepamatoti satrauc mūsu sabiedrību. Ir liela sabiedrības daļa, kas ļoti sensitīvi reaģē uz šādām publikācijām un skaļiem apgalvojumiem – tāds vai citāds ūdens var izraisīt vēzi, šāda informācija nenoliedzami izraisa daļā cilvēku stresu un uztraukumu. Eksperti atzīst, ka stress ir viens no būtiskākajiem vēža izraisītājiem[1], tātad varam secināt, ka, iespējams, saslimšanu ar vēzi drīzāk veicina dažādi panikas cēlāji, kas nepamatoti satrauc sabiedrību.
Izmantosim mūsdienīgus mārketinga instrumentus
Mēs dzīvojam 21. gs., darbojamies brīvā tirgus apstākļos, un, protams, katra uzņēmuma vēlme veicināt savu konkurētspēju ir saprotama un apsveicama, bet, paplašināsim savus mārketinga apvāršņus – izmantosim mūsdienīgus un efektīvus mārketinga instrumentus un metodes, kas nerobežojas ar nomelnošanu un nepamatotu baumu izplatīšanu.
Šodien, mārketings nav vairs jāsaprot kā senāk, kā „runāšana un pārdošana”, bet gan jaunā nozīmē - kā klientu vēlmju piepildīšana[2], un nedomāju, ka kāda klienta/patērētāju vēlmju sarakstā ietilpst tas, ka viņš tiktu satraukts ar nepamatotu, iespējams, pat tīši sagrozītu informāciju.
Autors: Andris Deniņš, LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.