10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Jaunākajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā noskaidrots, ka latvieši, salīdzinot ar cittautiešiem, vidēji mēnesī kultūras pasākumu apmeklēšanai un grāmatu iegādei tērē mazāk naudas. Tikmēr cittautieši gadījumos, kad apmeklē kultūras pasākumus vai iegādājas grāmatas, šim nolūkam tērē lielākas naudas summas.
Vienlaikus jāpiebilst, ka, lūgti novērtēt savas ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli, latvieši biežāk nekā cittautieši atzīmējuši, ka tas ir drīzāk labs vai viduvējs (kopā 67%), bet cittautieši biežāk nekā latvieši norādījuši, ka tas ir drīzāk slikts vai ļoti slikts (kopā 48%).
Norādot, cik daudz līdzekļu vidēji mēnesī tērē kultūras pasākumu apmeklēšanai, latvieši biežāk nekā cittautieši minējuši summu līdz 10 latiem (39% latviešu, 30% cittautiešu). Taču jāpiebilst, ka „DNB Latvijas barometra” aptaujāto latviešu vidū neviens nav norādījis, ka kultūras pasākumu apmeklēšanai vidēji tērētu par 50 latiem lielāku summu mēnesī, savukārt šādu atbildi norādījis vismaz 1% cittautiešu. Jāpiebilst gan, ka gandrīz 52% cittautiešu apgalvo, ka kultūras pasākumiem naudu netērē vispār (līdzīgu atbildi minējuši 42% aptaujāto latviešu).
Grāmatu iegādei gan latvieši, gan cittautieši tērē nedaudz mazāk naudas nekā kultūras pasākumu apmeklēšanai, tomēr jāatzīst, ka latvieši ir aktīvāki grāmatu pircēji - 36% respondentu šajā grupā norādījuši, ka vidēji mēnesī grāmatu iegādei tērē līdz 10 latiem, kamēr līdzīgu atbildi minējuši vien 25% cittautiešu. Būtiski, ka 57% latviešu un 68% cittautiešu norādījuši, ka grāmatas neiegādājas vispār.
„DNB Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.