10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Tieši tikpat daudzveidīgs, cik Latvijas autoparks, ir arī apdrošināto transporta līdzekļu spektrs, kurā atrodams pa kādam īpaši kolorītam eksemplāram.
Piemēram, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) pieredzē ir ne tikai tādu luksus klases auto, kā „Maybach”, „Bentley”, „Porsche” un „Rolls-Royce” apdrošināšana par summu, kas sasniegusi pat pusmiljonu latu, bet arī ekskluzīvu motociklu apdrošināšana. Kā izrādās, ar OCTA polisi pa Latvijas ceļiem pārvietojas pat 1913.gadā ražots „REX-JAP” motocikls, kas šobrīd ir vecākais BALTA apdrošinātais „mocītis”, un 1937.gadā ražots „Harley-Davidson”.
Turklāt interesanti, ka starp virkni jaunu, ekskluzīvu un attiecīgi dārgu ASV, Lielbritānijā un Vācijā ražotu auto apdrošināto braucamrīku skaitā ir arī retro automobiļi. Pašlaik vecākais no tiem ir 1931.gadā ražots „Ford A”, savukārt vecākais apdrošinātais padomju laika auto ir 1976.gada „Gaz 2401”. Turklāt BALTA ir apdrošinājusi arī „Chrysler Fifth Avenue” automašīnu, kuras īpašnieks iegādājies KASKO polisi.
Pašlaik BALTA apdrošināto luksus klases auto apdrošinājuma summas parasti sasniedz teju 200 000 latu. Par lielākajām summām apdrošināti „Bentley” markas spēkrati, piemēram, automašīnas „Bentley Mulsanne” apdrošinājuma summa sasniedz teju 170 000 latu. Agrāk bijis pat gadījums, kad par 280 000 latu apdrošināta „Maybach” remonts izmaksājis 13 000 latu. Tāpat pirms dažiem gadiem, ekonomiskās izaugsmes laikā, dārgākie apdrošinātie auto bijuši pat pusmiljona latu vērtībā.
„Jāatzīst, ka luksus klases auto un motociklu īpašnieki rūpējas par saviem spēkratiem un nenoslinko tos apdrošināt. Visiem zināms fakts, ka šīs klases spēkratiem rezerves daļu maiņa un remonts izmaksā krietni dārgāk nekā ekonomiskās klases auto. BALTA pieredzē ir bijuši gadījumi, kad stikla maiņa „Mercedes Benz” automašīnai izmaksājusi 600 latu, savukārt par „Bentley” automašīnas remontu pēc iebraukšanas bedrē atlīdzībā izmaksāti teju 6000 latu,” norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Kā liecina BALTA dati, biežākie apdrošināšanas atlīdzību izmaksāšanas iemesli luksus klases automašīnām ir priekšējo vējstiklu bojājumi, spārna krāsošana, bojājumi pēc iebraukšanas bedrēs un disku deformācija. Turklāt BALTA pieredze liecina, ka no zagļu uzbrukumiem nav pasargāti pat luksus auto, - arī šo spēkratu īpašniekiem ir izmaksātas atlīdzības par auto apzagšanu.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.