10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Latvija jau izsenis atradusies lielu transporta plūsmu krustpunktā - starp Krieviju, Āzijas valstīm un Eiropu. Tāpēc Latvijai kā valstij ar unikālu ģeopolitisko stāvokli ir ļoti svarīga transporta sakaru efektivitātes paaugstināšana kā Eiropas, tā arī Āzijas virzienā. Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) apkopotā informācija, līdz ar kravu apjoma pieaugumu palielinās arī apdrošināšanas pieteikumu skaits par dažādiem negadījumiem, apliecinot, ka Latvijā transporta un loģistikas nozarē pieaug drošu kravu pārvadājumu nozīme.
Transporta un loģistikas nozarē viena no aktuālajām tendencēm ir pārvadāto kravu apjoma pieaugums, kā arī veikto investīciju pieaugums infrastruktūras uzlabošanai. Kā skaidro BALTA Risku pārvaldes galvenā risku parakstītāja Anastasija Zubenko, Latvijas tranzīta koridoru veido desmit ostas, divi naftas un viens naftas produktu maģistrālais cauruļvads, labi attīstīts autoceļu un dzelzceļa tīkls, kā arī vairākas lidostas. Pašlaik caur Latviju virzienā Rietumi – Austrumi gada laikā reāli tiek pārvadāti vairāk nekā 40 miljoni tonnu kravu.
Analizējot Latvijas tranzīta koridoru valstiskā līmenī, A. Zubenko atzīmē, ka Latvija par prioritāru uzskata efektīvas, drošas, multimodālas, sabalansētas, videi draudzīgas un konkurētspējīgas transporta sistēmas attīstību. Turklāt galvenais mērķis ir transporta infrastruktūras attīstība un pilnīga integrācija Transeiropas multimodālajā transporta sistēmā.
Latvijas dzelzceļa, jūras transporta un ostu struktūras plāno ieguldīt iespaidīgas naudas summas infrastruktūrā, piemēram, ilglaicīgas stratēģijas investīciju apmēri Rīgas brīvostā sasniedz 1,1 miljardu eiro, „Latvijas Dzelzceļā” – 1 miljardu eiro. Turklāt dažādi Latvijas loģistikas objekti ir pievilcīgi ārzemju investoriem, jo mūsu valsts nodokļu politika ir labvēlīga investīciju veikšanai, tostarp Latvijā ir attīstīta infrastruktūra, kā arī pastāv iespēja saņemt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
A. Zubenko norāda, ka tajā pašā laikā liela apjoma kravu skaita pieaugums un plūsmas palielināšanās liecina, ka pieaug arī apdrošināšanas nozīme, lai pārvadātās kravas savā gala mērķī nonāktu neskartas. Ja šīs lielā apjoma kravas tiek zaudētas, kompāniju biznesam pat viens šāds zaudējums var nozīmēt lielas izmaksas un draudus biznesa darbībai.
„Latvijā joprojām daudzi apdrošināšanu uztver kā obligātu valsts vai bankas prasību, neizprotot tās būtību un neuztverot to kā reālu sava biznesa instrumentu, kas palīdz ar gudru pārvaldību ne tikai ietaupīt līdzekļus un samazināt izdevumus, bet arī rūpēties par savu darbinieku un uzņēmuma drošību. BALTA pieredze liecina, ka transporta un loģistikas nozares pārstāvju visbiežāk pieļautās kļūdas ir gana pavirša attieksme, domājot, ka „ar mani jau nekas nenotiks”. Tāpat nereti apdrošināšanas sfērā vērojama pilnīga uzņēmumu paļaušanās uz apakšuzņēmēju, kā arī vislētākā piedāvājuma izvēle, neiedziļinoties apdrošināšanas riskos,” uzsver A. Zubenko.
Kā liecina BALTA pieredze, pēdējā laikā ir pieaudzis zādzību skaits tieši transportēšanas laikā. Šī iemesla dēļ apdrošinātājs aicina rūpīgi izvēlēties apakšuzņēmējus un pārliecināties, ka tiek veikti visi nepieciešamie drošības pasākumi. Turklāt ar visiem apdrošināšanas veidiem viennozīmīgi svarīgi ir izvērtēt papildu riskus, piemēram, kravu apdrošināšanā tie ir utilizācijas izdevumi, papildu transportēšanas izdevumi, tīrīšanas izdevumi, atbrīvošanās no bojātajām precēm u.c.
Līdz ar potenciālajiem riskiem, kas iespējami transporta un loģistikas nozarē, uzņēmējiem ir svarīgi būt pasargātam un rūpēties par biznesa nepārtrauktību. BALTA pārstāvētā RSA Grupa kā vienu no svarīgākajām priekšrocībām uzsver katrai nozarei speciāli izstrādātas pozīcijas, iekļaujot ne tikai nepieciešamo apdrošināšanas produktu klāstu, bet arī riska vadības pasākumus un risinājumus, kā novērst riskus pirms to iestāšanās. Līdz ar to BALTA savā ikdienas darbā izmanto mātes kompānijas 300 gadus uzkrāto pieredzi kravu pārvadāšanas veidu apdrošināšanā Lielbritānijas tirgū. Apdrošinātājs saviem klientiem palīdz laikus noteikt vājākos posmus biznesā un veikt preventīvas darbības, lai novērstu riskus, kas varētu apstādināt klienta uzņēmējdarbību. BALTA kā apdrošinātājs vēlas sasniegt mērķi, lai klienta bizness neapstājas un turpinās, nodrošinot biznesa nepārtrauktību.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.