Īpašniekiem privātmājas iznomāšanas gadījumā būs jāveic obligātā ēkas energosertificēšana

Saeimā pieņemts „Ēku energoefektivitātes likums”, kurš skars daudzas mājsaimniecības Latvijā. Likums paredz, ka tiem īpašniekiem, kuri vēlēsies savas privātmājas izīrēt vai pārdot, sākot ar 2015.gadu, būs jāveic obligāta šo ēku energosertificēšana.

Formāli likums ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības direktīvu „2010/31/ES” un tā mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, vienlaikus informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti. Taču praksē tas nozīmē, ka turpmāk ēku izīrētājiem vai pārdevējiem būs pienākums uzrādīt energosertifikātu. Tiesa, pie nosacījuma, ja pircējs vai iznomātājs to pieprasīs.

Šobrīd lielāko daļu no komunālajiem maksājumiem sastāda apkure. Atkarībā no tā, kāda ir mājas siltuma pretestība, cena par apkuri vienā vai otrā virzienā var svārstīties līdz pat piecām reizēm. Tie, kas ēkas pērk vai īrē šobrīd, savā ziņā ir situācijas ķīlnieki, jo nav nekādu objektīvu kritēriju, pēc kuriem varētu noskaidrot, cik daudz gala rezultātā būs jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem un apkuri. Likuma mērķis ir šo situāciju mainīt.

Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP) atzīst, ka neapšaubāmi tās būs papildus izmaksas ēku īpašniekiem, tomēr viennozīmīgi ieguvēji no šāda sertifikāta ieviešanas būs īrnieki un pircēji. „Vispirms jau sertifikāts ļaus noskaidrot, kurai no piecām paredzētajām energoefektivitātes kategorijām pieder konkrētā ēka. Otrkārt, tas ļaus prognozēt izmaksas, kas būs saistītas ar turpmāko īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu. Un visbeidzot tas padarīs caurspīdīgāku nekustamo īpašumu tirgu, jo samazinās pircēju un īrnieku riskus energoefektivitātes jomā,” likumprojekta būtību skaidro Vilnis Ķirsis. Viņš arī norāda, ka jaunais likums attieksies tikai uz tām ēkām, kuras plānots izīrēt vai pārdot, nevis tām, kurās cilvēki vienkārši dzīvo. Turklāt izņēmums būs daudzdzīvokļu ēkas. Tur energosertificēšana būs jāveic tikai atsevišķos dzīvokļos, kuriem ir autonomā apkure.

Paredzēts, ka energoefektivitātes auditu veiks sertificēti energoauditori, kuru skaits saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem šobrīd ir ap 100 cilvēkiem. Savukārt vienas energosertificēšanas izmaksas varētu svārstīties no 50Ls (dzīvoklim) līdz 200Ls (privātmājai).

Ēku energosertifikācija būs jāveic saskaņā ar ēkas energoefektivitātes novērtējumu. Tajā tiks ņemtas vērā konkrētās ēkas siltumtehniskās īpašības, ēkā izmantojamās inženiertehniskās sistēmas, novietojums, ārējie apstākļi un iekšējais mikroklimats. Tāpat likumprojektā teikts, ka projektējamām, rekonstruējamām un renovējamām ēkām noteiks aprēķināto energoefektivitāti un izmērīto energoefektivitāti, lai varētu izdot ēkas pagaidu energosertifikātu uz 2 gadiem. Savukārt ekspluatējamām ēkām noteiks izmērīto energoefektivitāti un izdos ēkas energosertifikātu uz 10 gadiem. Ēkas aprēķinātā energoefektivitāte tiks pamatota ar projekta aprēķina datiem, bet ēkas izmērītā energoefektivitāte pamatosies ar datiem par faktiski uzskaitīto energonesēju vai enerģijas patēriņu.