10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Saeimā pieņemts „Ēku energoefektivitātes likums”, kurš skars daudzas mājsaimniecības Latvijā. Likums paredz, ka tiem īpašniekiem, kuri vēlēsies savas privātmājas izīrēt vai pārdot, sākot ar 2015.gadu, būs jāveic obligāta šo ēku energosertificēšana.
Formāli likums ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības direktīvu „2010/31/ES” un tā mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, vienlaikus informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti. Taču praksē tas nozīmē, ka turpmāk ēku izīrētājiem vai pārdevējiem būs pienākums uzrādīt energosertifikātu. Tiesa, pie nosacījuma, ja pircējs vai iznomātājs to pieprasīs.
Šobrīd lielāko daļu no komunālajiem maksājumiem sastāda apkure. Atkarībā no tā, kāda ir mājas siltuma pretestība, cena par apkuri vienā vai otrā virzienā var svārstīties līdz pat piecām reizēm. Tie, kas ēkas pērk vai īrē šobrīd, savā ziņā ir situācijas ķīlnieki, jo nav nekādu objektīvu kritēriju, pēc kuriem varētu noskaidrot, cik daudz gala rezultātā būs jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem un apkuri. Likuma mērķis ir šo situāciju mainīt.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP) atzīst, ka neapšaubāmi tās būs papildus izmaksas ēku īpašniekiem, tomēr viennozīmīgi ieguvēji no šāda sertifikāta ieviešanas būs īrnieki un pircēji. „Vispirms jau sertifikāts ļaus noskaidrot, kurai no piecām paredzētajām energoefektivitātes kategorijām pieder konkrētā ēka. Otrkārt, tas ļaus prognozēt izmaksas, kas būs saistītas ar turpmāko īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu. Un visbeidzot tas padarīs caurspīdīgāku nekustamo īpašumu tirgu, jo samazinās pircēju un īrnieku riskus energoefektivitātes jomā,” likumprojekta būtību skaidro Vilnis Ķirsis. Viņš arī norāda, ka jaunais likums attieksies tikai uz tām ēkām, kuras plānots izīrēt vai pārdot, nevis tām, kurās cilvēki vienkārši dzīvo. Turklāt izņēmums būs daudzdzīvokļu ēkas. Tur energosertificēšana būs jāveic tikai atsevišķos dzīvokļos, kuriem ir autonomā apkure.
Paredzēts, ka energoefektivitātes auditu veiks sertificēti energoauditori, kuru skaits saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem šobrīd ir ap 100 cilvēkiem. Savukārt vienas energosertificēšanas izmaksas varētu svārstīties no 50Ls (dzīvoklim) līdz 200Ls (privātmājai).
Ēku energosertifikācija būs jāveic saskaņā ar ēkas energoefektivitātes novērtējumu. Tajā tiks ņemtas vērā konkrētās ēkas siltumtehniskās īpašības, ēkā izmantojamās inženiertehniskās sistēmas, novietojums, ārējie apstākļi un iekšējais mikroklimats. Tāpat likumprojektā teikts, ka projektējamām, rekonstruējamām un renovējamām ēkām noteiks aprēķināto energoefektivitāti un izmērīto energoefektivitāti, lai varētu izdot ēkas pagaidu energosertifikātu uz 2 gadiem. Savukārt ekspluatējamām ēkām noteiks izmērīto energoefektivitāti un izdos ēkas energosertifikātu uz 10 gadiem. Ēkas aprēķinātā energoefektivitāte tiks pamatota ar projekta aprēķina datiem, bet ēkas izmērītā energoefektivitāte pamatosies ar datiem par faktiski uzskaitīto energonesēju vai enerģijas patēriņu.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.