10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Tuvojoties Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam, kad svētku galdā tiks celti mājās gatavoti cepeši, salāti un citi gardumi, „Maxima” „Meistara Markas” aptaujā noskaidrots, ka 43% aptaujāto vislabprātāk ēdienu garšu pastiprina ar melnajiem pipariem, 37% mājas virtuvē pie ēdiena visvairāk iecienījuši sāli, savukārt 27% aptaujāto - saldo vaniļu.
Iemīļotāko garšvielu pirmajā pieciniekā iekļuvuši arī kanēlis un baziliks, kas garšo katram ceturtajam aptaujātajam (attiecīgi 26% un 25% respondentu). 23% aptaujāto Latvijas iedzīvotāji ēdienu pagatavošanā iecienījuši universālo garšvielu „Vegeta”, 18% - citronpiparus, bet iemīļotāko garšvielu pirmo desmitnieku noslēdz karijs (15%), mārrutki (12%) un sinepes (11%). Vairāki aptaujas dalībnieki kā savas iemīļotākās garšvielas minējuši arī kardamonu, estragonu, čilli, rozmarīnu, oregano un safrānu.
Savukārt visbiežāk lietotās garšvielas Latvijas iedzīvotāju vidū ir visai tradicionālas. Visbiežāk ēdienam tiek pievienots sāls, ko ikdienā lieto 89% aptaujāto, melnie pipari (84%) un lauru lapas (54%). 37% aptaujāto ikdienā ēdiena garšu visbiežāk pastiprina ar garšvielu „Vegeta”, bet 35% dzīvi „saldina” ar vaniļas palīdzību.
Aicināti nosaukt savu iemīļotāko garšaugu, teju puse (44%) aptaujas dalībnieku visbiežāk minējuši dilles. Gandrīz katram piektajam (18%) aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam mīļākais garšaugs ir ķiploks, bet katram desmitajam – sīpols.
„Lai gan vairums aptaujāto ir samērā tradicionāli savā garšvielu izvēlē, tomēr gana liels skaits aptaujas dalībnieku atzinuši, ka nereti, gatavojot maltīti, izmanto arī mazāk zināmas garšvielas. Arī mūsu „Meistara Markas” meistari arvien eksperimentē ar jaunām garšvielām, garšaugiem un to salikumiem, lai katram ēdienam piešķirtu īpašu garšas buķeti,” stāsta „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš. „Piemēram, gatavojot gaļas ēdienus, mūsu meistari papildus tradicionālajām garšvielām izmanto arī tādas garšvielas kā majorānu, kurkumu un priežu riekstus, ko tradicionālajā virtuvē nemaz tik bieži neatrast.”
Kopumā Latvijas iedzīvotāji nebaidās eksperimentēt ar garšvielām un nereti, gatavojot maltīti, sāli un piparus aizvieto ar mazāk zināmām garšvielām. Puse jeb 50% aptaujāto atzinuši, ka labprāt izmēģina jaunas garšvielas, ja tās ir ieteiktas receptē, 33% iespēju robežās cenšas izmēģināt visas garšvielas, kas vien pieejamas, un tikai 16% aptaujāto ir ļoti piesardzīgi, ēdienu gatavošanā vienmēr izmantojot tikai sev zināmās garšvielas.
Teju viena piektdaļa (19%) aptaujāto arī atzinuši, ka labprāt izmēģina ēdienus no citu valstu virtuvēm. 27% aptaujāto paši eksperimentē, radot arvien jaunus garšas salikumus. Savukārt 12% izvēlas tikai tos ēdienus, ar kuru garšu ir jau pazīstami.
27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka ir asu un ļoti asu ēdienu cienītāji. Gandrīz tikpat liels skaits aptaujāto (26%) ir uzmanīgi ar garšvielām un vislabprātāk izvēlas ēdienus ar maigu garšu. Savukārt 34% Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mielojas ar ēdieniem, kuriem piemīt salda garša. Arī „Maxima” novērojusi, ka pircēji ikdienā ļoti labprāt sevi un savu ģimeni lutina ar saldām ēdamlietām, piemēram, īpaši iecienītas ir „Meistara Markas” smalkmaizītes ar saldajām garšvielām – kanēli un magonēm.
Kā rāda aptaujas rezultāti, lielākā daļa aptaujāto (82%) garšvielas un garšaugus visbiežāk iegādājas lielveikalā. Salīdzinoši neliela daļa - 2% aptaujāto pēc garšvielām dodas uz tirgu, bet 7% aptaujāto garšaugus audzē savos piemājas dārziņos.
Turklāt Latvijas iedzīvotāji uzmanību pievērš arī tam, vai garšvielas ir dabīgas un veselīgas. 72% „Meistara Markas” aptaujas respondentu atzīst, ka visbiežāk, iegādājoties garšvielas un garšaugus, viņi piedomā pie tā, vai viņu izvēlētajam produktam ir labvēlīga ietekme uz organismu. 22% aptaujāto nav informēti par to, kāda ir dažādu garšvielu ietekme uz organismu, bet 5% nepievērš tam uzmanību.
Savukārt taujāti par to, kuru ticējumu par garšvielām uzskata par patiesu, 47% aptaujāto atzinuši, ka uzskata - ja ēdiens ir pārsālīts, tad to gatavojusi iemīlējusies saimniece. Turpretī 30% aptaujāto uzmanās, lai neizbērtu sāli, jo uzskata, ka tas nozīmē - mājās būs strīds.
„Maxima” „Meistara Markas” aptauja par Latvijas iedzīvotāju garšvielu lietošanas paradumiem tika veikta no 12. decembra līdz 19. decembrim interneta vietnē www.maxima.lv, un tajā piedalījās 1426 respondenti.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.