Goldinvest Asset Management: šī gada pirmajā ceturksnī zelta cenas samazinājušas vidēji par 4% – 5%

2013. gada sākums iezīmēja jaunu tendenci – pierastā augšupejošā dārgmetālu cenu līkne pamazām pagriežas pretējā virzienā un tirgus „lāči” beidzot ņem virsroku pār „vēršiem”. Proti, šī gada pirmajā kvartālā visvairāk cietušas zelta un sudraba cenas – zelta cenas samazinājās vidēji par 4% – 5% ASV dolāros (USD) un eiro (EUR), savukārt sudraba cenas visievērojamāk kritušās tieši EUR valūtā – par 5,15%, kamēr USD izteiksmē zaudēja tika 1,92%, liecina kompānijas „Goldinvest Asset Management” jaunākie dārgmetālu tirgus apskata dati.

„Kādu viennozīmīgu izskaidrojumu dārgmetālu cenu kritumam nosaukt nevar. Parasti zelta cenas nostiprinās, pavājinoties ASV dolāra pozīcijām, taču šoreiz zelta cenas trends nepakļāvās šim novērojumam. USD vērtības kritums pret eiro, neatstāja iespaidu uz dārgmetālu, t.sk. arī zelta, cenām. Acīmredzot lielas kapitāla plūsmas bija pavērsušās uz akciju tirgiem, tādā veidā samazinot ieguldījumus citos sektoros, tostarp dārgmetālos,” skaidro Pēteris Avotiņš, a/s „Goldinvest Asset Management” padomes priekšsēdētājs.

USD pret EUR mēneša laikā zaudēja 2,27%, samazinot savu vērtību no 1,3205 gada sākumā līdz 1,2806 kvartāla beigās, 31. martā. Neskatoties uz Eiropā valdošajām problēmām ASV dolārs nespēja uzlabot savas pozīcijas. Vienlaicīgi bija novērojamas diezgan lielas pāra valūtu svārstības, kas kvartāla laikā sasniedza ap 6,5%, vidējai USD cenai paliekot pie 1,3197 atzīmes, kas bija tikai nedaudz mazāka par gada sākumā fiksēto ASV dolāra atvēršanās cenu – 1,3205.

Kā pieļauj P. Avotiņš, tad, iespējams, iespaidu atstāja nerimstošās baumas par to, ka ASV Federālo Rezervju Sistēma (FRS) plāno mainīt pašlaik realizēto kvantitatīvās naudas mīkstināšanas politiku, kuras rezultātā palielinās naudas masa, izlaižot tirgus apgrozījumā papildus naudu. Ja FRS pārtrauks šo politiku, tā būs zīme zelta cenām pazemināties, jo tas vairs nekalpos kā „patvēruma osta” kapitālam un atradīsies daudz iespēju investēt līdzekļus citās jomās.

Rēķinoties ar FRS politikas maiņu, notika ievērojama ASV akciju tirgus izaugsme, kas atspoguļojās Dow Jones Industrial Average (DJI) vērtībā. Faktiski zemākā cena apskatāmajā periodā bija gada sākumā. Pēc tam notika nemitīga vērtības palielināšanās, kas kvartālā pieauga par 10,03%, sasniedzot vidējo perioda cenu ap 14 000.

Visvairāk tomēr šajā kvartālā cietušas zelta un sudraba cenas. Zelta cenas samazinājās vidēji par 4-5% USD un EUR valūtās. Sudraba cenas, savukārt, visievērojamāk samazinājās tieši eiro izteiksmē – par 5,15%, kamēr ASV dolāros zaudēja tika 1,92%.

Pretstatā fiskālajiem metāliem, platīna grupas metālu cenas pieauga. Vislielākais pieaugums bija novērojams palādija cenām. Tas skaidrojams ar ierobežoto palādija piedāvājumu tirgū, īpaši jau no galvenā šī metāla eksportētāja – Krievijas puses.

Pastāv iespēja, ka interese par platīna metāliem saistīta ar sagaidāmo ekonomikas atlabšanu. Kaut gan pašlaik ar to varētu lepoties vien ASV ekonomika, tomēr tā vienlaikus ir viena no lielākajām platīna grupas metālu patērētājām. Turpmākie notikumi parādīs cik stabila un ilglaicīga šī izaugsme ASV ekonomikā būs, un tas noteikti atstās ietekmi uz dārgmetālu cenām.

Vienlaicīgi ar dārgmetālu cenu kritumu, tika fiksēts arī citu izejvielu cenu samazinājums.

Zelta un sudraba cenu samazināšanās visā kvartāla laikā bija diezgan izteikta un stabila. Starpība starp augstāko/zemāko zelta cenu šajā laikā bija ap 8%, bet sudraba cenas svārstījās ievērojami lielākā amplitūdā – no aptuveni 11 (eiro) līdz 14% (ASV dolāros).

Zelta/sudraba cenu attiecība joprojām ir ļoti augsta, kas liecina par sudraba cenu atpalikšanu no zelta cenu dinamikas. Sudrabs no šī viedokļa joprojām izskatās nenovērtēts, jo uzskata, ka zelta/sudraba optimālajai attiecībai jābūt ap 17.

„Svarīgākie notikumi pasaulē joprojām paliek iepriekšējie un fundamentālie rādītāji nemainīgi liecina par labu zeltam. Neskatoties uz baumām par ASV FRS iespējamo politikas maiņu, joprojām vadošās pasaules centrālās bankas turpina kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, laižot apgrozījumā aizvien jaunus naudas līdzekļus, palielinot likviditāti un radot potenciālos inflācijas draudus nākotnē. Taču pagaidām inflācija netiek novērota, un tas ļauj investoriem brīvāk rīkoties ar saviem līdzekļiem,” saka P. Avotiņš.

ES parādu krīze saasinājās kvartāla beigās, kad Kipras valdība bija spiesta lūgt starptautisko aizdevēju palīdzību. Vienlaicīgi ar palīdzības pieprasījumu tika ievērojami ierobežotas bankas depozītu īpašnieku tiesības rīkoties ar saviem līdzekļiem. Šie notikumi nevarēja labvēlīgi atsaukties uz investīciju klimatu kopumā un radīja daudz dažādu spekulāciju par iespējamajām finanšu institūciju darbības metodēm nākotnē.

Neskatoties uz zelta cenu kritumu, Latvijā un citās Baltijas valstīs, kā arī Krievijā, pieauga interese par ieguldījumiem fiziskajos metālos. Klientu pasūtījumi uz zelta stieņiem un monētām pārsniedza vidējos pēdējo mēnešu rādītājus vidēji par 15-20%.

Daudziem ieguldītājiem kā viens no galvenajiem motīviem bija iegādāties fizisko zeltu īpašumā, tādējādi nodrošinoties pret iespējamajām banku sistēmas krīzes izpausmēm. Jāatzīmē, ka februārī aizvērās viena no vadošajām Lietuvas bankām „Ukio” banka. Kontekstā ar notikumiem Kiprā tas rada fonu, uz kura tiek pieņemti lēmumi daļu no līdzekļiem uzglabāt fiziskajos metālos.

„Kā viens no Latvijas iedzīvotāju motivējošiem faktoriem veikt investīcijas dārgmetālos, ir arī sagaidāmā pāreja uz eiro valūtu. Iegādājoties zeltu, klienti cer pasargāt sevi no iespējamajām cenu izmaiņām un zaudējumiem valūtas maiņas procesā,” analizē P. Avotiņš.