Kā atpazīt drošu un licencētu online kazino? (9)
22:1010 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (3)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (4)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (5)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai (1)


Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Turpmākajos gados elektroenerģijas cenas Baltijā noteikts to tendences Ziemeļvalstīs un Polijā, konferencē „Enerģētika 2015. Efektivitāte. Attīstība. Ilgtspēja” atzina AS „Latvenergo” komercdirektors Uldis Bariss.
Polijas tirgus īpatnību dēļ vēl nav iespējams precīzi pateikt, kā elektrības cenas Baltijā ietekmēs jaunie Lietuvas-Polijas (LitPol) un Lietuvas - Zviedrijas savienojumi, kuri sāks darboties šā gada beigās un turpmākajos gados. Tomēr nav acīmredzamu iemeslu, kuru dēļ elektroenerģijas cenas Latvijā varētu būtiski palielināties.
Jaunie savienojumi kompensēs elektroenerģijas deficītu Lietuvā, kas šobrīd rada īslaicīgus straujus cenu pieaugumus „Nord Pool Spot” biržas Lietuvas apgabalā, taču vienlaikus mūsu reģionā ir gaidāma cenu izlīdzināšanās, jo lētākā Ziemeļvalstu enerģija plūdīs uz Poliju, kur cenas ir augstākas.
Tiesa, Latvijā varbūtība sastapties ar ekstrēmi augstām cenām ir zemāka, jo mēs lielākā mērā spējam sevi nodrošināt ar elektrību, atzina Bariss. Stabilitāti palīdz uzturēt arī termoelektrocentrāles (TEC), kuras var atslēgt brīžos, kad importa elektroenerģija ir lētāka, vai palielināt jaudu, ja trūkst enerģijas.
„Elektrības cenu izmaiņas biržā patlaban ietekmē salīdzinoši nedaudz cilvēku, proti, tikai tās ģimenes, kuras pērk elektrību par biržas cenām. Pārējiem, kam ar elektrības piegādātājiem ir noslēgti fiksēti līgumi uz noteiktu laika posmu, cena būs konstanta, un tās izmaiņas biržā viņus neietekmēs. Ja elektrība biržā ilgstoši būs lētāka, nekā fiksētā cena, iedzīvotāji var būt ieinteresēti mainīt līdzšinējos līgumus,” uzskata „SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Arī AS „Latvenergo” kopš pagājušā gada vasaras visu saražoto elektrību pārdod, izmantojot „Nord Pool spot” biržu. 90% no piegādātās elektrības Baltijas valstīs šobrīd tiek pārdoti brīvajā tirgū, kur būtiskākais cenu ietekmējošais faktors ir biržas cenas, vienīgais regulētais tirgus segments ir piegādes mājsaimniecībām Lietuvā.
Uzņēmuma komercdirektors uzsvēra, ka Baltijas reģionā ir izveidojies ļoti efektīvs, labi strādājošs elektrības vairumtirgus, un atliek vien nodrošināt to atbalstošo finanšu instrumentu tirgu. Kā zināms, martā Latvijas tirdzniecības apgabalā bijusi vēsturiski zemākā elektrības vairumtirgus cena (32,22 eiro/MWh), kopš Latvija sāka piedalīties elektroenerģijas biržā.
23.aprīlī, jau ceturto reizi norisinājās konference „Enerģētika 2015. Efektivitāte. Attīstība. Ilgtspēja”’. Tajā par aktuālākajiem enerģētikas tirgus jautājumiem: elektrības cenām, drošām piegādēm un infrastruktūras attīstību, potenciālo gāzes tirgus atvēršanu runāja pieredzējuši nozares profesionāļi.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.