10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Jau ziņots, ka oktobra izskaņā studenti no visas Latvijas piedalījās protesta gājienā Rīgā, uzstājot uz adekvātu finansējumu augstākajai izglītībai. Kopumā 88% Latvijas jauniešu uzskata, ka Latvijā vajadzētu ieviest bezmaksas augstāko izglītību, taču tikai 18% tic, ka to būtu iespējams ieviest pie pašreizējiem apstākļiem, kādi ir Latvijā, liecina Rīgas Brīvostas rīkotā konkursa “Osta pilsētai” ietvaros veiktā jauniešu aptauja.
Latvijas Studentu apvienība (LSA) protesta akciju un gājienu rīkoja, lai nepieļautu lēmumu par papildu finansējuma nepiešķiršanu augstākajai izglītībai un valsts finansēto studiju vietu samazinājumu. Lai gan vairums aptaujāto (88%) uzskata, ka Latvijā vajadzētu ieviest bezmaksas augstāko izglītību, tikai 18% domā, ka Latvijā to ir iespējams ieviest pilnīgi. 53% ir pārliecināti, kas tas nav iespējams, bet teju trešdaļa aptaujāto (29%) atzīst, ka nezina, jo nav iedziļinājušies šajā jautājumā.
Visnotaļ kārdinoša iedzīvotājiem šķistu arī iespēja studiju kredītu apmaksāt pēc diploma saņemšanas. 82% aptaujāto atbalstītu iespēju saņemt valdības piešķirtu studiju kredītu, kuru būtu jāsāk atmaksāt tikai pēc studiju beigām un tikai tad, kad uzsāktas darba attiecības, līdzīgi, kā tas ir, piemēram, atsevišķās Lielbritānijas augstskolās.
Teju puse jeb 41% aptaujāto valsts finansētu augstāko izglītību redz kā iespēju mazināt kopēju sabiedrības degradāciju, turpat 36% uz šādu scenāriju raugās krietni optimistiskāk un ir pārliecināti, ka valsts finansēta augstākā izglītība to novērstu pilnībā. Skeptiķu skaits tomēr ir vērā ņemams – 23% neredz kā šāda augstākās izglītības attīstība varētu uzlabot situāciju un ir pārliecināti, ka valsts finansēta augstākā izglītība nemazinās sabiedrības degradāciju. Vairums (82%) respondentu uzskata, ka valsts finansēta augstākā izglītība garantētu lēmuma par studiju izvēli pieņemšanu, balstītu patiesā interesē par studiju programmu, nevis izvēloties lētāko vai valsts apmaksāto programmu, kā tas ir šobrīd. Savukārt 30% aptaujāto ir nobažījušies, ka šāda studiju pieejamība veicinātu kopēju iegūtā akadēmiskā grāda vērtības krišanos.
Aptauja Rīgas Brīvostas pārvaldes rīkotā skolēnu un studentu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros tika veikta oktobra un novembra mēnešos interneta vidē un tajā piedalījās 274 respondenti no visas Latvijas.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.