Izputējusī Lietuvas aviokompānija „flyLAL” kļūst par draudu Latvijas aviācijai

Lietuvas bankrotējusī aviosabiedrība „flyLAL” „nevaid mirusi”, tā pat šādā stadijā ir spējīga saļodzīt pamatu zem Latvijas avioindustrijas kājām un iepīt to ilgstošā tiesvedībā ar grūti paredzamu iznākumu.

Trešdien Rīgas apgabaltiesai jālemj, vai atstāt spēkā „flyLAL” prasību par lidostas „Rīga” un „airBaltic” mantas apķīlāšanu 40 miljonu latu vērtībā, ziņo laikraksts „Dienas bizness”.

„flyLALprasība” pret lidostu „Rīga” un „airBaltic” absurduma dēļ varētu likt smieties, ja vien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19.janvārī jau nebūtu atzinusi Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu. No šī sprieduma izriet, ka „flyLAL” ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret lidostu „Rīga” iepriekšminētajā apmērā.

Nevar izslēgt, ka arī Rīgas apgabaltiesa, kas ir jau otrā instance šīs lietas izskatīšanai Latvijā, atstās spēkā 2008.gada 31.decembrī pieņemto Viļņas apgabaltiesas spriedumu, jo, saskaņā ar ES tiesību normām, ES dalībvalstu kompetentās iestādes nolēmums izpildāms arī citās ES dalībvalstīs, to pēc būtības vairāk nepārskatot, norāda „Dienas bizness”.

Ja šis tiesas lēmums netiktu tālāk pārsūdzēts, divi Latvijas aviācijas stūrakmeņi – Starptautiskā lidosta „Rīga” un nacionālā aviokompānija „airBaltic” nonāktu lietuviešu kontrolē. Ar apķīlātu kustamo un nekustamo mantu, kas atbilst gandrīz pilnai lidostas Rīga aktīvu vērtībai vai tam finanšu ieguldījumam, ko pērnā gada nogalē no valsts saņēma airBaltic, Lietuvas puse varētu brīvi diktēt abu šo stūrakmeņu tālāko attīstību.

Turklāt, tā kā pēc „flyLAL” bankrota lēmumus tā kreditori, no kuriem lielākais ir tagad arī jau maksātnespējīgās „Snoras” bankas administrators, visas kārtis palēnām nonāktu viņa rokās.

Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc „flyLAL” pieteikuma, kurā minēts, ka līdz 2009.gadam lidostā „Rīga” piemērotā atlaižu politika „airBaltic” veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī „flyLAL” bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā „Rīga”, „airBaltic” Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti. Lai segtu savus zaudējumus, ko „flyLAL” lēsa 40,7 miljonu latu vērtībā, Lietuvas tiesa kā iespējamās tālākās prasības nodrošinājumu pieprasīja arestēt lidostas „Rīga” un „airBaltic” kustamo un nekustamo īpašumu.

Lidostas „Rīga” valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse laikrakstam atzinis – ja tiek uzlikts šāds mantas arests, tiek apgrūtināta uzņēmuma darbība. Tas nozīmētu, ka lidosta bez lietuviešu atļaujas nevarētu ne paplašināt termināli, ne noasfaltēt kādu ceļa posmu. A.Luhse piebildis, ka strīds Lietuvā līdz šim nav skatīts pēc būtības, jo Lietuvas tiesas lidostas „Rīga” pieteikumus nav pieņēmušas, taču, kamēr lieta nav skatīta pēc būtības, no šī apgrūtinājuma esot neiespējami tikt vaļā.