10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Balstoties uz šī gada pavasarī veikto pētījumu, kas atklāja, ka 80% makšķernieku atbalsta rūpnieciskās zvejas Buļļupē aizliegšanu, Rīgas domes (RD) deputāts Ēriks Škapars iesniedzis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniegumu – aicinot Buļļupes zivju resursus aizsargāt ar likuma spēku.
Kā zināms, tuvākajā laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiks izskatīti priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi Zvejniecības likumā". Daži no tiem skar ļoti būtisku problēmu Latvijas ūdeņu bagātību saglabāšanā, jo ir saistīti ar rūpnieciskās zvejas turpmāku atļaušanu vai tās aizliegšanu Buļļupē – visam Lielupes baseinam nepārvērtējami svarīga zivju nārstošanas ceļa un to ziemošanas vietā. Jau iepriekš pie dažādām valsts atbildīgajām institūcijām un amatpersonām ir vērsušās Zemgales pašvaldības, kuru teritorijā atrodas Lielupe un tās pietekas, norādot uz tur novērojamo zivju krājumu noplicināšanos un kā cēloni tam norādot Buļļupes aizbarikadēšanu ar murdiem. Tādēļ RD deputāts Ēriks Škapars savā iesniegumā piedāvā komisijas locekļiem iepazīties ar Latvijas makšķernieku saimē valdošajiem viedokļiem par šo problēmu, ko, meklējot iespējamos risinājumus, deputāts apkopojis personiski iniciētajā pētījumā "Sabiedriskās domas aptauja par rūpniecisko zveju Buļļupē".
„Kā Rīgas domes deputāts aicināšu domes vadību izskatīt iespēju atteikties no Rīgas pilsētai piešķirtajiem zvejas rīku limitiem rūpnieciskajai zvejai Buļļupē. Licences liegumu zvejnieku saimniecībai, kas patlaban tur veic nozveju, būtu iespējams kompensēt, tai piešķirot tiesības pārcelt zvejas rīkus uz pilsētas teritorijā esošo Daugavas daļu. Tādējādi tiktu nodrošināta gan zivju resursu saglabāšana, gan zvejnieka aroda iespējas, gan Rīgas pilsētas intereses,” saka Ē. Škapars.
Minētais pētījums liecina, ka 80% makšķernieku uzskata: rūpnieciskā zveja Buļļupē ir jāizbeidz. Vēl vairāk respondentu jeb 87% atbalstītu iespējamo Rīgas Domes lēmumu neizsniegt licences rūpnieciskajai zvejai Buļļupē. Savukārt 68% aptaujas dalībnieku atbalsta priekšlikumu, ka pēc rūpnieciskās zvejas izbeigšanas Buļļupē makšķerēšanai tajā tiktu noteikti tādi paši vai līdzīgi aizliegumi kā makšķerēšanai citos kanālos un caurtecēs. Par to, ka šādi liegumi spēkā bijuši jau agrāk, informēti ir 55% aptaujāto. Tāpat gandrīz visi aptaujātie jeb 97% zina, ka Buļļupe ir nozīmīgs zivju migrācijas un ziemošanas kanāls. 45% arī informēti par to, ka tieši tādēļ dēļ Buļļupē padomju laikā makšķerēšana bija ierobežota.
Attiecībā uz citām ūdenstilpnēm – 84% aptaujāto piekrīt, ka nepieciešama ir zvejas rīku skaita samazināšana rūpnieciskajai zvejai Daugavā visā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Turklāt pētījums parādīja, ka arī tie iedzīvotāji, kurus visi šie liegumi ietekmētu visvairāk, arī piekrīt makšķernieku vairākuma izteiktajiem priekšlikumiem. Aptauja tika veikta laikā no 11. līdz 19. martam interneta vidē – makšķernieku populārākajās komunikācijas vietnēs jeb vortālos, kopumā aptaujājot 815 makšķerniekus.
„Ceru, ka šis makšķernieku viedokļu apkopojums rosinās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un parlamenta deputātu vairākumu parūpēties par to, lai Buļļupes īpašā nozīme tiktu aizsargāta ar likuma spēku,” pauž Ē. Škapars.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.