Olga

Foto: Kaspars Ūdris. Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzsmaida fotoobjektīvam, atrodoties labā pasākumā un sabiedrībā - līdzās Krievijas vēstniekam Latvijā Aleksandram Vešņakovam.

Neizprotams intervijas atteikums un vēl neizprotamākas formas atbilde uz rakstiski uzdotajiem jautājumiem ir divas no šī gada dīvainībām, ko KRUSTTEVS.COM piedzīvojis no nu jau aizejošās valsts kontrolieres, aizvien popularitātes zenītā esošās Ingunas Sudrabas. Vai tiešām viņai ir kas slēpjams vai arī tikai mazliet „apdullinājusi” lielā popularitāte?

 

Viss sākās ar to, ka aizvadītajā vasarā citkārt medijiem tik atvērtā valsts kontroliere ar savas palīdzes starpniecību bez jebkāda pamata atteica interviju. Uz tiešu elektroniski rakstisku aicinājumu sniegt interviju un skaidrojumu, ka vīriešu dzīvesstila portāla KRUSTTEVS.COM plānotajā intervijā nav iecerēts uzdot „dzeltenus” jautājumus (respektīvi, ne par drēbju skapja saturu, bižutērijas izvēli vai guļamistabas iekārtojumu), saņēmām šādu atbildi (publicējam bez korekcijām):

Selektīvi un ar fotosesiju

„Paldies par izrādīto interesi intervijai. Jāatzīst, ka pirms jebkuru interviju sniegšanas, man ir svarīgi izprast ne tikai intervijas tēmu, mērķi un iespējamos jautājumus, bet arī saturiskos uzsvarus, ar kādiem attiecīgā vietne - neatkarīgi vai tas ir drukāts žurnāls vai portāls - cenšas uzrunāt savu mērķauditoriju un sabiedrību kopumā. Es ieskatījos jaunajā dzīves stila portālā krusttēvs.com., tomēr neredzu intervijas saistībā ar manu profesionālo darbību valsts kontrolieres amatā iekļaušanos portāla tematikas uzsvaros starp tajā publiskotajiem viedokļiem, reportāžām vai sabiedrībā zināmu un ne tik zināmu cilvēku atklāsmēm.”

 

Faktiski ar to Sudrabas kundze, šķiet, sev piešķīrusi jaunu amatpersonas funkciju – tā vietā, lai sniegtu uz savu darbību attiecināmu, medijus un sabiedrību interesējošu informāciju, viņa nodevusies mediju satura analīzei (materiālu iekļaušanos tajā parasti gan vērtē paši medija veidotāji). Sevišķi interesantu šo faktu dara apstāklis, ka, pārskatot Latvijas vadošā līdzīga saturiskā formāta žurnāla vīriešiem (turklāt – arī ar viegli erotisku ievirzi) numurus, tajā starp „publiskotajiem viedokļiem, reportāžām vai sabiedrībā zināmu un ne tik zināmu cilvēku atklāsmēm” atrodama arī intervija, ko sniegusi valsts kontroliere un kas papildināta pat ar fotosesiju (spriežot pēc publicētajiem foto – neerotisku).

 

Līdz ar to atruna šķiet vismaz mēreni baltiem diegiem šūta, jo ļoti jāšaubās, vai valsts kontrolierei ir tik daudz brīva laika, lai censtos „izprast” katra medija „saturiskos uzsvarus”, vai tā būtu kāda no telekompānijām, nacionāla vai reģionāla mēroga laikrakstiem vai interneta portāliem. Kā skaidrot šādu selektīvu pieeju attiecībā uz intervētājiem, pagaidām vēsture klusē, gluži tāpat kā caurspīdīgumu un atklātību allaž tik ļoti atbalstošā valsts kontroliere.

 

Ūdeni lej, tukšus salmus kuļ, atbilžu - faktiski nav

Tā kā no tiešas sarunas Sudrabas kundze izvēlējās izvairīties, atlika vien interesējošos jautājumus nosūtīt ar ierakstītas vēstules palīdzību. Tomēr galu galā izrādījās, ka gaidīt atbildes pēc būtības šajā situācijā bija vismaz naivi; to vietā tika atsūtīts rakstisks trīs lappušu sacerējums, kura saturu lielākoties veido vien labākajās birokrātu tradīcijās ieturēts teorētiskais savārstījums no sērijas „kā var šo to uzrakstīt, nepasakot gandrīz neko”; uz lielāko daļu uzdoto jautājumu atbildes netika sniegtas. Vēl vairāk – nemaz nerunājot par to, ka uz katru no vairāk nekā pārdesmit jautājumiem netika sniegta konkrēta atbilde, jautājumi vienkārši un bezjēdzīgi tika „apvienoti” vairākās grupās.

 

Pēc šādas „atbildes” saņemšanas Sudrabas kundzei elektroniski tika nosūtīts atgādinājums, norādot, uz kuriem jautājumiem atbilde nav sniegta, un, tā kā nav lielu ilūziju par konkrētu atbilžu saņemšanu uz konkrētiem jautājumiem, KRUSTTEVS.COM ne vien gatavojas tos iesniegt atkārtoti, bet arī ir gatavs vajadzības gadījumā iet tiesisko ceļu un lūgt tiesu atzīt šādu „ūdens liešanu” par prettiesisku valsts amatpersonas rīcību, pārkāpjot gan Satversmes, gan Informācijas atklātības likuma normas.

 

Publicējam valsts kontrolierei nosūtītos jautājumus, kā arī atbildes vēstuli. Vai no tā izriet, ka pamazām sāk atklāties ar sabiedrības atzinību lutinātās dāmas patiesā daba vai arī ka dažai labai amatpersonai mazliet „sakāpis galvā”?

 

Secinājumus var izdarīt katrs pats, tāpat kā godīgi atbildēt uz sev uzdotu jautājumu – vai amatpersonai ar šādu attieksmi pret pašas it kā aizstāvētajiem „principiem” ir vieta politikā, neskatoties uz iepriekš publiskajā telpā skaļi pausto it kā vēlmi „uz pozitīvo pusi mainīt apkārtējo vidi un valsti, kurā dzīvojam”.

 

Principialitāte - tikai ziepju burbulis?

Galu galā rodas pamats arī jautājumam – kas patiesībā notiek aiz šķietami tik tīrās, nevainojamās un principiālās (vismaz par tādām to nenogurstoši cenšas iztēlot galvenā kontrolētāja) Valsts kontroles izkārtnes, ja par „grūtu” izrādījies sniegt pat atbildes uz visai elementāriem jautājumiem? Eļļu ugunij pielej arī kāds cits stāsts, ko var izlasīt šeit.

 

Uzdotie jautājumi:

1. Valsts kontrolieres amata pilnvaru termiņa noslēgumā atskatoties uz paveikto – ar kādiem pārkāpumiem šajā laikā nācies sastapties visbiežāk? Kurās institūcijās (valsts kapitālsabiedrībās, pašvaldību iestādēs u.c.) šajā ziņā „grēkots” visvairāk?

 

2. Pēc kāda principa notiek potenciālo pārbaudāmo (revidējamo) iestāžu izvēle?

 

3. Politiskajās aizkulisēs mēdz jokot, ka „Zaļo zemnieku savienības” kontrolētās pašvaldības un iestādes var justies salīdzinoši droši, jo Valsts kontrole tām pievērš salīdzinoši mazāku uzmanību. Jūsu komentārs šajā sakarā?

 

4. Pirms vairāk nekā gada vērsāties prokuratūrā par prettiesisku rīcību ar KNAB operatīvo līdzekļu finansējumu. Prokuratūrā tika pieņemts lēmums sākt kriminālprocesu, bet DP kriminālprocesu izbeidza, jo it kā nav konstatēts nozieguma sastāvs. Jūsu viedoklis par šādu rīcību?

 

5. Kur, Jūsuprāt, ir problēma gadījumos, kad Valsts kontrole konstatē prettiesisku rīcību, bet tiesībsargājošās iestādes atsaka pat sākt kriminālprocesu vai arī to izbeidz sākuma stadijā? Vai iemesls ir nekonkrēti definētas un plaši interpretējamas likuma normas (faktiski – Saeimas brāķis), nepareiza likuma traktēšana, amatpersonu nekompetence?

 

6. Vai šādi gadījumi, kad Valsts kontroles veikums no tiesībsargājošo struktūru puses faktiski tiek ignorēts, Jūsos nerada iespaidu, ka cenšaties cīnīties ar vējdzirnavām?

 

7. Kuru varat minēt kā aizvadīto astoņu gadu laikā „kliedzošāko” gadījumu, kas atklājies Valsts kontroles darba rezultātā un izraisījis plašu sašutuma vētru sabiedrībā?

 

8. Vai varat minēt arī kādu pozitīvu piemēru, kur VK pārbaudēs nekādas prettiesiskas darbības un nepilnības nav konstatētas?

 

9. Par Valda Dombrovska valdības savulaik īstenoto līdzekļu samazināšanu reiz izteicāt skarbus pārmetumus, pat paudāt izbrīnu, kur var „tik ļoti nemīlēt savu valsti” (samazinot finansējumu dažādām jomām)? Ja Jūs tajā laikā būtu bijusi premjere, kāda būtu bijusi Jūsu rīcība? Ko Jūs būtu darījusi V.Dombrovska vietā, ko noteikti nebūtu darījusi no tā, ko darīja premjers, kam pievērstu vairāk uzmanības?

 

10. Vai valdības pārstāvji un citi kādreiz ekonomikas krīzes laikā vai citkārt pie Jums ir vērsušies pēc koleģiāla padoma? (Sak, ja reiz mums ko pārmetat, lūdzu, kā finanšu sfērā pieredzējusi speciāliste sniedziet padomu, kā rīkoties!)

 

11. Vai, Jūsuprāt, Latvijai bija iespējams globālo ekonomikas krīzi „pārlaist” vieglāk? Ja jā, tad kā?

 

12. Vai un kādus priekšlikumus Valsts kontrole šo astoņu gadu laikā ir iesniegusi Saeimai? Ja jā, tad kādās jomās un kāda bija Saeimas reakcija?

 

13. Vai, būdama valsts kontroliere, esat saskārusies ar politisku spiedienu, mēģinājumiem „kaut ko sarunāt” vai tamlīdzīgu pretestību, slēptiem vai atklātiem draudiem, mājieniem, ka noteiktā situācijā varat zaudēt amatu vai tamlīdzīgi?

 

14. Vai aizvadīto astoņu gadu laikā ir bijušas situācijas, kad esat apsvērusi iespēju nodrošināties ar apsardzi?

 

15. Jūs taupības laikos demonstratīvi atteicāties no dienesta automašīnas un sākāt izmantot sabiedrisko transportu. Vai ikdienā joprojām pārvietojaties ar trolejbusu?

 

16. Pēdējā laikā aktualizējies jautājums, cik lepnu vai dārgu auto vajag esošajiem un īpaši – bijušajiem Valsts prezidentiem. Kā, Jūsuprāt, šādā situācijā atrast līdzsvaru starp lietderīgu līdzekļu izlietojumu un plaši izdaudzināto prezidenta prestižu?

 

17. Šogad beidzas Jūsu amata pilnvaru termiņš, un esat paudusi kategorisku „pret” likuma izmaiņām, lai šajā amatā varētu strādāt ilgāk. Ja likums pieļautu strādāt trīs termiņus, vai Jūs būtu ar mieru darbu šajā amatā turpināt?

 

18. Ņemot vērā Jūsu atpazīstamību un popularitāti sabiedrībā, bieži izskanējušas spekulācijas par Jūsu iespējamo iesaistīšanos politikā pēc valsts kontrolieres amata pilnvaru termiņa beigām. Vai esat apsvērusi šādu iespēju un vai sabiedrība varētu sagaidīt, ka, piemēram, kandidēsiet nākamajās Saeimas vēlēšanās?

 

19. Ja jā, kā tas varētu notikt – vai pieļaujat iespēju dibināt savu partiju vai iesaistīties kādā no jau esošajām? (Iepriekš gan esat šādu iespēju kategoriski noraidījusi, bet tomēr.)

 

20. Vai pieļaujat iespēju politikā sadarboties ar dažāda smaguma noziegumos apsūdzēto un attaisnoto Aivaru Lembergu?

 

21. Kas ir bijuši tie politiskie spēki, kas Jūs līdz šim ir uzrunājuši un aicinājuši tiem pievienoties?

 

22. Politiskajos kuluāros no dažādu politisku spēku puses regulāri izskanējis Jūsu kā potenciālās bezpartejiskās premjerministra amata kandidātes vārds. Vai kāds no politisko spēku pārstāvjiem, atbalstītājiem vai citādi tuvu stāvošiem cilvēkiem Jūs kādreiz ir uzrunājis, solot politisku atbalstu un aicinot veidot valdību?

 

23. Ja jā, kas bija šī persona (vai personas), kura (kuras) Jūs jebkad aicinājušas piekrist būt par premjerministra amata kandidāti?

 

24. Kā Jūs raksturotu savas attiecības ar „Saskaņas centra” politiķiem un sponsoriem? Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka tās esot visai draudzīgas?

 

25. Ja tiktu nodrošināts pietiekams politiskais atbalsts, vai Jūsu būtu gatava kandidēt arī uz Valsts prezidenta amatu?

 

26. Vai, Jūsuprāt, Latvijai vispār vajadzīgs Valsts prezidents pašreizējā formā, proti, ar samērā minimālām pilnvarām un vai nebūtu lietderīgi apsvērt iespēju par šāda posteņa likvidēšanu, līdzekļus attiecīgi novirzot citām jomām?

 

27. Ja pie Jums vērstos ar jautājumu, kuru personu saskatāt kā sava darba turpinājumu valsts kontrolieres amatā, kāda būtu Jūsu atbilde?

 

28. Kādu iztēlojaties pirmo dienu, kad vairs nebūsiet valsts kontroliere?

 

Piezīme. Atkārtotajā vēstulē pēdējie divi jautājumi no saraksta tika svītroti, ņemot vērā valsts kontrolieres skaidrojumu par profesionālo ētiku, kuras principi ir viņas „ikdienas neatņemama sastāvdaļa”.

Valsts kontrolieres parakstīto atbildes vēstuli pilnā izmērā SKATĪT ŠEIT.

Vārds: