Inga Daliba: Darba tirgū pieaug pieprasījums pēc nozaru speciālistiem

Aizņemto darba vietu skaits valstī pērnā gada beigās bija 862 tūkstoši, un, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada, tas ir palielinājies par 16,3 tūkstošiem jeb 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tāpēc kopumā var secināt, ka situācija darba tirgū pakāpeniski uzlabojas. No darba devēju puses tiek radītas jaunas darba vietas, izsludinātas jaunas vakances, līdz ar to pieaug pieprasījums pēc nozaru speciālistiem.

Aizņemto darbavietu skaits visstraujāk pieaudzis mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, ko var skaidrot ar pakalpojumu pieprasījumu pieaugumu šajās nozarēs. Pamazām uzlabojoties Latvijas ekonomiskajai situācijai, pieaug katra cilvēka individuālā labklājība – brīvie naudas līdzekļi, kurus cilvēki var atļauties tērēt, apmeklējot izklaides un kultūras pasākumus. Skaidrs, ka, cilvēkiem izvēloties savu nākamo darba vietu, būtiskākais kritērijs ir atalgojums, tomēr tendence rāda, ka augstu tiek novērtētas arī karjeras izaugsmes iespējas, konkrētā uzņēmuma stabilitāte un tā korporatīvā kultūra. Redzot, ka pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, darba meklētāji nopietnāk izvērtē arī potenciālo nākotnes scenāriju. Krīzes laikā ļoti daudzi cilvēki apdedzinājās, tāpēc tagad otro reizi uz grābekļa nekāps un izvērtēs gan savas finansiālās vēlmes, gan potenciālās darba vietas piedāvātās iespējas.

Tomēr šajā tendencē ir būtiska nianse, ko nedrīkst aizmirst - ja šobrīd šīs jomas vakantās darba vietas tiek nokomplektētas ar speciālistiem, mums būtu jādomā arī nākotnes perspektīvā. Valstij kopā ar uzņēmējiem jādomā par izglītības sistēmas ātru auditu un jāizvirza perspektīvās izglītības programmas nākamajiem 5 – 10 gadiem. Skaidrs, ka šāda tendence rada pārprodukciju noteiktās nozarēs, kas savukārt veicina nesabalansētību starp darba tirgus prasībām un izglītības sfēru. Šobrīd Latvijā lielākais pieprasījums ir mazumtirdzniecības, administrēšanas un klientu servisa darbinieku jomā. Tāpēc šobrīd uzņēmēji sagaida tieši no vidējām profesionālajām mācību iestādēm atbilstošu speciālistu sagatavošanu.

Diemžēl aizņemto darba vietu apjoms neliecina par to, ka no ārzemēm atgriežas aizbraukušie cilvēki. Nedomāju, ka šobrīd notiek reversā darba spēka kustība – aizbraukušie neatgriežas no ārzemēm, jo speciālisti ar labām svešvalodas zināšanām, kas atraduši savā arodā labi apmaksātu darbu un iekārtojuši dzīvesvietu kopā ar ģimeni tur, nav motivēti atgriezties zemā atalgojuma, kā arī attieksmes dēļ. Drīzāk tas ir izskaidrojams ar to, ka mākslas, izklaides un atpūtas nozares krīze savulaik skāra ļoti smagi, tāpēc daudzi cilvēki bija spiesti pārkvalificēties un sāka strādāt citās nozarēs. Savukārt šobrīd, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, cilvēkiem ir iespēja atsākt strādāt savās iepriekšējā arodā.

Savukārt cilvēkiem, kuri aizbraukuši uz ārzemēm strādāt mazkvalificētu darbu, it īpaši no tālākajiem Latvijas reģioniem, kur joprojām bezdarba līmenis ir ļoti augsts, trūkst motivācijas atgriezties. Īpaši Latgalē darba trūkst un pat ja izdodas kaut ko atrast, tad atalgojuma līmenis ir ļoti zems. Tajā pašā laikā ārzemēs ir darbs, kas ļauj uzturēt ģimeni un normāli dzīvot, nevis tikai izdzīvot.