Atkarību analītiķe: Nav pieļaujami palielināt sidra pieejamību, būtiski pazeminot akcīzes nodokli

Mainot alkohola akcīzes nodokļa likmes, nav pieļaujams radīt lielāku pieejamību sidriem, jo jaunieši jau līdz šim to ir uzskatījuši par visvieglāk pieejamo alkoholu gan pēc cenas, gan pēc reālām iegādes iespējām, uzskata Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne. 

Krāsains, emocionāli patīkams iepakojums, salīdzinoši zema cena, iespējams, mazāk rūpīga kontrole no veikalu pārdevēju puses – tie ir iemesli, kas sidru padara pievilcīgu jauniešu acīs, atzīst atkarību analītiķe.

Tā cena viens no būtiskākajiem pieejamību ierobežojošajiem faktoriem, it īpaši, ja neskatoties uz spēkā esošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, piemēram, vecumu, nepieciešamību uzrādīt pasi, jaunieši tāpat pamanās iegādāties alkoholu.

„Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskām vielām 2011” (ESPAD) dati liecina, ka Latvijā trīs no četriem aptaujātajiem (77,3%) 15 – 16 gadus veciem jauniešiem sidru novērtējuši kā ļoti viegli vai viegli pieejamu alkoholisko dzērienu. Pēc jauniešu domām, sidrs ir tieši tikpat viegli pieejams kā alus. Par salīdzinoši grūtāk pieejamiem jaunieši uzskata alkoholiskos kokteiļus, vīnu (aptuveni 60%) un stipros alkoholiskos dzērienus (54,5%).

Tiesa, kā atzīst SPKC pārstāve, pēdējos gados ir mazinājies 15-16 gadīgu jauniešu īpatsvars, kuri pēdējo 30 dienu laikā alkoholiskos dzērienu lietojuši riskantā veidā (60g absolūtā alkohola vienā iedzeršanas reizē), taču ar alkohola lietošanu saistītās negatīvās sekas: kautiņi, vardarbība, negribētas seksuālas attiecības un nevēlamas grūtniecības iestāšanās u.c. joprojām ir aktuāla problēma.

ESPAD pētījums liecina, ka sidru vairāk lieto jaunas meitenes, zēni ir iecienījuši alu; pēdējo 30 dienu laikā sidru ir lietojuši 42% meiteņu un 33% zēnu.

„Alkohola lietošana sieviešu vidū un tā radītās sekas ir aktuāls jautājums Latvijā, bet, ja būtiski palielinās meiteņu iecienītā sidra pieejamība, tas var izraisīt vēl papildu problēmas arī nākotnē,” uzskata Pelne.

„Iespējams, ielobētās izmaiņas likumprojektā skaidri apliecina, ka jaunieši ir svarīga auditorija dzērienu ražotājiem. Tiem nav vēlēšanās būtiski samazināt sidra un alus patēriņu, pat apzinoties visas kaitīgās sekas, kuras rada jauniešu žūpošana. Tomēr es ceru, ka mums izdosies pilnveidot akcīzes nodokļa piemērošanu tā, lai uzlabotu gan sabiedrības veselību, gan arī neciestu nacionālo ražotāju intereses,” uzskata Saeimas deputāts Imants Parādnieks, pēc kura ierosinājuma Saeima sāka skatīt akcīzes nodokļa likmju izmaiņas.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem no šāgada 1.jūlija.

Akcīzes nodoklis vīnam varētu pieaugt par 9,3% līdz 70 eiro par 100 litriem, raudzētiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6% - arī par 9,3% līdz 70 eiro par 100 litriem, bet raudzētiem dzērieniem ar spirta saturu līdz 6% akcīzes nodokļa likme varētu samazināties par 45,3% līdz 35 eiro par 100 litriem.

Akcīzes nodoklis alum varētu tikt palielināts par 22,6% līdz 3,8 eiro par 100 litriem, starpproduktiem atkarībā no spirta satura akcīzes nodoklis varētu pieaugt par 9,3% un 10,4% attiecīgi līdz 70 eiro un 110 eiro par 100 litriem, bet spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - par 1,7% līdz 1360 eiro par 100 litriem.