10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
76% no brīvdienās strādājošajiem cilvēkiem nezina, kāda ir darba likumdošanā noteiktā samaksa par darbu svētku dienās, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" sadarbībā ar izklaides un atpūtas vietas "Klondaika" organizētais pētījums.
Tuvākajās svētku dienās jeb 1. un 4. maijā 22% respondentu ir plānojuši strādāt, bet gandrīz katrs piektais pieļauj iespēju, ka šajās brīvdienās nāksies strādāt.
72% aptaujāto uzskata, ka dubultā samaksa par darba stundām svētkos ir motivējoša strādāt brīvdienā. Tajā pašā laikā vairāk kā puse (57%) aptaujāto atzīst, ka esošā samaksa par darbu svētku dienās varētu būt augstāka.
“Nepieciešamība strādāt svētkos visvairāk saistās ar konkrētā uzņēmuma pārstāvētās nozares specifiku. Piemēram, lielākā daļa tirdzniecības vai apkalpojošās sfēras uzņēmumu svētkos savu darbību nepārtrauc, kas ietekmē arī darbinieku grafiku. Tāpat aptaujas dati rāda, ka salīdzinoši daudz cilvēku labprāt strādā tieši svētkos, jo tādā veidā ir iespēja nopelnīt papildu ienākumus,” stāsta izklaides un atpūtas vietas “Klondaika” personāla nodaļas vadītāja.
Kā būtiskākās atšķirības starp darbu svētkos un darba dienās, aptaujātie visbiežāk norāda paaugstinātu darba samaksu, darbu apjoma izmaiņas, kā arī emocionālos faktorus, jo nav iespējams pavadīt laiku kopā ar ģimeni. 37% respondentu atzīst, ka darba devējs ir izdarījis spiedienu jeb devis mājienu strādāt svētku dienās.
Vairāk kā trešdaļa aptaujāto atzīst, ka viņu ģimene neatbalsta lēmumu strādāt brīvdienās, 37% ģimenes lokā to nav pārrunājuši, bet katram ceturtajam iedzīvotājam nav iebildumu pret darbu svētku dienās.
28% aptaujāto atzīst, ka paši ir pielāgojuši darba grafiku, lai būtu iespēja strādāt svētku dienā. Savukārt, kā galveno iemeslu nepieciešamībai strādāt svētkos, 43% aptaujāto norāda konkrētās darbavietas / nozares specifiku un “slīdošo” grafiku, 27% vēlējušies strādāt papildu ienākumu dēļ, katrs desmitais aptaujas dalībnieks svētkus nesvin, bet 7% svētkos devušies strādāt tādā gadījumā, ja ir iekavējušies darbi.
Interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” sadarbībā ar izklaides un atpūtas vietu “Klondaika” veiktais pētījums noritēja no 20. līdz 26. aprīlim, kopumā aptaujājot 856 respondentu.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.