LIKTA uzsāk darbu pie projektu pārvaldības labās prakses vadlīniju izstrādes

Lai veicinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektu veiksmīgu izstrādi un ieviešanu, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) uzsāk darbu pie projektu pārvaldības labās prakses vadlīniju izstrādes. 

IKT projektu pārvaldības labās prakses vadlīniju izstrādei uzsākta darba grupas veidošana, kurā aicināti iesaistīties gan visi LIKTA biedri, gan pasūtītāju pārstāvji. Pašreiz konceptuāls atbalsts sadarboties saņemts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).

“Pēdējā laikā ir aktualizējusies diskusija par IKT projektu vadītāju kompetences līmeņa celšanu – gan publiskajā, gan privātajā sektorā – un labāku praksi IKT projektu pārvaldībā. Par to aizvien vairāk tiek runāts Eiropas līmenī, tostarp digitālā vienotā tirgus kontekstā. Šis jautājums kā viena no turpmākā darba prioritātēm tika izvirzīts arī LIKTA kopsapulcē pēc valdes vēlēšanām, kuras ietvaros asociācijas biedri bija vienisprātis par to, ka pasūtītāju un izstrādātāju projektu vadītājiem būtu jāizvirza līdzvērtīgas kvalifikācijas prasības, nepieciešamības gadījumā veicot darbinieku apmācību un ārējo resursu piesaistīšanu,” stāsta LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

LIKTA biedru sanāksmē, analizējot līdzšinējo IKT projektu izstrādi un ieviešanu, secināts, ka būtiska ietekme uz projektu attīstības gaitu ir pasūtītājam, tostarp atbilstoša personāla un tehnisko resursu nodrošināšanā, kā arī savlaicīgā komunikācijā par projekta riskiem, kas izriet no projekta ieviešanai nepieciešamo pasūtītāja tehnisko un cilvēkresursu trūkuma.

„Būtiskākais ikviena projekta veiksmes priekšnosacījums ir – pasūtītājs skaidri zina, ko grib sasniegt, apzinās visas veicamās darbības un spēj profesionāli tās vadīt. VARAM uzsver, ka e-pārvaldes attīstībai ir vajadzīgi nevis IKT projekti, bet integrēti pārvaldes procesu pilnveidošanas projekti. Tātad projektā ir jāparūpējas ne tikai par informācijas sistēmas izstrādi, bet arī par procesu izmaiņām, organizatoriskām izmaiņām iestādes darbā un sadarbībā ar citām iestādēm, normatīvo aktu izmaiņām, apmācību un komunikāciju lietotājiem, u.c. Jaunajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā VARAM nostāja būs principiāla – ja projektam nevar identificēt „biznesa īpašnieku” un ja pasūtītājs nevar nodrošināt kompetentu projekta vadību un pilnvērtīgu projekta komandu, tad projektu nedrīkst uzsākt,” atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis.

Ņemot vērā mācības, kas gūtas agrākos projektos, LIKTA uzskata par nepieciešamu veidot rekomendācijas IKT projektu pārvaldībā gan pasūtītājiem, gan izstrādātājiem, ar nolūku izvairīties no problēmsituācijām un veicināt veiksmīgu projektu ieviešanu, kas īpaši svarīgi būs jaunā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda kontekstā.

“Šobrīd projektu izstrādē pamatā tiek izmantota AGILE jeb spējās izstrādes metode, kas paredz ciešu sadarbību starp pasūtītāja un izpildītāja puses speciālistiem vienotā komandā. Līdz ar to kļūst aktuāls jautājums par līdzvērtīgām kvalifikācijas prasībām abām iesaistītām pusēm. Šī brīža situācija projektu realizācijā bieži neatbilst labās prakses pamatnostādnēm. Rezultātā top projekti, kuru izstrādes gaita būtu raksturojama kā augsta riska pasākums, kurā pasūtītāja puse nav līdz galam apzinājusi savas biznesa prasības, vāji iesaistās projekta realizācijas gaitā. Bieži risinājumi paredz vairāku institūciju iesaisti, piemēram, datu apmaiņas saskarnes izstrādei. Šis process ir grūti pārvaldāms un parasti ir paaugstināta riska faktors projekta realizācijas termiņiem Savukārt izpildītājs realizē projektu atbilstoši savai izpratnei, jo atgriezeniskā saite ir nepietiekama un neizsvērta. Ņemot vērā to, ka projekti termiņu ziņā dažādu iemeslu dēļ iekavējas, biznesa prasības, kas bija aktuālas projekta realizācijas sākumā, vairs nav vajadzīgas. Lielu ilgtermiņa projektu ietvaros tas būtu risināms ar pakāpenisku prasību detalizāciju, vienlaicīgi atceroties par projekta realizācijas mērķi un vispārējo tvērumu. Tāpēc gribētu aicināt pasūtītāju investēt darbinieku apmācībās projektu vadības jomā, bet, ja kādu iemeslu dēļ tas nav izpildāms, šo jomu uzticēt trešajām pusēm,” saka “Exigen Services Latvia” biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

LIKTA valdes loceklis un “Tieto Latvia” valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers piebilst: „Projektos iesaistīto speciālistu kompetence un kapacitāte ir būtisks faktors veiksmīgu IT projektu realizācijai. IT profesija sen vairs nenozīmē tikai tehniskas zināšanas. Šodien tā ietver arī klienta biznesa un nozares izpratni, tāpat arī pasūtītāja pusei pilnvērtīgi un atbildīgi jāiesaistās projektu plānošanā, risku izvērtēšanā, samērīgā veicamo darbu un termiņu noteikšanā. Svarīga ir arī pasūtītāja gatavība operatīvi pieņemt lēmumus un mainīt procesus, lai rezultātā radītu risinājumus, kas ne tikai atbilst specifikācijai, bet arī ievērojami atvieglo klientu un ierēdņu ikdienu. Vēlos aicināt nozares uzņēmumus un pasūtītāju pārstāvjus aktīvi iesaistīties darba grupā, lai kopīgi rastu risinājumus un varbūt pat jaunus principus veiksmīgākai valsts un uzņēmēju sadarbībai.”

Par LIKTA

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir profesionāla nevalstiska organizācija, kas izveidota 1998. gadā un aptver visu Latvijas IKT nozari – informācijas tehnoloģijas un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. LIKTA apvieno nozares organizācijas, kā arī individuālos biedrus un asociācijas. Plašāka informācija: www.likta.lv.