Nauda un vara / Skats

Vides toksikoloģijas eksperts Māris Kļaviņš: Baumas par bisfenola kaitīgumu ir būtiski pārspīlētas

Vides toksikoloģijas eksperts Māris Kļaviņš: Baumas par bisfenola kaitīgumu ir būtiski pārspīlētas
Foto: Publicitātes foto
KRUSTTEVS.COM · 30.12.2016. 11:32

Ūdens ir ļoti spēcīgs šķīdinātājs, un jebkurš materiāls, saskaroties ar ūdeni, lielākā vai mazākā mērā šķīst, tajā skaitā arī, piemēram, stikls vai polimēra materiāli, taču mēs ikdienā dzeram no stikla glāzēm un pudelēm, nebaidoties no stiklu veidojošo vielu iespējamās iekļūšanas organismā, jo apzināmies, ka izšķīdušo daļiņu koncentrācija ir pārāk niecīga, lai spētu ietekmēt cilvēku. Līdzīgi ir arī ar polimēriem, kuru sintēzē tiek izmantots arī pieminētais bisfenols. 

 

Bisfenola ietekmi nevar uzskatīt par būtisku

 

Es aicinu ņemt vērā, ka būtiskākais ir vielas daudzums, ko mēs diennaktī uzņemam, jo cilvēka organisms ir spējīgs sagraut un iznīcināt daudzas svešdabīgas, rūpnieciski ražotas vielas, līdz ar to šajā gadījumā, ūdens iepakojumā esošās vielas – bisfenola – ietekmi nevar uzskatīt par būtisku. Patērējot tādu ūdens daudzumu, ko cilvēks fiziski spēj izdzert, nav nekāda riska nodarīt kaitējumu veselībai ar bisfenolu.

 

Notiek vielu toksiskā izpēte un analīze

 

Jāņem vērā, ka ir arī virkne Eiropas Savienības direktīvu un citu normatīvo aktu, kas regulē dažādu vielu daudzumu pārtikas iepakojumos, t.sk. arī ūdens pudelēs. Latvijā materiālus un izstrādājumus, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, uzraugot, lai tie atbilst visām drošības prasībām un nekaitīguma normām arī dabiskā minerālūdens un avota ūdens pildīšanai.

 

Ja rodas jautājums, vai var paļauties uz atbildīgajām institūcijām, tad jāmin, ka jebkuras vietas toksikoloģiskās analīzes un izvērtējums ir salīdzinoši dārgs process, taču Eiropas Savienībā šādi pētījumi tiek veikti centralizēti. Arī mēs, Latvijas Universitātē, strādājam pie vielu toksiskā novērtējuma dažādiem objektiem.

 

Neturēt ūdeni siltumā, lai nevairojas aļģes

 

Lai būtu pavisam drošs, lietojot pudelēs pildītu ūdeni, aicinu ievērot dažas primāras lietas – ja pēc atvēršanas ūdens pudeli ilgstoši uzglabā, turklāt, pārāk siltā temperatūrā, tajā var savairoties aļģes, tāpēc karstā laikā nevajadzētu glabāt ūdeni saules staros. Jāņem vērā, ka, padzeroties no pudeles vismaz vienu reizi, mūsu siekalās esošie mikroorganismi iekļūst pudelē, un siltā laikā tie savairojas krietni ātrāk. Turklāt, nav taču patīkami dzert saulē sakarsušu ūdeni, tāpēc uzglabāsim to piemērotos apstākļos.

 

Kancerogēnus rada stress, nevis ūdens vai pārtika

 

Tas, ka mēs raizējamies par savu veselību un iespējamām apkārtējās vides ietekmēm, ir apsveicami, taču jāņem vērā, ka dažādas ietekmes nāk ne tikai no dzeramā ūdens – ir virkne vielu, kuras uzņemam ar pārtiku, lietojot medikamentus, dzīvesveida ietekmes u.c. Lai ko arī neapgalvotu dažādi informācijas avoti, viens no būtiskākajiem vēža izcelsmes avotiem nav nedz dzeramais ūdens, nedz pārtika, bet gan stress – sociālais un psiholoģiskais. Stresa situācijas ir daudz nopietnāks kancerogēno šūnu veidošanās riska faktors, nekā tas, ko mēs varētu dēvēt par ķīmisko vielu ietekmi.

 

Apgalvojums par bisfenolu neapstrīdamu kaitīgumu ir kļūdains

 

Kā jau minēju, galvenais, kas jāņem vērā, ir vielas daudzums, ko fiziski cilvēks vispār spēj uzņemt. Nesen aktualizējās arī jautājums par antibiotiku iespējamo klātbūtni krāna ūdenī, tika uzsvērts, ka tas var izraisīt toleranci pret antibiotikām u.tml. Taču tas antibiotiku daudzums, kas tika konstatēts krāna ūdenī, ir nenozīmīgs, salīdzinot ar daudzumu, ko uzņemam, piemēram, ēdot gaļu. Arī apgalvojums par bisfenolu neapstrīdamu kaitīgumu ir kļūdains.

 

Briesmas ir būtiski pārspīlētas

 

Ir saprotams, ka cilvēkus satrauc vides un pārtikas kvalitāte, tas ir ļoti pareizi. Sabiedrības aktivitāte par jebkuru jautājumu ir tikai apsveicama, taču šajā gadījumā jāsaka, ka briesmas, ko rada bisfenola klātbūtne ūdenī, ir būtiski pārspēlētas. Jāņem vērā, ka vielas kancerogēnie efekti ir pierādīti tikai modeļa dzīvniekiem, turklāt, strādājot ar tādām vielas koncentrācijām, ko cilvēks nevar uzņemt ar ūdeni. Reālā ūdenī tādas vielas koncentrācijas nav iedomājamas.