Nauda un vara / Skats

LDDK: Svarīgāk, kā jaunietis spēs pielietot zināšanas, nevis, cik gados sāks iet skolā

LDDK: Svarīgāk, kā jaunietis spēs pielietot zināšanas, nevis, cik gados sāks iet skolā
Foto: Publicitātes foto
KRUSTTEVS.COM · 29.04.2017. 15:19

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītajā nozares reformā iekļauts arī punkts par pamatizglītības uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Viens no ministrijas pamatojumiem, kāpēc skolēniem mācības būtu jāuzsāk ātrāk, ir tāds, ka šobrīd vidusskolas pēdējās klasēs mācās, piemēram, deviņpadsmit gadīgi jaunieši, kuriem būtu jāiesaistās darba tirgū. Paātrinot skolas gaitu uzsākšanu, tiktu panākts, ka, sasniedzot 18 vai 19 gadu vecumu, jaunieši skolu jau būtu pabeiguši, bet, vai tas nozīmē, ka viņiem automātiski atradīsies arī vieta darba tirgū? Vai šādā vecumā jaunieši jau būt pietiekami konkurētspējīgi, vai arī tas tikai veicinās bezdarbu jauniešu vidū? Par to savs viedoklis ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijai. 

 

 

62% jauniešu – bezdarbnieki

Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka jautājums par 18-19 gadu vecu jauniešu atrašanos skolas solā ir jāskatās kompleksi. Nozīmīgākais jautājums šajā diskusijā ir izglītības pielietojamība – respektīvi, kā un kur jaunietis varēs pielietot izglītībā iegūtās zināšanas.

 

Ja jaunietis 18-19 gadu vecumā pabeidz vispārējo vidējo izglītību un neturpina mācības, tad šādam jaunietim iespējas darba tirgū ir visai ierobežotas. Grūtības iekļauties darba tirgū apliecina statistika - Nodarbinātības valsts aģentūrā ir reģistrēti 62% jauniešu, t.i. bezdarbnieki vecumā 15-24 gadiem, kuriem nav aroda jeb profesijas, viņiem ir vispārējā vidējā izglītība, pamata izglītība vai zemāka. Jaunieši, kuri absolvējuši profesionālo vidējo izglītību, jau 19 -20 gadu vecumā veiksmīgi iekļaujas darba tirgū. Darba vidē balstītas mācības ļauj jaunietim, kurš vēl tikai mācās profesionālās izglītības iestādēs, 17-20 gadu vecumā atrasties uzņēmumā un darba tirgū iekļauties ātrāk. Būtiski ir pieminēt, ka pēc profesionālās vidējās izglītības programmu apguves, jauniešiem ir iespēja turpināt izglītību augstākās izglītības iestādēs. Šobrīd darba tirgū ir augsts pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem, īpaši tehniskajās nozarēs, piemēram, informāciju un komunikāciju tehnoloģijās, elektronikas un elektrotehnikas rūpniecībā, vieglajā rūpniecībā, metālapstrādē, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā un kokrūpniecībā.

 

Viens no izglītības pamatmērķiem ir profesijas apguve

Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka jauniešiem ir jāapzinās, ka viens no izglītības pamatmērķiem ir profesijas apguve, kas sniedz iespējas veiksmīgāk iekļauties darba tirgū un sabiedrībā. Pamatskolā jauniešiem ir jānodrošina karjeras atbalsts, tai skaitā, informācija par profesijām un to apgūšanas iespējām dažādās izglītības iestādēs, informācija par darba tirgu – darba apstākļiem, atlīdzību un profesijas pieprasījumu. Jaunietim pamatskolā ir jāveic pirmā izvēle – apgūt profesiju profesionālās izglītības iestādē pēc pamatskolas absolvēšanas vai augstākās izglītības iestādē, vispirms iegūstot vidējo izglītību.

 

Skolu gaitu uzsākšanai jābūt samērojamai ar bērna attīstību un apgūstamo vielu, īpaši, ja runa par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, taču LDDK uzsver karjeras atbalsta nepieciešamību, lai jaunieši izvēlētos apgūt profesiju, nevis nonāktu darba tirgū bez profesijas, kur veiktu mazkvalificētu darbu vai  agri vai vēlu nonāktu bezdarbnieku pulkā, kas neveicinātu Latvijas attīstību un ekonomikas izaugsmi.

 

Profesionālā izglītība sadarbībā ar darba devējiem

Profesionālās izglītības iestādēs profesiju piedāvājums un reģionālā pieejamība ir vērtējama kā laba. Ir atsevišķas nozares, piemēram, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija, farmācija, vides aizsardzība, poligrāfija, kuru nozaru profesijas var apgūt praktiski vienā profesionālās izglītības iestādē, ko var skaidrot ar specifisku tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.

 

Pozitīvā tendence, ka pēdējos gados sadarbībā ar darba devējiem profesionālā izglītībā ir ne tikai pilnveidots mācību programmu saturs, bet izveidotas vairākas jaunas mācību programmas, piemēram, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā – ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu mehāniķis, Valmieras tehnikumā – Tekstiliju ražošanas speciālists, Mehatronisku sistēmu tehniķis u.tml. Darba devēji ir iniciējuši šo programmu izstrādi un aktīvi piedalās to īstenošanā, jo uzņēmumos akūti trūkst kvalificēti šo profesiju darbinieki un tie ir ieinteresēti šo profesiju speciālistu piesaistē.

 

Augsts pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem

LDDK norāda, ka darba tirgū ir augsts pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem ar profesionālo vidējo izglītību, īpaši tehniskajās nozarēs. Tomēr liela daļa jaunieši izvēlas profesiju pakalpojuma jomās. Iemesli tam ir vairāki -  nepietiekoša zināšanu apguve dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomās pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kas rada sekas, ka par maz jauniešu izvēlas tehnisko nozaru profesijas profesionālās vidējās izglītības līmenī.

Šobrīd varam apgalvot, ka profesionālā izglītība ir gan vizuāli, gan saturīgi pievilcīga, kā arī konkurētspējīga. Pēdējos gados ir veiktas lielas investīcijas profesionālā izglītībā –infrastruktūrā, mācību saturā un pedagogu apmācībās. Darba devēji aktīvi tiek iesaistīti profesionālās izglītības vajadzību noteikšanā, prasību izstrādē un mācību programmu īstenošanā, tai skaitā, darba vidē balstītu mācību organizēšanā, kur liela daļa mācību programmas tiek apgūtas tieši uzņēmumos. 2016. gadā visos Latvijas reģionos durvis vēra jauni, profesijas apguvei pienācīgi aprīkoti profesionālās izglītības kompetenču centri. Lielas investīcijas ir plānotas arī turpmākajos gados. Šobrīd galvenais jautājums, kas satrauc darba devējus, ir mācīties un nozarē strādāt griboša jaunieša iesaistīšana un noturēšana profesionālā izglītībā, lai darba devējiem būtu pieejami kvalificēti, motivēti un prasmīgi vidējās kvalifikācijas darbinieki.

 

Autore: LDDK Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Ruta Porniece