10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Veiksmes stāsti
Pirmdien, 6. jūlijā Dzintaru koncertzālē izskanēja labdarības iniciatīvas „Kara bērni” kulminācija – koncerts Ukrainas kara bērnu atbalstam, viņu rehabilitācijai Latvijā. Jau šobrīd saņemtie ziedojumi ir gandrīz 57 tūkstoši eiro, taču akcija ar to nebeidzas.
Emocionāls un ļoti īpašs vakars
Atklājot koncertu, klātesošos uzrunāja labdarības iniciatīvas Ukrainas bērnu atbalstam patronese Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, uzsverot: „Šis ir īpašs vakars. Lielkoncerta idejas autori, atbalstītāji, organizatori un dalībnieki ir pateikuši, ka vēlas palīdzēt sāpošām sirdīm. Kaut nedaudz remdēt fiziskās, bet vēl jo vairāk emocionālās ciešanas, ko pārdzīvo visneaizsargātākie – Ukrainas karā cietušie bērni. Bērnu sāpes atbalsojas arī mūsu sirdīs.”
„Posta laikos bērni savā bērnu pasaulē meklē atbildes uz jautājumiem: kur paliek tie, ko nāve aiznes sev līdzi? kā pasaulē iespējams tik liels ļaunums kā agresīvs karš? kā atgriezt atpakaļ mirkli, kas maina visu dzīvi? Mums nav pārliecinošu un galīgu atbilžu, un labākais, ko mēs šiem bērniem varam sniegt, ir - mazliet mierinājuma. Iespēja par visu mūsu ziedoto naudu, darbu, māksliniecisko ieguldījumu – izbaudīt vismaz dažas nedēļas bērnības un miera, viesojoties Latvijā,” turpināja Ināra Mūrniece.
Savukārt Ukrainas Verhovnas Radas priekšsēdētāja vietniece Oksana Syroyid klātesošajiem ieskicēja situāciju Ukrainā: „Par karu runāt ir ārkārtīgi sarežģīti un sāpīgi. Runāt par bērnu ciešanām karā 21. gadsimtā Eiropā nav tikai grūti – tas ir nepanesami. Ikvienu normālu cilvēku pārņem baisa citādas realitātes izjūta par to, kas notiek, kad karš mūsdienās ir cēlonis bērnu ciešanām un nāvei, iemesls, kādēļ viņi zaudē savus vecākus vai ir spiesti pamest savas mājas. Lai kā, šī ir īstenība – realitāte šodienas Ukrainā, pret kuru Krievija un Krievijas atbalstītie noziedznieki veic mānīgu, nepieteiktu, taču asiņainu karu.”
Oksana Syroyid turpināja ar pārdomu rosinošiem skaitļiem, minot UNICEF datus, ka no 5 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, kuri cietuši no Krievijas agresijas Donbasā, 1.7 miljoni ir tieši bērni. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem uz š.g. 1. maiju, karadarbības rezultātā Donbasā bojā gājuši 68 bērni, 167 bērni tikuši ievainoti, vismaz 150 tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas Krievijas okupētajā Donbasā, pārceļoties uz drošākiem Ukrainas reģioniem. Un visbeidzot, tūkstošiem Ukrainas bērnu kļuvuši par bāreņiem, zaudējot vienu vai abus vecākus.
Savas uzrunas noslēgumā Ukrainas Verhovnas Radas priekšsēdētāja vietniece pauda pateicību Latvijai: „Mēs nevaram bērniem atgriezt viņu vecākus, bet mēs varam un mums vajag darīt visu nepieciešamo, lai sniegtu viņiem cerību un ticību, daļu mūsu sirds siltuma un mīlestības.
Ir simboliski, ka šīsdienas labdarības koncerts „Kara bērni” notiek Latvijā – valstī, kas ir uzticams Ukrainas draugs un partneris, valstī, kuras dāsno atbalstu mēs šajā sarežģītajā laikā jūtam nepārtraukti.”
Dod, dieviņi!
Brīnišķajā koncertā, kas priecēja visus klātesošos, piedalījās daudzi Latvijā un arī pasaulē atzīti mākslinieki – Inese Galante, Sonora Vaice, Sergejs Jēgers, Armands Siliņš, Kārlis Lācis, Katrīna Paula Felsberga, Oleksijs Demčenko (Ukraina), Arturs Maskats, dzejniece Liāna Langa, Rīgas Doma meiteņu koris „Tiara” (diriģente Aira Birziņa).
Ārkārtīgi aizkustinošas bija abu Ukrainas mākslinieku uzstāšanās – Oleksija Demčenko trompetes solo Miroslava Skorika „Melodijā” un izcilā tenora Dmitro Popova sniegums, kurš izpildīja ukraiņu tautas dziesmu „Dyvlus Ya na nebo” („Es skatos debesīs”).
Koncerta izskaņā kā simboliska lūgšana par mieru Latvijā un Ukrainā izskanēja Raimonda Tigula un Noras Ikstenas radītā cikla „Dod, dieviņi” fināla dziesma, solistes Birutas Ozoliņas, jauniešu kora „Kamēr...” (diriģents Jānis Liepiņš) un Liepājas Simfoniskā orķestra (diriģents Atvars Lakstīgala) izpildījumā, pie klavierēm esot pašam komponistam.
Koncerta režijas grožus turēja Andrejs Žagars, scenārija autore – Nora Ikstena, savukārt mākslinieciskā producente – Indra Rubene. Koncerta vadītāja pienākumus sirsnībā veica Andrejs Žagars un Liene Jakovļeva.
Jau vēstīts par maijā uzsākto akciju „Kara bērni” – labdarības iniciatīvu ar mērķi izprast traģēdiju Ukrainā un vākt ziedojumus Ukrainas karā cietušajiem bērniem – viņu rehabilitācijai Latvijā. Ziedojumu akcijas kulminācija bija iespaidīgs Latvijas un Ukrainas mākslinieku kopkoncerts „Kara bērni”, kas notika 6. jūlijā Dzintaru koncertzālē.
Koncerta ieraksts, papildināts ar viesu intervijām no koncertzāles un diktoriem studijā, tiks raidīts Latvijas Televīzijas 1. kanālā 11. jūlijā pēc „Panorāmas” plkst. 21.20. Vienlaikus koncerts būs skatāms arī interneta vidē www.karaberni.lv, to atbalstīs „Latvijas Mobilais Telefons”, un ziedojumus būs iespējams veikt, atrodoties gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Atsaukušies daudzi jo daudzi
Visi koncerta ienākumi, kā arī ziedojumi akcijas laikā, kas jau šobrīd ir gandrīz 57 tūkstoši eiro, tiks izlietoti Ukrainas karā cietušo bērnu uzņemšanai Latvijas rehabilitācijas iestādēs, kuras jau paudušas savu atbalstu – Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari” un Sociālās integrācijas valsts aģentūra. Noteikti būs arī bērni, kuriem visvairāk nepieciešama ģimenes sajūta, tāpēc šobrīd notiek sarunas par to, kā piesaistīt ģimenes, kuras būtu gatavas uzņemties rūpes un uz īsu brīdi kļūt par gaismas nesējiem un cerības staru mazajiem cilvēkbērniem.
Koncerta atklāšanas uzrunas noslēgumā „Kara bērni” patronese, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sacīja: „Daudziem Ukrainas bērniem karš ir realitāte. Eiropas teritorijā Kremļa impēriskās ambīcijas prasa arvien jaunus upurus, bet es ticu, ka pēc tumšiem laikiem reiz nāks gaisma un agresīvu karu sācējiem par saviem nodarījumiem reiz būs jāatbild. Bet, kamēr militārai agresijai nav pielikts punkts, Latvijas cilvēki turpinās uzdot jautājumu, kā palīdzēt kara bērniem.
Ideja par koncertu radās Rotary kluba „Rīdzene” prezidentei Mairitai Solimai. Pusgada laikā tai radās vesels pulks spožu, talantīgu un radošu atbalstītāju – gan mākslas un mediju jomas, gan uzņēmēju, diplomātu vidū; bet pats svarīgākais – Latvijas tautas vidū. Šī akcija kārtējo reizi apliecina – mēs esam gatavi dalīties ar to, kas mums ir.”
Vairāk par iniciatīvu: www.karaberni.lvun www.facebook.com/karaberni.lv
Iespēja ziedot:
Ziedot.lv ziedojumu konts: Swedbank, konta Nr.: LV95HABA0551006150241, mērķis: ziedojums Kara bērni (informācija par kontu numuriem citās bankās, kā arī iespēja ziedot, norēķinoties ar maksājumu kartēm, pieejama šeit www.ziedot.lv/kara-berni-2187)
Ziedojumu tālrunis: 90006382 (1,42 EUR /par zvanu)
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.