10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Veiksmes stāsti
Rūpnieciskajos eksperimentos Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem uz vidējas jaudas divšneku ekstrūdera ar granulātoru izdevies iegūt pirmās, rūpnieciski izgatavotās biopolimera granulas. Šobrīd notiek darbs pie inovācijas pārneses no akadēmiskās vides uz industriālas ražošanas uzsākšanu.
Ar “Zaļo tehnoloģiju inkubatora” atbalstu SIA “Biokompozītmateriālu institūts” veido jauna, videi draudzīga biopolimēra materiāla sēriju. Jaunie biopolimēri ir piemēroti dažāda veida pārtikas un nepārtikas izstrādājumu iepakojumam, 3D printeru stigām un ir lietojami arī lauksaimniecībā. Biopolimēra materiāla īpašību uzlabošana un ražošanas tehnoloģijas attīstība notiek sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūtu.
“Svarīgs produkta attīstības posms ir uzsākts šā gada martā, kad tika veikti pirmie, rūpnieciskie eksperimenti. Līdz šim biopolimera granulas tika iegūtas tikai laboratorijas apstākļos un ļoti mazos apjomos, kas pierādīja šādā produkta iespējamību, bet nevarēja parādīt biznesa idejas pamatotību. Rūpnieciskajos eksperimentos uz vidējas jaudas divšneku ekstrūdera ar granulātoru izdevās iegūt pirmās rūpnieciski izgatavotas biopolimera granulas. Tagad tiek noteiktas izgatavotā materiāla mehāniskās un citas īpašības,” stāsta viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Ilmārs Vīksne.
Pirmie rūpnieciskie eksperimenti parāda, ka vēl ir nepieciešams optimizēt ekstrudera darba režīmus un pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, lai nodrošinātu nepārtrauktu un plūstošo ražošanas procesu. Pilnveidot nepieciešams arī granulu kvalitāti un atbilstību klientu noteiktajām prasībām, ja ražošanā tiek izmantotas izejvielas no dažādiem piegādātājiem ar atšķirīgām īpašībām.
Biokompozīts satur tikai netoksiskus komponentus, kuri drīkst nonākt tiešā saskarē ar pārtiku. Materiāls var būt eļļas un ūdens necaurlaidīgs. Biokompozīts noārdās mitrā augsnē (pH ~ 6,5-7), neveidojot toksiskas vielas un nepiesārņojot augsni. Ņemot vērā materiāla īpašības, jāatzīmē tā izmantošanas iespējas lauksaimniecībā.
“Zaļo tehnoloģiju inkubators” darbojas sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācijas (SIVA) nodibinātā SIA “Green Industry Innovation Center“ atbalstu, kas darbojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācijas paspārnē.
“Projekts “Zaļo tehnoloģiju inkubators” (Līg.nr. DL-2014/9) tiek atbalstīts Norvēģijas finanšu instrumenta programmas “Inovācijas “zaļās” ražošanas jomā” ietvaros.”
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.