Lūk, kādi ir rezultāti! 5 gadus esam pavadījuši jēgpilni, sasniedzot mērķi - latviskāku Latviju!

Dzejniece Liāna Langa:  

"Kampaņu Runā Latviski sāku no nulles punkta, kad Latvija slīka krieviskumā. Līdz tam, latviešu politiķiem latviešu valoda neinteresēja.

Paldies ikvienam kampaņas #RunāLatviski dalībniekam un atbalstītājam!

Pēdējos 5 gadus esam pavadījuši jēgpilni, kopā sasniedzot mērķi - latviskāku Latviju!"

FOTO GALERIJA
Ar visiem Liānas padarītajiem darbiem varat iepazīties portālā https://runalatviski.latvijai.lv/

"Runā Latviski" ir dzejnieces, publicistes un Rīgas domes deputātes Liānas Langas iniciēta sabiedriskā kampaņa.

Kampaņa tika uzsākta 2022. gada maijā, un tās mērķi un aktivitātes ietver:

• Valsts valodas stiprināšanu: Kampaņas #RunāLatviski un #AtkrieviskoLatviju galvenais uzdevums ir mazināt krievu valodas dominanci (de facto divvalodību) darba tirgū, pakalpojumu sfērā un publiskajā telpā.

• Oficiālajā vietnē Runalatviski.latvijai.lv regulāri tiek publicētas ziņas, viedokļraksti un informācija par progresu Latvijas derusifikācijā, piemēram, par likumdošanas izmaiņām saistībā ar valsts valodas nostiprināšanu sabiedriskajos medijos.

• Sabiedrības iesaisti: Kampaņas ietvaros tika savākti paraksti platformā ManaBalss.lv un iesniegti Saeimā, lai tiesiski nostiprinātu latviešu valodas statusu publiskajā vidē.


2026. gada 26. septembrī Liāna Langa saviem sekotājiem vēsta:


"Latvijas tiesā Natālija Ābola man zaudējusi! 

Tagad velk laiku un noslogos Augstāko tiesu ar savu kasāciju, lai nemaksātu man par tiesvedības izdevumus 1330 EUR -:)  #AtkrieviskoLatviju 

Ābola ir interesants gadījums - tiesā uzdodas par latvieti, bet publiski sazinās un reklamējas krievijas federācijas valodā!"

Liāna uzrunā latviešu tautu:

"Dārgie tautieši! Manis paveiktais Latvijas derusifikācijā ir jūsu visu acu priekšā! Te GROK apkopojums par panāktajām izmaiņām un daudz latviskāku Latviju! 

Kopš 2022. gada Latvijas valsts valodas politika ir kļuvusi stingrāka un ātrāka, galvenokārt Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā radītajā drošības kontekstā. 

Izglītība

Būtiskākā pārmaiņa ir pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. 2022. gada 29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Pāreja sākās 2023. gada 1. septembrī pirmsskolā un 1., 4. un 7. klasē, turpinājās pa klašu grupām un 2025./2026. mācību gadā noslēdzās visos vispārējās izglītības posmos. Satversmes tiesa 2024. gada jūlijā atzina šo reformu par atbilstošu Satversmei, norādot uz okupācijas laikā īstenotās rusifikācijas sekām un krievu valodas joprojām plašo lietojumu.

Atsevišķi no mācību valodas mainīts arī krievu kā otrās svešvalodas statuss. 2024. gada grozījumi pamatizglītībā un 2025. gada grozījumi vidējā izglītībā paredz pakāpenisku atteikšanos: no 2026. gada 1. septembra kā otro svešvalodu jaunajiem skolēniem var sākt mācīt tikai ES vai EEZ oficiālo valodu (vai valodu, ko nosaka starpvaldību līgumi). Skolēni, kas apguvi jau sākuši, to var pabeigt; vecāki varēja arī agrāk rakstiski atteikties no krievu valodas.
Uzturēšanās un publiskā telpa

gada aprīlī pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi attiecās uz Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas bija saņēmuši kā bijušie Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Lai saglabātu pastāvīgā iedzīvotāja statusu, viņiem bija jāapliecina latviešu valodas prasme vismaz A2 līmenī; termiņi bija 2023. gadā, ar atsevišķiem pagarinājumiem tiem, kas pārbaudi nenokārtoja attaisnojošu iemeslu dēļ.

gada jūnijā grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteica, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija medijos, publiskajā telpā un drukā veicama valsts valodā (arī latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā.

Mediji

Vispārējais ietvars

Politikas pamatdokuments joprojām ir Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. 2025. gadā Izglītības un zinātnes ministrija sagatavoja pirmo regulāro ziņojumu Saeimai par paveikto, kurā kā galvenie rezultāti minēti vienotā skola, normatīvo aktu pilnveide un valodas prasmes prasības. Valsts valodas centrs turpina uzraudzīt Valsts valodas likuma ievērošanu iestādēs un pakalpojumos, kas skar sabiedriskās intereses.


Kampaņa #AtkrieviskoLatviju darbojas paralēli šiem procesiem un aicina uz ikdienas latviskošanu publiskajā saziņā; Langa kopš tā laika ir arī Rīgas domes deputāte no Nacionālās apvienības @VL_TBLNNK

LIĀNA - Facebook: https://www.facebook.com/langaliana

LIĀNA Langa īpaši populāra ir sociālajā tīklā X.com jeb Tviterī ar 18 tūkstošiem sekotāju: 
https://x.com/liana_langa