Stils, līmenis un vide – šīm parādībām ir jāmāk pielāgoties, jo visi taču ir cilvēki...

Ir daudz diskutēts par to, kura hokeja līga pasaulē ir labākā, kura ir nākošā un aiznākošā. Lietotāju komentāri liecina paši par sevi... Starp citu, tie lielākā vai mazākā mērā ir pietiekoši precīzi un argumentēti.

Par stiprāko hokeja līgu pasaulē uzskata Nacionālo Hokeja līgu (NHL), otro Kontinentālo Hokeja līgu (KHL), bet trešo visbiežāk hokeja lietpratēji min Šveices hokeja līgu (NLA), taču pārējās tiek mainītas krustu šķērsām. Patiesībā tā arī ir, jo dažādu valstu hokeja līmenis ir atšķirīgs, bet bērnu hokeja sistēma ir izveidota, tāpēc kopējais „fons” izlīdzinās. Visi taču zina, ka Dānijā hokeja līmenis vēl nav sasniedzis augstāko līmeni, taču tendence ir augšupejoša. Vienu gan var teikt – hokeja sistēma Skandināvijas valstī ir atstrādāta, tāpēc nav brīnums, ka NHL ienāk tādi spēlētāji kā Franss Nīlsens, Kaspara Daugaviņa komandas biedrs Pīters Regins, Mikels Bodkers un citi. Tas „pateicoties” izveidotajai hokeja sistēmai, kuru viena gada laikā nav iespējams izveidot.

Šis ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas hokeja lietpratēju vidū ir dzirdams gana bieži. Arī spēlētāju pielāgošanās līgām un to spēku samērs, spēlējot dažādās līgās, tiek apspriests no galvas līdz kājām. Ne vienmēr kāda NHL zvaigzne spēj pielāgoties KHL spēlētajam hokejam un otrādi... Bet tas nav domāts virzienā, kā, piemēram, KHL marinētais „gurķis” Vladimirs Tarasenko „tikai” 21 gadu vecumā jau „nogatavojies” pārcēlās uz Ziemeļameriku.

Par šī gada „upuri” kļuva Evanders Keins, kurš ir spilgts piemērs, ka hokeja stilam, līmenim un videi ir jāmāk pielāgoties. Kanādiešu hokejists NHL lokauta laikā izdomāja pamēģināt spēkus KHL. Šaipus okeānam Keins pievienojās kaimiņiem Balkrieviem Minskas „Dinamo” komandā. Visi gaidīja, ka jaunais kanādiešu talants būs komandas līderis, bet viens liels „čik” vien sanāca. Kanādietis KHL Minskas „Dinamo” sastāvā aizvadīja tikai 12 spēles, kurās guva vienus vārtus, atdeva tik pat rezultatīvas piespēles, sakrāja negatīvu lietderības koeficientu „-8” un nopelnīja „policistam” cienīgas 48 soda minūtes. Maigi sakot, Keins izgāzās visos statistikas rādītājos. Visticamākais, ka Baltkrievu „sencis” Lukašenko naudiņu klubam priekš Evandera Keina iedeva, lai viņš kļūtu par komandas „skoreri”, bet še tev! Starpcitu, Minskas komandas sastāvā spēlēja arī NHL dārgākais vārtsargs Peka Rinne un Džo Pavelskis. Somam arī īsti neveicās, bet ne tuvu tik sensacionāli kā Keinam, taču San Hosē „Sharks” kreisās malas uzbrucējs Pavelskis bija uzdevumu augstumos. Amerikānis kļuva par komandas līderi.

Kāpēc šis stāsts ir tik ļoti aprunāts un radījis izbīli sporta cienītāju „krējumā”? Keins atsākoties NHL regulārajai sezonai atgriezās Vinipegas „Jets” komandā. Un kas notiek? Keins ierasti sev gūst gandrīz vienu punktu spēlē. Šogad NHL 18 aizvadītajās spēlēs Keins guvis 15 rezultativitātes punktus. Vakardienas spēlē kanādietis burtiski lidoja (vakar gūtie vārti, skatīt no 23 sekundes) – izmantoja savu ātrumu un tehniku. KHL šim hokejistam nebija tādu priekšrocību, tāpēc parādītais sniegums bija kāds bija.

Nevar spriest par hokejista meistarības līmeni, ja nav noticis adoptācijas process. Keinam bija vajadzīgs ilgāks laiks, iespējams Krievijas apstākļi kanādietim bija pārāk bargi, varbūt KHL spēlētais hokejs Keinam negāja pie sirds. Pavisam droši var teikt, ka ātrs hokejs ir Keina trumpis, tāpēc NHL statistikas rādītāji tikai 21 gadus vecajam Keinam ir vairāk nekā solīdi.

Ne tikai KHL-NHL pāriešana ir bijusi pieminēšanas vērta. Gluži otrādi – Maksims Afinogenovs kā NHL zvaigzne pārcēlās no Ziemeļamerikas uz KHL. Trakais Makss NHL 651 spēlē iekrājis 395 punktus, kas ir ļoti labs rādītājs. Taču KHL Afinogenovs solīdi aizvadīja tikai pirmo sezonu, iekrājot 51 spēlē 33 punktus. Šosezon krievs 26 spēlēs iekrājis vien 8 punktus. Afinogenova ātrais spēles stils neder KHL kombinacionālajam hokejam, tāpēc rezultativitāte ir kāda ir. Traumas arī savu lomu nospēlēja, taču šāda kalibra spēlētājs savās mājās Krievijā nejūtas kā mājās.

Skaidrs ir viens – spēles stilam, videi un daudziem citiem apstākļiem ir jāmāk pielāgoties, tāpēc nosodīt spēlētāja meistarību pēc 20 aizvadītajām spēlēm nav korekti. Svarīgs ir arī komandas mikroklimats, kas, piemēram, Rīgas „Dinamo” sakarā lielākoties leģionāriem ļāvis sekmīgi adoptēties KHL „vidē”.