Biju režisora asistente pie viņa kādai dokumentālai filmai Telefilmā Rīga, Rihards bija režisors, Servīns Egliens operators un Madonā filmēšanā mūs visus sakoda bites, manos asistenta pienākumos bija katru dienu salasīt vīgriežus un vakarā vārīt tēju. Dažas reizes to atcerējāmies filmu pirmizrādēs, kuras Rihards un Sarmīte apmeklēja un vienmēr atrada labus vārdus un vēlējumus kas nemaz tik bieži kino brālībā negadās.
Viņš bija izcils operators, režisors, diplomāts un kolēģis, un Cilvēks, par kuru skumst sirds…
Rakstnieks Jānis Ūdris
ATVADU VĀRDI
GODAVĪRAM RIHARDAM PĪKAM
MŪŽĪBAS CEĻĀ
Mīļie, man, kā daudziem no mums, kā, iespējams, katram rakstniekam, ir sava īpatnība: izlasot satriecošu ziņu, es nejauši iekliedzos. Pirmo reizi to pamanīju 1987. gadā, izlasot vēsti par izcilā kordiriģenta, vēl tik jaunā (49) Ilgvara Matroža aiziešanu debesīs.
Liekas, vēl nule, kaut patiesībā 1985. gada lielajos Dziesmu svētkos, biju viņu intervējis vien pāris mirkļus pirms stāšanās grandiozā kopkora priekšā.
Pēc tam esmu iekliedzies daudzkārt. Pēdējos gados - kad lasīju par Edgara Račevska, Jāņa Petera, Bruno Javoiša, .Lilitas Ozoliņas... aiziešanu debesīs.
Šodien – izcilais latviešu kino dižgars un godprātīgais politiķis, bijis kultūras un ārlietu ministra amatos, Latvijas un Eiropas parlamentu deputāts Rihards Pīks.
Ar GODAVĪRA RIHARDA PĪKA vārdu man mūžam saistīsies manas Rakstnieka pārrunu stundas “Pasaule tulkošanā” tā arī nerealizētā iecere, kuru īstenot kopā ar Riharda aizkustinoši un vīrišķīgi uzticamo sievu Sarmīti gatavojāmies jau kopš pērnā gada izskaņas, kad Rihards bija pārcietis divas ļoti smagas operācijas.
Iecere aicināt skaisto Pīku ģimeni kopīgai sarunai "Radio Marija Latvija" studijā man radās no Sarmītes aizkustinošajām vēstulēm, ko viņa savam dzīvesdraugam pāri Rīgai sūtīja uz Stradiņa slimnīcu.
Bijām vienisprātis, ka Rihardam pēc smagajām operācijām jāatpūšas, plānojām sarunu iepriekšējās sezonas izskaņā, maija raidījumā. Tad pārlikām uz jaunās, 2026./2027. gada sezonas sākumu – lai mūsu saruna trijatā izskan kā cildinājums skaistas ģimenes skaistam mūžam priekos un pārbaudījumos.
Sāku jau plānot studijas pieteikšanu, sarunai vajadzēja izskanēt 24. septembrī plkst. 13.00. (ŠAJĀ SEZONĀ MANA “RAKSTNIEKA PĀRRUNU STUNDA’’ Radio Marija Latvija frekvencēs skanēs mēneša pēdējā ceturtdienā plkst. 13.00).
Taču pirms nedēļas Sarmīte atsūtīja ziņu, ka mūsu iecere šobrīd nav realizējama – Rihards Stradiņi Intensīvajā terapijā..... Šodien iekliedzos...
Ko teikt Riharda uzticamajai Sarmītei, kura pati izgājusi pamatīgu dzīves rūdījumu, arī politikā?
Zinu , ka vismuļķīgākais lielās bēdās ir teikt: “Tikai neraudi!” Lūdzu, nekad tā nesakiet mīļam cilvēkam! Tāpēc jau Dievs cilvēkam devis savu laiku smiekliem, savu – asarām.
Zinu no pieredzes, ka skumjajam visvajadzīgākie vārdi ir: “MAN TEVI IR ĻOTI ŽĒL!”. To šodien saku Sarmītei un Pīku bērniem.
Un vēl es Sarmītei atkārtoju savu uzaicinājumu savā Rakstnieka pārrunu stundā – tagad jau vienai, ar Riharda piemiņu sirdī. Uz mūsu dialogu godavīra Riharda Pīka piemiņai.
Bet tagad klausīsimies vienu no Riharda Pika mīļākajiem skaņdarbiem – Raimonda Paula melodiju dokumentālajai filmai, ko Rihards un Sarmīte bija izraudzījušies mūsu “RAKSTNIEKA PĀRRUNU STUNDAI” - vienu no Raimonda Paula pirmajām kino mūzikām - melodiju dokumentālajai filmai “235 miljoni seju”(1967), kurai Rihards bija operators.
Ārlietu ministre Baiba Braže
Sērojam par Riharda Pīka aiziešanu mūžībā.
Paldies par dzīvi Latvijai! Atcerēsimies ārlietu ministru, kultūras ministru, Saeimas un Eiroparlamenta deputātu, kinorežisoru un operatoru, mīlošu ģimenes cilvēku.
Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem, draugiem, kolēģiem!