Olga

Foto: AFP/Scanpix. Degvielas cenu kritumu benzīntankos joprojām nemana. Kā taupīsim?

Sākot rakstu par šo tēmu, ieskatījos mūsdienu universālajā enciklopēdijā google.com un aptuveni 10 minūtēs atradu tik daudz veidu un padomu degvielas taupīšanai, ka, saskaitot kopā ietaupītos procentus, bija jāsāk pat domāt par sadarbības līguma slēgšanu ar kādu no lielajiem benzīntankiem, jo kaut kur taču tā liekā degviela, ko mans auto saražos, būs jānodod... :)

 

Ja runājam nopietnāk, tad, protams, daļa no šiem padomiem ļauj reāli ietaupīt, bet daļa domāti tikai tam, lai izvilinātu no mums vēl pēdējos atlikušos latus, kas palikuši makā pēc kārtējās degvielas bākas piepildīšanas.

 

Tomēr šis raksts nebūs tikai par degvielas taupīšanu. Šis raksts būs par attiecībām. Visticamākais, to nesapratīs tie, kuri uzskata, ka automašīna ir tikai bleķa kaste, kuras uzdevums ir mūs nogādāt no punkta A līdz punktam B, un ka augstākais baudas mirklis no autobraukšanas ir brīdis, kad, paskatoties vidējo degvielas patēriņu, tu konstatē, ka esi atkal ietaupījis 0,36 litrus uz kārtējiem 100 km...

 

Pirms diezgan daudziem gadiem kādā no radio auto raidījumiem dzirdēju domu, ko vienmēr esmu atcerējies un izmantojis mirkļos, kad kārtējo reizi lēmumu par nākamā auto pirkšanu pieņēmu nevis racionāli, bet ar emocijām. Toreiz auto žurnālists Pauls Timrots salīdzināja auto ar dzīvesbiedri, un viņa galvenā doma bija – mēs taču neizvēlamies sievu, vispirms izvērtējot, vai viņa vienā ēdienreizē nepatērē pārāk daudz ēdiena un vai viņai nav pārāk daudz ekstru (lasi drēbes, rotas), kas varētu būt jānomaina, un vispār pēc principa – tas nekas, ka kājas līkas un skatīties virsū negribas, galvenais, ka pašu pabaros un bērnus iznēsās.

Ja kāds, šo lasot, nesaprot, kāda ir sakarība starp degvielas taupīšanu un sievas izvēli, droši spiediet „Back” pogu un meklējiet interesantāku lasāmvielu, jo, kā jau minēju iepriekš – šis raksts nav par degvielas taupīšanu, kuras mērķis ir sasniegt kārtējos minimālā degvielas patēriņa rekordus, bet gan par attiecībām, kuru rezultātā mēs varam ietaupīt, nezaudējot braukšanas prieku. Jo mēs taupām tikai tādēļ, ka auto braukšana mums sagādā baudu un mēs vēlamies šo baudu pēc iespējas paildzināt.

 

Tagad, kad visi „normālie” degvielas taupītāji ir atraduši saturīgāku lasāmvielu un šo tālāk lasa tikai tie, kam interesē, cik tālu es vēl spēšu aizfilozofēties, varu pāriet arī pie praktiskajiem degvielas taupīšanas piemēriem. Daļu no tiem nevajag uztvert pilnībā nopietni, daļu sapratīs tikai līdzīgi domājošie, bet varbūt kādu no tiem vēlēsieties arī izmēģināt un, kas zina, varbūt tiešām palīdzēs.

 

1.padoms

 

Vēlies ietaupīt un nezaudēt ne kripatiņas braukšanas prieka – pārskati savus braukšanas paradumus!

 

Ja vien neesi 18-gadīgs Šūmahers, kurš katru izbraucienu ar auto pārvērš par auto sacīkstēm, tad droši vien tev ir pietiekami daudz maršrutu, kuros tu ar auto vienkārši pārvietojies. Bet varbūt sestdienas rītā uz tuvējo veikalu vari nebraukt ar auto, bet gan lēnā pastaigā aiziet kājām (pastaigas svaigā gaisā esot veselīgas)?

 

Iespējams, ka vasaras vakara izbraucienam līdz upei vari izmantot velosipēdu (uzlabosi fizisko formu), bet pilsētas svētku laikā braucienu uz centru veikt sabiedriskajā transportā, nevis ½ stundu savā auto riņķot pa centra ielām ar vidējo ātrumu 3 km/h, meklējot brīvu stāvvietu (galu galā vēl izrādīsies, ka uz ielām nav nemaz tik daudz idiotu un „kā tas stulbenis noparkojis savu auto”...)? Šādā veidā jūs ietaupīsiet neskaitāmas reizes vairāk nekā pirms katra brauciena pārbaudot pareizo gaisa spiedienu riepās un aizliedzot sunim izkarināt galvu pa atvērto logu, lai nesabojātu auto aerodinamiku, kas arī ietekmē tava auto degvielas patēriņu.

 

2. padoms.

 

Pērkot auto, izvērtē savas braukšanas stilu

 

Ne vienmēr mazākais motors un mazākais teorētiskais auto ražotāja uzrādītais degvielas patēriņš būs arī tava auto degvielas patēriņš. Četri 100 kg pasažieri, kurus tu ar savu „Hyundai Getz” regulāri ved uz darbu, 1.2 litru motora patēriņu „uzdzīs debesīs”. Regulāras sacīkstes no luksofora līdz luksoforam arī „Volkswagen Polo” degvielas izmaksas dubultos, bet regulāri ātruma limiti virs 140 km/h (kurš gan tā brauc :)), tavu 1.6 litru „Toyota Corolla” padarīs par vēl ēdelīgāku auto, kā „Audi A8 4.2L Quattro” (minētais ir reāls piemērs no manas pieredzes).

 

3. padoms.

 

Uzstādi gāzes iekārtu

 

Degvielu šādi tu neietaupīsi (jo gāzi tavs auto patērēs līdz pat 10% vairāk), taču izmaksas samazināsi uz pusi. Un, ja vien „gāzi” neieliksi nobrauktam braucamajam ar 1,4 litru motoru, kuram tas, ko varētu apzīmēt ar vārdu „jauda”, beidzies jau pirms gadiem trim, tad iegūsi auto, kuram nejutīsi atšķirību no benzīna dzinēja, taču nauda, ko gāzes uzpildes stacijā prasīs par bākas piepildīšanu, vismaz sākumā liksies vienkārši smieklīga...

 

Summa gan būs ievērojami mazāka arī cita iemesla dēļ – tā kā populārākā gāzes balona novietošanas vieta ir rezerves „rata” iedobums, maksimālais gāzes balona tilpums ir 55 litri, kas nozīmē, ka arī gāzes uzpildes stacijā būs jāiegriežas biežāk nekā vidēji ierasts.

 

4. padoms.

 

Nopērc traktoru (tfu, dīzeli)!

 

Uzreiz atvainojos visiem „dīzelistiem”, jo īsti godīgs jau šis salīdzinājums nav. It sevišķi, ja skatāmies jaunākos auto ar dīzeļdzinējiem, kuriem, sēžot salonā, bieži vien, lai noteiktu kāda tipa dzinējs automašīnai ir, nepieciešams paskatīties uz tahometra maksimālajiem iespējamajiem apgriezieniem, lai saprastu, ka priekšā novietots nevis lielisks benzīna dzinējs ar galvu reibinošu griezi, bet gan parasts 1,6 litru dīzelītis.

 

Tomēr, ja atmetam jaunus (un arī tad tikai „Premium” klases) auto, tad vismaz dzinēja iedarbināšanas process ziemā joprojām ir brīdis, kad dīzeli saucu par traktoru (to var salīdzināt arī ar sievu, kas ne tikai izskatās burvīgi, bet arī gatavo lieliski, taču katru nakti tev jāpiecieš viņas mežstrādniekam līdzīgā krākšana).

 

Taču, ja atmet „krākšanu”, tad jāatzīst, ka auto ar dīzeļdzinēju iegādei ir daudz pozitīvu aspektu, kas saistās ar degvielas taupīšanu – griezes moments ir daudz labāks, tādēļ jums nevajadzēs izmantot maksimālos apgriezienus; dīzeļdzinējam, braucot pa pilsētu, degvielas patēriņš palielinās daudz mazāk nekā analogam benzīna dzinējam; pārsvarā dīzeļdegviela joprojām ir par pāris santīmiem lētāka nekā benzīns, un dīzeļauto arī daudz vairāk mudina uz mierīgu braukšanu.

 

 

5. padoms.

 

Centies maksimāli paredzēt situāciju uz ceļa - jo vienmērīgāks braukšanas stils, jo vairāk degvielas ietaupīs.

 

Atceries, ka jebkura braukšanas uzsākšana vai strauja ātruma kāpināšana būtiski palielina degvielas patēriņu. Ja apdzīšanas manevru plānosi pietiekami savlaicīgi, tad izvairīsies no situācijas, ka aiz priekšā braucošā kravas auto ir strauji jābremzē, tad, gaidot piemērotu apdzīšanas momentu, vismaz minūti jāelpo spēcīgais izplūdes gāzu aromāts un beigās ar gāzi grīdā jāveic apdzīšanas manevrs (un labi, ja tas izdodas ar pirmo mēģinājumu). Tāpat, braucot pilsētā, pamēģini paskatīties ne tikai uz tuvāko luksoforu, bet arī uz nākamo un jau laicīgi paredzēt, kurā mirklī tas pārslēgsies, attiecīgi pielāgojot arī kustības ātrumu.

 

6. padoms.

 

Izvairies no sastrēgumiem

 

Manā ikdienas maršrutā ietilpst brauciens cauri gandrīz visai Rīgai no Juglas līdz Pārdaugavai. Taisnākais maršruts ir ~ 15 km garš, garākais – ap 20 km. Neskatoties uz to, katru vakaru es izvēlos garāko maršrutu, jo tajā mana auto vidējais degvielas patēriņš nepārsniedz 10 l/ 100 km, kamēr īsākajā maršrutā labākais rezultāts, ko esmu sasniedzis, ir 15l/ 100 km.

 

Pārrēķinot matemātiski, es iegūstu 11% degvielas ietaupījuma, kas varbūt arī nav salūta vērts sasniegums, jo reālajos skaitļos tie ir tikai taupīšanas mazohistos sajūsmu izraisošie 0.25 litri :), taču, apvienojot šo skaitli ar papildus 20 - 30 minūšu laika ekonomiju, ko es iegūstu, izvēloties it kā garāko maršrutu, un saglabātajām nervu šūniņām (zināt taču, ka gudri uz ceļa braucam tikai mēs vienīgie!), kopējais rezultāts ir vērtējams ar lielu „+” zīmi.

 

7. padoms.

 

Iegādājies kādu 90-to gadu auto ar vismaz trīs litru dzinēju (vēl labāk – kādu no „Mercedes” lielajiem modeļiem ar piecu litru motoru).

 

Braucot ar šādu auto, vismaz vienreiz dzīvē izbaudīsi, ko nozīmē īsts komforts un neierobežota jauda jebkurā brīdī. Kad ar šo auto esi mēnešus trīs vizinājies, pārdod to (visdrīzāk – novieto garāžā saviem brīvdienu izbraukumiem un atmiņai mazbērniem, jo pārdot šādu auto, pateicoties tā degvielas patēriņam un šodienas degvielas cenām, tāpat nespēsi) un iegādājies sev atbilstošu (skat. 1. – 4.punktus) mūsdienu auto. Varu apgalvot, ka vismaz turpmākos sešus mēnešus jebkurš cits auto jums šķitīs ekonomiskuma paraugs (jo visas problēmas mūsu dzīvē notiek tikai salīdzināšanas dēļ).

 

Nobeigumam – priecāšos, ja kāds no maniem padomiem jums liks vismaz apdomāt attiecīgo iespēju un varbūt kāds būs atradis arī kaut ko noderīgu. Ja nē, nebēdājiet – internetā aprakstīts papilnam iespēju, sākot no minimālās rites pretestības riepām un beidzot ar „supermagnētiem”, kurus izmantojot, vienīgais, par ko jāuztraucas, ir piebraukšana pārāk tuvu kādam citam auto, jo tad sadursme neizbēgama. Tomēr, manuprāt, galvenais ir atcerēties, ka, taupot degvielu, nevajag aizmirst par prieku, ko sagādā braukšana ar auto. Ja to atcerēsimies, tad arī mūsu sastapšanās uz ceļa būs daudz patīkamāka.

 

Saulainu un gariem kilometriem pilnu vasaru!

 

P.S. Neaizmirstiet, ka degvielas cenu kāpumā ir arī pozitīvi aspekti – tas sadzīs atpakaļ sabiedriskajā transportā tos, kuriem auto ir tikai pārvietošanās līdzeklis. Tas savukārt nozīmē, ka auto mīļotājiem paliks tukšākas ielas, ceļi tiks mazāk bojāti ar lielo auto skaitu un, skat – visai drīz mums vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, samazināsies izmaksas par uz ceļiem sabojāto auto, un kopumā mēs izrādīsimies ieguvēji!!!

Vārds: