Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (1)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (9)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (5)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (2)
21:30E-adreses lietošanas principi (12)
Līdz ar ziemas iestāšanos Latvijā prezentēts jaunais, nule kā par Latvijas Gada auto 2015 kronētais Ford Mondeo automobilis, kuru īpaši gaidīja ne tikai auto cienītāji, bet arī satiksmes drošības popularizētāji. Ņemot vērā, ka 2014.gadā no 1.janvāra līdz 10.decembrim uz ceļiem bojā gāja 196 cilvēki, no kuriem 62 bija tieši gājēji, jaunā Mondeo pirmssadursmes palīgsistēma ar gājēju uztveršanas funkciju Latvijas autovadītājiem ir īpaši noderīga tumšajā laikā, kas gājējiem ir visbīstamākais.
„Galvenokārt negadījumi, kuros cieš gājēji, notiek diennakts tumšajā laikā - gājējs, ģērbies tumšās drēbēs bez atstarotāja, saplūst ar tumsu, autovadītājs viņu pamana tikai mirkli pirms sadursmes. Liela daļa traģisko negadījumu notiek ārpus apdzīvotām vietām, kur braukšanas ātrums ir ievērojami lielāks nekā pilsētās. Bieži pat sekunde var izšķirt dzīvību un nāvi - ja auto brauc ar 90 kilometriem stundā, tad sekundē tas nobrauc 25 metrus. Pieredzējušam autovadītājam reakcijas laiks ir aptuveni sekundi garš, dažiem nepieciešama pat pusotra vai divas sekundes, lai pēc šķēršļa pamanīšanas uzsāktu bremzēšanu. Viena sekunde citam var nozīmēt mūžu,” stāsta Toms Sadovskis, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks.
Lai pamanītu gājējus, par Latvijas Gada auto 2015 atzītā Ford Mondeo inovatīvā sistēma automātiski izvēlas vienu no septiņiem iestatījumiem atbilstoši automašīnas braukšanas ātrumam, salona apgaismojumam, stūres pagrieziena leņķim, attālumam līdz priekšā esošajam automobilim un tam, vai vējstikla tīrītāji ir ieslēgti. Priekšējo lukturu gaismas stars ir garāks un taisnāks, lai nodrošinātu labāku redzamību tālumā, braucot ar lielu ātrumu, kā arī gaismas stars ir izstiepts virzienā uz leju, lai intensīvāk izgaismotu brauktuvi automobiļa tuvumā, braucot pa pilsētām. Lēni braucot pagriezienos, sistēma gaismas staru pavērš brauktuves malas virzienā, lai ļautu labāk pamanīt riteņbraucējus un gājējus, bet, ātri braucot pagriezienos, priekšējie lukturi pavērš gaismas staru līkuma virzienā.
Funkcija spēj uztvert gājējus, kas atrodas automobiļa priekšā vai var šķērsot tā braukšanas trajektoriju. Ja iespējamas sadursmes gadījumā autovadītājs nereaģē uz brīdinājumiem, sistēma automātiski aktivizē bremzes. Pie vējstikla piestiprinātā kamera un bamperī esošais radars nosūta saņemto informāciju tās tālākai apstrādei, kur sistēmas datubāzē tiek pārbaudīti gājēju „silueti“, kas palīdz atšķirt gājējus no ceļmalā esošiem objektiem.
Ja automobiļa priekšā tiek uztverts gājējs un sadursme ir neizbēgama, vispirms sistēma izdod vizuālu un skaņas brīdinājumu. Ja autovadītājs nereaģē, sistēma saīsina bremzēšanai nepieciešamo laiku, samazinot attālumu starp bremžu klučiem un diskiem. Ja autovadītājs nereaģē arī tad, sistēma automātiski bremzē un samazina braukšanas ātrumu.
Sistēma ir testēta slēgtās trasēs, izmantojot reāla izmēra manekenus. Tāpat sistēma mēnešiem ilgi pārbaudīta un uzlabota uz īstiem ceļiem visā pasaulē, pārliecinoties par sistēmas uzticamību reālos braukšanas apstākļos. „Būtiska izstrādes sastāvdaļa bija testēšana reālos apstākļos. Gājēji ir ļoti dažādi un var ieņemt neskaitāmas pozas,” apgalvo Ford of Europe aktīvās drošības inženieris Gregors Aleksi. „Lai pārliecinātos, ka gājēju uztveršanas funkcija ir pārbaudīta uz visdažādākajiem cilvēkiem un visdažādākajās situācijās, mēs nobraucām vairāk nekā 500 000 kilometru.”
Kā rāda Valsts policijas statistika, gadu no gada uz Latvijas ceļiem dažādos ceļu satiksmes negadījumos bojā iet vairāk nekā simt cilvēku, no kuriem vidēji trešā daļa ir tieši gājēji, kuri ir visneaizsargātākie ceļu satiksmes dalībnieki. Turklāt bojāgājušo skaits ievērojami palielinās gada tumšajos mēnešos, kad jūtami pasliktinās redzamība uz ceļa un, nelietojot nekādus gaismu atstarojošos līdzekļus, neapgaismotā ceļa posmā gājēji autovadītājam ir faktiski nesaredzami.
Šogad laika posmā no 1.janvāra līdz 10.decembrim Latvijā kopumā notikuši 15 700 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 4285 cilvēku.
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.