Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (1)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (9)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (5)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (2)
21:30E-adreses lietošanas principi (12)
42% no Latvijas uzņēmumiem vēl nezina, cik liels budžets būs nepieciešams, lai uzņēmumā īstenotu sekmīgu IT sistēmu pielāgošanu pārejai uz vienoto eirozonas valūtu – tā liecina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) veiktā uzņēmumu aptauja. Šāda budžeta aprēķinos ietilpst nepieciešamo izmaiņu veikšana, specifikāciju izstrāde, izmaiņu izstrāde, testēšana, kļūdu labošana, konkrēto labojumu ieviešana un projekta vadība. Savukārt 54% aptaujāto ir apzinājuši nepieciešamās budžeta aplēses, lai sekmīgi un bez bažām sagaidītu eiro ieviešanu.
Uz jautājumu par to, vai uzņēmumā ir apzinātas visas lietotās informāciju sistēmas (piemēram, grāmatvedības sistēmas, klientu apkalpošanas sistēmas, finanšu vadības sistēmas utt.), kurās būs nepieciešams veikt izmaiņas saistībā ar eiro ieviešanu, lielākā daļa aptaujāto jeb 73% atbildēja, ka svarīgākās komponentes ir noskaidrotas, kamēr 20% aptaujāto uzņēmumu atzina, ka saistībā ar vienotās valūtas ieviešanu nekas vēl nav veikts.
66% uzņēmumos ir noskaidrots apjoms, kas būtu nepieciešams katrai informācijas sistēmai, kurā iekļaujas atskaites, formas, kā arī integrācija ar citām sistēmām. Savukārt 34% šādus sagatavošanās darbus nav veikuši vai arī tam nav pievērsuši detalizētu uzmanību.
„Uzņēmējiem patlaban ir jārēķinās ar pietiekami būtiskām izmaksām, lai sakārtotu savas IT sistēmas. Tomēr šobrīd laiks ir dārgāks par naudu – vilcinoties un ļaujoties neziņai, savu problēmu var tikai padziļināt,” situāciju raksturo LIKTA prezidente Signe Bāliņa. „Būtiski ir apzināties, ka, laikus neuzsākot izmaiņas, uzņēmumi var nonākt bezizejas situācijā, jo pašā gada nogalē IT uzņēmumi un speciālisti, visticamākais, būs pārslogoti un jaunus pasūtījumus vienkārši nepieņems ne par kādiem izcenojumiem.”
Darbs iesākts tikai daļēji
Gandrīz puse no uzņēmumiem (49%) sadarbībā ar izstrādātāju ir apsprieduši un panākuši vienošanos par potenciālo konvertācijas scenāriju katrai no nepieciešamajām informācijas sistēmām. 37% uzņēmumu to nav paveikuši, tostarp vēl 14% to paveikuši tikai daļēji.
59% aptaujāto uzņēmumu vēl nav sagatavojuši tehnisko specifikāciju ietekmētajai informācijas sistēmai, kā arī gaidāmajai informācijas sistēmu integrācijai. Tikai 27% no visiem aptaujātajiem to jau ir paveikuši, bet 14% turpina aktīvi strādāt pie tehnisko specifikāciju sagatavošanas.
Savukārt informācijas pielāgošanai nepieciešamos iepirkumus veikuši ir tikai 37% uzņēmumu, kamēr 59% to vēl nav izdarījuši.
68% uzņēmumu nav slēguši līgumus, kas saistīti ar izmaiņām, ko veido katra no ietekmētajām informācijas sistēmām, savukārt tikai ceturtā daļa (25%) šādus līgumus ir noslēguši.
Gandrīz puse uzņēmumu (49%) nav noslēguši vienošanos vai pārrunājuši integrācijas procesu ar šo informācijas sistēmu izstrādātājiem, kuri nodrošinātu informācijas sistēmu veiksmīgu integrāciju – pretstatā 39% aptaujāto, kas jau ir sagatavojuši visu nepieciešamo. 12% uzņēmumu šo ir veikuši daļēji vai arī pārrunu veikšana ir tikai sākuma stadijā.
Vairāk kā pusē jeb 54% aptaujāto Latvijas uzņēmumu vēl nav veikta katras informācijas sistēmas izmaiņu atsevišķa izstrāde, bet 39% jau ir sākuši šo procesu.
51% uzņēmumos ir paredzēta akcepttestēšana un datu kvalitātes pārbaudes, kā arī noskaidrotas procedūras, kas tiks piemērotas, lai tiktu veiktas attiecīgo datu kvalitāšu pārbaudes. Savukārt 46% šo komponenti nav veikuši vai arī šādas pārbaudes nav paredzētas.
56% aptaujāto atzīst, ka viņu uzņēmumā nav paredzēta integrācijas testēšana ar ārējām vai iekšējām informācijas sistēmām, kā arī īpašas testa vides izveide, kas palīdzētu sekmēt integrācijas testēšanu. 39% uzņēmumos viss nepieciešamais jau ir paveikts.
Uz jautājumu, vai uzņēmumos ir paredzēti pietiekami tehniskie un programmatūras resursi testa vides nodrošināšanai, 61% aptaujāto atbildēja apstiprinoši, tostarp 7% vēl saskaņo un apzina nepieciešamo ieguldījumu. Savukārt gandrīz trešdaļa (32%) vēl nav paredzējuši nepieciešamos resursus šādas testa vides nodrošināšanai.
Vairumam nav rezerves varianta
56% procentos aptaujātajos uzņēmumos vēl nav izstrādāts detalizēts pārejas plāns uz eiro, iezīmējot aptuveno laika posmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 15. decembrim. Aptuveni tikai trešdaļai (34%) šāds potenciālo izmaiņu plāns jau ir gatavs.
Savukārt rezerves plāns, kas būtu nepieciešams, ja kāda no informācijas sistēmām nebūtu pieejama pēc eiro ieviešanas dienas, izveidots ir tikai 27% no aptaujātajiem. 71% Latvijas uzņēmumu nav izveidojuši “plānu B” un paļaujas uz izveidotājām pamata iestrādnēm.
Uzņēmumiem tika lūgts minēt būtiskākās problēmas, ar kurām uzņēmuma informācijas sistēmu uzturētāji pārejas procesā jau saskaras vai varētu saskarties saistībā ar IT sistēmu pielāgošanu eiro. Kā lielākās problēmas aptaujātie min ar grāmatvedības sistēmām saistīto pāreju. Tāpat nozīmīga loma ir patērētajam darbinieku un laika resursam, kas uzņēmumiem liek novērsties no pamata darbiem.
Kā zināms, arī iepriekš „Swedbank” veiktais un augusta sākumā publiskotais pētījums uzrādīja, ka Latvijas uzņēmumu gatavības līmenis ir nepietiekams, jo vairumam uzņēmumu jābūt gataviem eiro jau pēc nepilniem trim mēnešiem. Kaut gan tikai 3% jūnijā aptaujāto uzņēmēju atzina, ka vēl neko nedara, lai gatavotos eiro ieviešanai, tomēr pētījums uzrāda, ka joprojām riskanti zema - zem 10% - ir uzņēmumu aktivitāte, plānojot skaidrās naudas plūsmu un tās atvieglošanu valūtas nomaiņas laikā.
Uzņēmēju aptauju „Vai Tava uzņēmuma IT sistēma ir gatava eiro?”, kas noritēja no 10. jūlija līdz 20. augustam, rīkoja LIKTA sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī citām nozares organizācijām.
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.