Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (3)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (11)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (7)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (3)
21:30E-adreses lietošanas principi (14)
SIA “Affoc Solutions” izstrādā universālu, energoefektīvu sakaru sistēmas tehnoloģiju jeb ESST, kas ir energoefektīvs šķiedru optiskās pārraides sistēmas (ŠOPS) modelis un tehnoloģisko risinājumu kopums, nodrošinot sakaru līnijas darbību ar būtiski zemāku elektroenerģijas patēriņu. Inovatīvajam risinājumam ir potenciāls kļūt par Latvijas eksporta preci.
SIA “Affoc Solutions” īpašnieks Mareks Parfjonovs sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Telekomunikāciju institūtu izstrādā ESST tehnoloģiju, kura būs risinājuma kopums, kas sastāv no algoritmiem un iekārtām. Ar jauno iekārtu būs iespējams novērtēt klienta esošās ŠOPS un iekārtu infrastruktūras energoefektivitāti (enerģijas patēriņu) un sniegt klientam informāciju, ko uzlabot, kā uzlabot un arī veikt nepieciešamo investīciju aprēķinus, to atmaksas plānu un izkristalizēt būtiskākos ieguvumus. Izstrādājot energoefektīvo prototipu, klients, kurš savu jaunu sakaru sistēmas posmu būvēs no nulles, jau uzreiz varēs izmantot piedāvāto, visefektīvāko risinājumu, kas būs atspoguļots prototipa parametros.
“Šī tehnoloģija – ideja radās kopā ar RTU, jo līdz šim Affoc Solutions veica ŠOPS infrastruktūras novērtējumu ar citu, arī manis un RTU kopdarbā radušos iekārtu “AFF ŠOPS 2014”, ar kuru šogad startēju “Eksporta un Inovācijas” balvai. Ar to mērīju izbūvētās līnijas zudumus, garumu, hromatiskās un polarizācijas modu dispersijas. Šie mērījumi ir nepieciešami, lai pasūtītājs saņemtu protokolu par to, kā līnija ir uzbūvēta un kā tā strādās. Šī procesa ietvaros pamanīju tādu lauciņu kā energoefektivitāti, savukārt RTU, ETF (Elektronikas un Telekomunikāciju fakultāte), TI (Telekomunikāciju institūts) jau sen nodarbojas ar dažādām sakaru sistēmām un to tehnoloģiju attīstību un pētījumiem. Apsēžoties kopā arī tapa ideja par šo projektu,” stāsta SIA “Affoc Solutions” īpašnieks un projekta attīstītājs Mareks Parfjonovs.
Ar šo tehnoloģiju varēs mērīt ne tikai tās sakaru sistēmas, kuras mēs saprotam ar datu pārraidi, bet arī tās iekārtas, kuras funkcionē līdzīgi, piemēram, sūta signālus un kuras nav tieši saistītas ar sakaru pārraidi, bet ir, piemēram, monitorings vai analītiskās sistēmas, kuras funkcionē līdzīgi, bet pilda citus uzdevumus.
“Šobrīd ir izanalizēti sakaru līniju dati. Datu analīze apstiprina, ka elektroenerģijas patēriņu iespējams ietaupīt. Jauda, kas pašreiz ir vajadzīga vienai sakaru sistēmai (“tornis – kabelis – tornis”) ir vidēji 65 kilovatstundas (kWh). Provizoriski – plānotais samazinājums ir ap 30%, bet tas vēl turpmākās izpētes gaitā var mainīties un diferencēties,” uzsver Parfjonovs.
Paralēli projekta attīstīšanai laboratorijā, RTU un SIA “Affoc Solutions” izstrādājuši maketu, un ir pabeigta tā testēšana un turpmāk notiks tā aprobēšana ar algoritmu un datu pielāgošana. Projekts tiek attīstīts ar Zaļā tehnoloģiju inkubatora atbalstu.
“Zaļo tehnoloģiju inkubators” darbojas sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācijas (SIVA) nodibinātā SIA “Green Industry Innovation Center“ atbalstu, kas darbojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācijas paspārnē.
“Projekts “Zaļo tehnoloģiju inkubators” (Līg.nr. DL-2014/9) tiek atbalstīts Norvēģijas finanšu instrumenta programmas “Inovācijas “zaļās” ražošanas jomā” ietvaros.”
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.