Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (1)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (9)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (5)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (2)
21:30E-adreses lietošanas principi (12)
2018. gads informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem bijis izaicinājumiem un iespējām bagāts, kas saistāms gan ar komersantu gatavošanos Vispārējai Datu aizsardzības regulai (VDAR), gan pieprasījumu pēc IT pārmaiņām saistībā ar kases aparātu sistēmu noteikumu maiņu. Notika arī plaša mēroga darījumi, būtiski ietekmējot IT tirgu un tā attīstību – “Cognizant” pārņēma lielu daļu “Tele2 SSC”, notika daļēja “Barclays” Lietuvas centra pārcelšana uz "HCL Technologies", DNB banka strauji konsolidējās ar “Nordea”, bet “Emergn” apvienojās ar “Exigen Services Latvia”. Valsts sektorā šis gads nāca ar iespēju apgūt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu IT projektu īstenošanai. Liela daļa šogad aizsākto darbu turpināsies arī 2019. un 2020. gadā, un ir pamats prognozēt, ka turpmāko gadu laikā IT nozare turpinās piedzīvot strauju izaugsmi un līdz ar digitalizāciju un resursu efektivizēšanu attīstīsies arī citas tautsaimniecības jomas.
2018. gada sākumā ar izteiktu aktivitāti izcēlāsprivātais sektors, kam bija būtiski ieviest skaidrību datu aizsardzības jomā. Šo gatavošanos regulai atceramies kā apmulsuma un neizpratnes pilnu, un jāpiemin, ka ieguvēji šogad bija tie, kuri “izkāpa” no savas komforta zonas un atrada sadarbības modeļus ar saistītas jomas speciālistiem, piemēram, advokātu biroju sadarbība ar IT jomas ekspertiem nesa augļus, palīdzot izprast regulas prasības. Tāpat Datu valsts inspekcijas (DVI) sadarbība ar CERT.lv parādīja valsts spēju efektīvi izmantot savas kompetences. Jāteic gan, ka šī uzņēmēju aktivitāte parūpēties par datiem un sagatavoties regulas prasībām apsīka līdz ar VDAR spēkā stāšanos 25. maijā, kad kļuva skaidrs, ka DVI pietrūkst resursu komersantu kontroles pasākumiem – virkne kompāniju šo soli ir atlikusi uz vēlāku laiku, tāpēc arvien pastiprināsies uzņēmumu vajadzība investēt IT drošībā. Prognozējams, ka rīcību veicinās DVI kontroles pasākumi un, iespējams, pirmie sodi, jo šobrīd daudzi uzņēmēji un valsts sektors nogaida, vēloties saprast, kā DVI mērīs IT aizsardzību.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu kases sistēmu nomaiņā vēl darbs ir darāms. Paradoksāli, bet joprojām daudzi komersanti nesteidzīgi uztver VID brīdinājumus. Tomēr pozitīvi, ka liela daļa izmanto šo laiku, lai jau šajā vai nākamajā gadā uzlabotu savu produktivitāti paralēli investīcijām tirdzniecības iekārtu un programmatūras nomaiņā.
Ja runājam par jaunā gada izaicinājumiem IT jomā, lielākais būs cilvēkresursi, kā arī spēja saglabāt fokusu šajā dinamiskajā vidē, attīstot tādas biznesa jomas, kas nesīs peļņu arī pēc diviem trim gadiem. Pie tā strādā arī SIA “Datakom” – esamsagatavojuši un tirgū ieviesuši vairākus jaunus produktus, piemēram, ārpakalpojumu piedāvājuma standartizācija un VDAR drošības auditi. Turpināsim darbu pie jauniem pakalpojumiem un produktiem, sekojot uzņēmēju vajadzībām, un gatavojamies tos eksportēt uz Baltijas un Skandināvijas valstīm. Šo visu apzinoties, varu apgalvot, ka jaunajā gadā neizpaliks uzņēmēju spiediens celt produktivitāti, ko stimulēs vajadzība pēc automatizācijas un mākslīgā intelekta. Uzņēmēji vērtēs, kā savus IT cilvēkus “dabūt” ārpakalpojumā, lai mazinātu operatīvās izmaksas un saglabātu fokusu uz savu pamata biznesu. Pastāv arī otrs scenārijs, ko jau pašreiz varam novērot valstī - uzņēmēji nodala IT departamentu kā atsevišķu biznesu.
Jāteic, ka turpmākie gadi būs izšķiroši ne tikai IT nozarei, bet arī citām, ja tās spēs digitalizēties un attiecīgi padarīt savu darbaspēku efektīvāku, tad atbilstoši analītiķu prognozēm šai jomās gaidāms daudzkārtīgs pieaugums apjomos[1]. Baltijas valstis kopā ar pārējo Centrāleiropu un Austrumeiropu šobrīd ir izdevīgā pozīcijā globālās ekonomikas “kariņa” starp rietumu un austrumu pasauli dēļ. Savukārt mūsu darbaspēks un saražotie produkti ir uzticamāki par tiem, kuri ir tālāk no mums uz austrumiem, tas kompensē sadārdzinājumu resursu izmaksām. Tas viss nozīmē - ja mūsu uzņēmēji spēs esošajiem darbiniekiem nodrošināt rīkus, ar ko viņi būs spējīgi izdarīt vairāk (vairāk produktīvā laika), mēs būsim spējīgi iegūt vairāk rietumu kapitāla, pārdodot savu produkciju un pakalpojumus.
Autors ir Uldis Semeiks, SIA Datakom valdes priekšsēdētājs
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.