Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem

Katrs trešais (31%) respondents norādījis, ka viņaprāt Latvijas augstskolas nesagatavo studentus tā, lai viņi būtu gatavi darba tirgum pēc absolvēšanas, liecina programmētāju kursu “Codelex” veiktā aptauja interneta vidē.

Pēdējo gadu laikā parādījušās vairākas IT intensīvo kursu skolas un programmas, kas arī norāda uz nepietiekamo sagatavošanu līdz šim ierastajā 3-4 gadu studiju laikā. Par lielāko klupšanas akmeni iezīmējas nepietiekama praktiskā sagatavošana, kā rezultātā pēc diploma saņemšanas liela daļa absolventu nav spējīgi uzreiz uzsākt darba attiecības savā jomā. Tiesa, nedaudz vairāk kā puse (56%) respondentu norādījuši, ka lemjot kur iet mācīties pēc vidusskolas, par šādiem intensīvajiem kursiem nebija informēti, savukārt 19% norādīja, ka nav uzticības šādiem kursiem, jo nav uzticamības mācību satura kvalitātei, kā arī ir bail zaudēt ieguldītos līdzekļus, pretī neiegūstot pielietojamas zināšanas.

“Diemžēl diezgan bieži saskaros ar to, ka jauniešiem pēc “konveijera” tipa kursiem vai pat augstskolas absolvēšanas nav radusies sapratne pat par pašiem programmēšanas pamatiem. Studenti samaksā naudu un atsēž skolā pēdējā rindā. Tas nav jautājums tikai par skolu kvalitāti, bet pašu iesaisti. Taču fakts – iegūtais diploms par zināšanām vēl neko neliecina”, komentē programmētāju skolas CODELEX vadītājs Sandris Artemjevs. 11% respondentu norādījuši, ka uz intensīvajiem kursiem neapsver domu iet, jo tur nav pieejamas budžeta vietas, kā tas ir augstskolās. 65% respondentu par labāko variantu atzina iegūt augstāko izglītību un papildus iziet arī intensīvus praktiskus specializētus kursus. Savukārt norādot ko vērtē augstāk – akadēmisko augstāko izglītību vai praktiskus intensīvos kursus, viedoklis sadalījās gandrīz vienādi – tikai 52% augstāk vērtē akadēmisko augstāko izglītību.

Lūgti nosaukt iemeslus, kādēļ programmēšana netika izskatīta kā potenciālā profesija, vairāk kā puse, 63% respondentu norādīja, ka zināja, ko grib darīt un šī izvēle nebija saistīta ar programmēšanu, taču kā nākamie iemesli uzskaitīta  matemātika, kas nav stiprā puse (41%) un nepatika pret pastāvīgu darbu pie datora (36%). “Programmētāju profesija ir mītiem apvīta specialitāte, par kuru joprojām trūkst kvalitatīva informācija”, stāsta Sandris. “Ejot pie jaunajiem studentiem, runāju par populārākajiem aizspriedumiem un priekšstatiem, tai skaitā to, ka obligāti ir jābūt eksaktajam cilvēkam, lai darbotos programmēšanā, jo tieši tādu mītu dēļ daudzi nemaz neapdomā un neinteresējas par šo profesiju.” Tieši informācijas nepietiekamību par programmētāja profesiju atzīmēja gandrīz ceturtā daļa respondentu – 23%, savukārt viena piektā daļa baidās, ka nespēs programmēšanu apgūt, jo nav bijusi iepriekšēja profesija.

Kopumā programmētāja profesija tiek atzīta kā laba profesija, kurā darboties – 70% respondentu tā asociējas kā labi apmaksāta un ļoti moderna profesija ar nākotnes perspektīvu. 54% atzina, ka uzskata, ka programmēšana attīsta iemaņas, kas noder ikvienam cilvēkam, kā piemēram loģisko analītisko domāšanu, spriestspēju un radošumu. 46% atzīmējuši, ka IT sfērā ietilpst ļoti dažādas profesijas, kas dod iespēju migrēt pa profesijām šajā jomā, izmēģinot savus spēkus dažādos darba uzdevumos. “Pārkvalificēšanās ir diezgan vienkārša, jo zināšanas ir līdzīgas un viegli pārnesamas. Protams jo vairāk, piemēram, programmēšanas valodas ir apgūtas, jo vieglāk ir apgūt kaut ko jaunu, jo katra jaunā lieta balstās uz iepriekšējām zināšanām”, skaidro Sandris. “Izmēģini savus spēkus programmējot mobilās lietotnes, tad pārkvalificēties par projektu vadītāju vai ko citu, iespējas tiešām ir daudz!”

Aptaujas rezultāti liecina, ka pusei respondentu atbilstošs atalgojums pirmajā darba gadā neto (uz rokas) šķiet 700-1000 EUR, 30% aptaujāto norādīja 500-700 EUR, savukārt 16% uzskata, ka pirmajā gadā atbilstošs atalgojums ir virs 1000 EUR mēnesī. Pēc interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” datiem 2018.gadā informācijas tehnoloģiju un datorprogrammēšanas profesijā vidējā neto (uz rokas) alga bija 1285 EUR, kas ir par 5,7% vairāk kā gadu iepriekš. Savukārt vidējā alga Rīgas reģionā 2018. gadā bijusi 1020 EUR.

Lai noskaidrotu faktorus augstskolas studiju programmas izvēlē un turpmākās profesijas izvēlē, programmētāju skola CODELEX interneta vidē veica aptauju, kas ilga no 24.jūlija līdz 20.augustam. Tajā piedalījās 131 respondents.