Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (1)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (9)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (5)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (2)
21:30E-adreses lietošanas principi (12)
Interneta sabiedrību 2013.gadā sagaida interesanti un sen gaidīti notikumi, kā arī lieli izaicinājumi, norāda Latvijas domēna vārdu reģistra NIC vadītāja Katrīna Sataki, kas nesen ievēlēta valstu augstākā līmeņa domēnu reģistru turētāju apvienībā ccNSO kā pārstāve no Eiropas reģiona. Piemēram, šogad līdz ar jau pierastajiem domēniem beidzot parādīsies jauni augstākā līmeņa domēni - „.green”, „.career”, „.fishing”, „.helsinki” un daudzi citi. Tas savukārt nozīmē, ka būs jāveic arī nopietns darbs pie drošības un stabilitātes stiprināšanas gan jau esošajiem, gan arī jaunajiem augstākā līmeņa domēniem.
NIC vadītāja uzsver, ka lielākā loma globālās politikas izstrādes un koordinēšanas jomā ir organizācijai ICANN (Internet Corporation for Assigned Names and Numbers). ICANN ir publiska bezpeļņas organizācija, kas, iesaistot visas ieinteresētās puses, nodrošina globālās domēna vārdu sistēmas un interneta adrešu darbības stabilitāti, sadarbības spēju un drošību. Valstu augstākā līmeņa domēnu reģistru turētājus ICANN struktūrā pārstāv ICANN orgāns ccNSO (The Country Code Names Supporting Organisation), kurš apvieno lielāko daļu augstākā līmeņa domēnu reģistru turētāju un darbojas kā platforma šo reģistru turētāju sadarbībai. Reģistru turētāji ccNSO ietvaros apspriež tehniskos jautājumus, strādā pie labās prakses apkopošanas un ieviešanas, kā arī gatavo rekomendācijas ICANN valdei jautājumos, kuri ir būtiski valstu kodu augstākā līmeņa domēnu darbībai.
ccNSO politikas izstrādes procesu vada ccNSO Padome, kuras sastāvā ir 18 locekļi. 15 locekļus ievēl ccNSO biedri, izvirzot trīs locekļus no katra reģiona. 3 locekļus Padomē izvirza ICANN Nominēšanas Komiteja. ccNSO politikas izstrāde lielākoties tiek veikta darba grupās, kurās iesaistās eksperti no dažādu valstu reģistriem. Par darba grupu nepieciešamību konkrētu jautājumu risināšanai lemj ccNSO Padome, kas arī organizē grupu izveidi, vada to darbu un aktīvi iesaistās gala dokumentu apspriešanā. Latvijas domēna vārdu reģistrs NIC ir darbojies DNS (Domain Name System) incidentu reaģēšanas darba grupā un šobrīd aktīvi iesaistījies DNS drošības un stabilitātes analīzes darba grupā, programmas izstrādes darba grupā u.c.
ccNSO Padome arī pārstāv valstu reģistrus sarunās ar ICANN valdi, valstu valdību pārstāvjiem, ar vispārīgo domēnu (piemēram, „.com”, „.org”, „.info”) reģistriem un lietotājiem. Kopīgi tiek meklēti jauni attīstības ceļi. „Attīstība notiek visu laiku. Šobrīd arvien vairāk reģistru ievieš DNSSEC tehnoloģiju, kas paredzēta drošākai interneta lietošanai. Daudzi saskaras ar tehniskām problēmām. ICANN un ccNSO ir platforma informācijas apmaiņai un diskusijām, jo kopīgiem spēkiem iespējams izdomāt un ieviest daudz labākus risinājumus, no kā ir ieguvēji visi interneta lietotāji. Šobrīd gandrīz trešā daļa visu augstākā līmeņa domēnu, tai skaitā arī „.lv”, ir parakstīti ar DNSSEC. 2013.gadā DNSSEC plāno ieviest vēl vairāk domēnu – arī mūsu draugi un kolēģi no Lietuvas, kuriem atlicis spert pēdējo soli, un Igaunijas,” ccNSO lomu globālās domēna vārdu politikas veidošanā un gaidāmās norises šajā gadā skaidro Katrīna Sataki.
NIC vadītāja atzīst – neskatoties uz to, ka Latvijā ir populāra sevis šaustīšana un daudzi uzskata, ka interneta tehnoloģiju jomā esam atpalikuši, patiesībā tā nemaz nav. „Mēs esam priekšā daudzām valstīm un to gan redz, gan arī novērtē kā Eiropā, tā arī visā pārējā pasaulē,” norāda Katrīna Sataki.
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.