Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (1)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (9)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (5)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (2)
21:30E-adreses lietošanas principi (12)
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Kas ir jauktā realitāte un kādi ir tās pielietojumi mūsu ikdienā?
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai un tehnoloģiju kompāniju aktīvajām mārketingam, cilvēku ikdienā arvien aktīvāk ienāk tādi termini kā virtuālā realitāte (VR) un papildinātā realitāte (AR), kam mūsdienu pasaulē tiek atrasts arvien vairāk un vairāk pielietojumu – no videospēlēm un medicīnas, līdz pat mākslai. Pēdējā laikā tam arvien aktīvāk sāk pievienoties vēl viens termins – jauktā jeb miksētā realitāte (MR), kas savā ziņā apvieno abas iepriekš minētās tehnoloģijas vienā. Protams, tiem, kas ikdienā neseko līdzi tehnoloģijām un neizmanto šāda veida ierīces, visi no šiem terminiem ir pilnīgi sveši un atšķirības starp tiem – grūti izprotamas. Kas tad īsti ir jauktā realitāte un kā tā atšķiras no virtuālās un papildinātās realitātes?
Papildinātā realitāte
Ieskatu šajās tehnoloģijās sāksim ar visvienkāršāko, un arī populārāko no tiem – papildināto realitāti. Patiesībā, papildinātā realitāte mūsdienās ir tik izplatīta, ka mēs ar to sastopamies gandrīz vai katru dienu, pat ja to neapzināmies. Neviens mūsdienās nav pārsteigts, skatoties Snapchat video, kurā pazīstamu cilvēku sejas pārveidotas tā, lai tās izskatītos pēc piemīlīgiem dzīvnieciņiem, vai arī futbola pārraidē ieraugot iedomātu līniju, ar kuru tiek norādīts, vai spēlētājs bijis aizmugures stāvokli – tie abi ir ļoti populāri piemēri tam, kā tiek izmantota papildinātā realitāte. Tieši tas arī ir iemesls papildinātās realitātes plašajai izplatībai – lai novērotu tās piedāvātās iespējas nav nepieciešams iegādāties īpašas ierīces, jo šī tehnoloģija jau tiek izmantota mums visapkārt.
Pēc definīcijas papildinātā realitāte ir datora veidotu elementu (skaņas, video, grafikas, GPS datu un citu) ievietošana skatījumā uz reālo pasauli. Vēl nesen pirmā asociācija ar to bija militārajās tehnoloģijās izmantotie caurspīdīgie displeji, uz kuriem tiek attēlota informācija, vai īpaši šai tehnoloģijai veidotas ierīces, piemēram, Google Glass brilles, tomēr mūsdienās tehnoloģijas, kas nepieciešamas papildinātās realitātes veidošanai, jau ir iebūvētas gandrīz katrā viedtālrunī vai planšetē, līdz ar to, šī tehnoloģija tiks izmantota arvien vairāk un vairāk.
Virtuālā realitāte
Atšķirībā no papildinātās realitātes, kas tikai pievieno jaunus elementus reālajai pasaulei, virtuālā realitāte ir pilnībā ar tehniskiem līdzekļiem veidota pasaule, ko cilvēki var novērot ar savu redzi un citām maņām. Praktiskā veidā tas izpaužas kā virtuālās realitātes brilles, ko iespējams uzvilkt sev uz galvas, lai šādā veidā izjustu klātbūtnes efektu datora radītā virtuālās realitātes simulācijā.
Virtuālā realitāte kā koncepts nav nekas jauns, jo pirmo šāda veida ierīču izmantošana uzsākās jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, savukārt deviņdesmitajos tirdzniecībā nonāca pirmās patērētājiem paredzētās virtuālās realitātes ierīces. Tomēr šo ierīču lielās izmaksas, zemā lietošanas ērtība, un, pats galvenais, zemā tehnoloģiskā attīstība noveda pie tā, ka sabiedrības interese par virtuālās realitātes pielietojumiem ātri vien pazuda gandrīz pilnībā. Tas viss mainījās šīs desmitgades vidū, kad tehnoloģiju tirgu satricināja Oculus Rift – ierīce, kas savieno virtuālo realitāti ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām. Jau drīz vien pie savu virtuālās realitātes ierīču izstrādes ķērās gandrīz visas lielākās tehnoloģiju kompānijas un prognozējams, ka, attīstoties tajās izmantotajām tehnoloģijām, šo ierīču popularitāte nākotnē tikai pieaugs.
Jauktā realitāte
Jauktā realitāte sevī apvieno īpašības gan no papildinātās, gan virtuālās realitātes – tā ļauj ievietot virtuālus objektus reālajā pasaulē un reālus objektus virtuālajā pasaulē. Tā rezultātā jauktās realitātes ierīces ir iespējams izmantot tāpat kā virtuālās realitātes, tomēr, ja virtuālā realitāte pagaidām liek lietotājiem justies kā tajā notiekošā skatītājiem, jauktā realitāte ir veidota tā, lai tās lietotāji justos kā notiekošā dalībnieki.
Plašākā sabiedrībā šo terminu pēdējos gados ir ienesusi kompānija Microsoft, ar savu Windows Mixed Reality platformu. Šīs platformas vadošā ierīce ir pašu Microsoft izstrādātā HoloLens, ko varētu nosaukt par apvienojumu starp viedbrillēm un virtuālās realitātes ierīcēm, tomēr galvenā atšķirība, ko piedāvā HoloLens, ir tajā iebūvētais dators, kas padara to par bezvadu ierīci - atšķirībā no tirgū pieejamajām virtuālās realitātes ierīcēm. Microsoft pavisam nesen izziņoja HoloLens otro versiju, kas piedāvā komfortablāku izmantošanu un paplašina caur ierīci redzamo lauku, bet, tāpat kā tās priekšgājēja, arī šī ierīce pagaidām tiks piedāvāta tikai programmatūras izstrādātājiem un maksās 3500 ASV dolāru. Tiesa gan, citi ražotāji jau ir izlaiduši uz šīs platformas balstītas ierīces, kas domātas vienkāršajiem patērētājiem un nopērkamas par pieejamu cenu, tā kā jauktās realitātes plašāka izmantošana droši vien ir tikai laika jautājums.
Lai gan visas iepriekš minētās tehnoloģijas ir salīdzinoši jaunas, tās cilvēku ikdienā ienāk arvien straujāk un straujāk, un ļoti iespējams, ka jau tuvākajā nākotnē virtuālās un jauktās realitātes ierīces būs tikpat izplatītas kā spēļu konsoles šobrīd. Turklāt jau tagad tās ir revolucionizējušas tādas jomas kā videospēles, interneta kazino un dažāda veida apmācības procesus. Tāpēc atliek tikai ar nepacietību gaidīt, kas būs nākamais aizraujošais pielietojums, ko tehnoloģiju pasaule tām atradīs.
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Kaut arī sērijai uz dzimšanas dienas tortes jau drīzumā gozēsies divdesmit svecītes, jāatzīst, ka nekad neesmu spēlējis nevienu Ridge Racer seriāla daļu. Arkādisks superdrifta simulators – tāds ir mans priekšstats, taču skaidri apzinos, ka Unbounded atļaujas pamatīgi atkāpties no ierastās formulas. Tādēļ, kaut arī uzreiz atklāju, ka par sērijas attīstību spriest nevaru, tomēr par Unbounded kā atsevišķu elementu, man teikt ir ko.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.