Olga

Foto: No personīgā arhīva

Ja jums ir karsta vēlme iegūt savā īpašumā kādu antīku automobili un to atrestaurēt, bet īsti nezināt, ar ko sākt – vispirms padomājiet, vai vispār to varat atļauties, vai pietiks spēka un laika auto atjaunošanas darbiem. Nav precīzas auto restaurācijas ābeces, ir tikai dažādas pieredzes. Šajā rubrikā dalīšos savos tehniskajos retro stila piedzīvojumos par sava lolojuma – PSRS ražotā Moskvič 408 (1968.gada izlaiduma) – restaurācijas līkločiem.

Lai iegādātos retro autiņu un uzsāktu tā restaurāciju, nepieciešami trīs priekšnosacījumi – pašam jābūt auto mīļotājam, mājās jābūt saprotošai ģimenei un nelielam daudzumam brīvu līdzekļu. Šajā gadījumā par „auto mīļotāju” var uzskatīt indivīdu, kuram iemaņas auto remontēšanā ir nedaudz virs iesācēja līmeņa, un nav noteikti jābūt speciālistam. „Saprotoša ģimene” šajā procesā ir ļoti būtiska, jo, vēloties auto atrestaurēt iespējami ātrāk, tas tiks darīts brīvajā laikā, mazāk veltot uzmanību saviem tuvajiem. Savukārt „brīvi līdzekļi” nozīmē to, ka auto prasīs zināmus ieguldījumus, kas var būtiski atšķirties atkarībā no auto markas un stāvokļa.

 

Jāpievērš uzmanība dokumentiem un izlaiduma gadam

 

Kad auto noskatīts, pirms iegādes vitāli svarīgi ir pārbaudīt vecā spēkrata dokumentāciju, lai to varētu juridiski korekti pārrakstīt uz sava vārda, pretējā gadījumā nav izslēgts, ka auto vienīgais pielietojums būs eksponāts vai dekors piemājas dārzā. Tāpat pirms auto pirkšanas nepieciešams painteresēties, kādai jāizskatās attiecīgā izlaiduma gada auto virsbūvei un tās dekoratīvajiem elementiem – salonam, ritošajai daļai, dzinējam, bremžu sistēmai, ātrumu pārslēgšanas pārvadiem utt. Pirms auto iegādes nežēlojiet laiku maksimāla informācijas daudzuma ievākšanai, tā turpmāk lieti noderēs.

 

Kāpēc? Pastāv liela varbūtība, ka „pārdzīvoto” gadu desmitu laikā auto, ja vien tas ticis pienācīgi lietots, ir iekļuvis kādā avārijā. Līdz ar to būs mainītas vai remontētas virsbūves detaļas, lukturi, cietuši virsbūves dekoratīvie elementi. Ļoti bieži šīs detaļas neatbilst attiecīgā modeļa modifikācijai vai arī to nav vispār (piemēram, dekoratīvās uzlikas uz spārniem, logu rantīm utt.) Agrākos gados PSRS bija mode oriģinālās auto detaļas mainīt uz jaunākām – modernākām.

 

Tādā veidā automobiļi ir tikuši pie neoriģināliem sēdekļiem, stūres ratiem, priekšējiem paneļiem, mērinstrumentiem, jaunāka modeļa bremžu sistēmām, dzinējiem, ātruma pārslēgšanas mehānismiem, ritošās daļas uzlabojumiem un vēl daudzām citām lietām. Varētu šķist, ka tie jau ir tikai nieki, un tam daļēji var piekrist – kamēr tie ir nieki, tiešām, viss ir kārtībā. Tomēr, ja automašīnai būs jāsāk meklēt un nomainīt visas neoriģinālās detaļas, tas prasīs gan laiku, gan papildu līdzekļus, un, atkarībā no auto vecuma, ar auto detaļu meklēšanu būs diezgan krietni jānopūlas.

 

Jūs teiksiet – ja jau viss vēl labi strādā var palikt kā ir! Taču mans padoms: ja esat apņēmies restaurēt, piemēram, vecu Žiguli, Volgu vai BMW, tad tam jābūt ļoti tuvu oriģinālam, citādi tam nebūs vēsturiskās vērtības, un kādā veco spēkratu salidojumā jūs vēl ņems un izzobos!

 

Labāk pirkt dārgāk un atremontēt ātrāk

 

Apskatot piedāvājumus auto pārdošanas reklāmās un izvērtējot iespējas, kā savu pirmo retro auto izvēlējos vairāk kā 40 gadu veco „Moskvič 408”. Varbūt tas liekas nedaudz smieklīgi, jo tagad ir plašas iespējas iegādāties daudz labākus un vērtīgākus „ārzemju auto”, tomēr to restaurācija arī prasītu daudz lielākus ieguldījumus. Pirmo retro auto vajadzētu iegādāties pēc iespējas labākā tehniskajā un vizuālajā stāvoklī, lai restaurācijas darbi noritētu ātri un salīdzinoši vienkārši. Līdz ar to pirkuma cena, ko jūs samaksāsiet par auto, būs augstāka salīdzinājumā ar tiem eksemplāriem, kuru virsbūves sastāv tikai no špakteļu masas un krāsas vai kuri vēlāk var izrādīties vispār nelietojami.

 

Man palaimējās, jo izdevās atrast pilnīgi oriģinālu 1968. gada „Moskvič 408” ar svaigu tehniskās apskates uzlīmi logā un attiecīgi – normālā tehniskajā stāvoklī. „Moskvič 408” ir acij tīkams auto no 60-tajos gados PSRS ražotā auto klāsta. Šim modelim ir pietiekami labi tehniskie risinājumi, lai pārvietotos pa Latvijas ceļiem arī mūsdienās, īpaši netraucējot satiksmes plūsmu (ar to es domāju satiksmes dinamiku pilsētā un optimālo braukšanas ātrumu ārpus pilsētas robežām).

 

Automašīnas defekti bija šādi: nedaudz „iesista” auto aizmugurējā daļa, sabojāti un stipri aprūsējuši abi sliekšņi, neskaitāmas buktītes uz auto virsbūves, izrūsējuši priekšējo spārnu apakšējie gali, neliels dzesēšanas radiatora defekts, nestrādājoši logu pacēlāju mehānismi, salauztas priekšējo sēdekļu atzveltnes. Lielāko mašīnas virsbūves daļu iepriekšējie saimnieki bija krāsojuši ar otas palīdzību, tā kā mani sagaidīja interesants un aizraujošs darbs.

 

Ērtībām – restaurācija veicama plašā garāžā

 

Restaurācijas darbus iesāku ar daļēju auto izjaukšanu, respektīvi – durvju, priekšējo spārnu, motora pārsega, bagāžnieka vāka, virsbūves dekoratīvo elementu, salona demontāžu. Tā kā auto salona griesti bija ļoti labā stāvoklī, tos neaiztiku, jo, veicot auto izjaukšanu, vienmēr pastāv iespēja noņemamās detaļas nedaudz sabojāt. Līdz ar to, ja vien kāda nenoņemta detaļa auto remonta darbiem netraucē, tad labāk to atstāt vietā. Jo vairāk auto izjauksiet, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai to atkal saliktu.

 

Citādi ir, ja vēlaties veikt milzīgu, plaša apjoma restaurāciju. Tādā gadījumā auto jāizjauc pilnībā, taču manai darbībai šāda mērķa nebija, un arī nesaskatīju pēc tā nepieciešamību.

 

Kad auto bija pietiekami izjaukts, tas tika sagāzts uz sāniem un atbalstīts pret auto riepu – gluži kā vecajos laikos. Jāņem vērā, ka darbnīcai, kurā auto restaurēsiet, jābūt pietiekami platai, citādi šādas darbības veikt nevarēsiet. Auto sagāžot uz sāniem, tam ir ļoti ērti nomainīt sliekšņus, sametināt grīdu un veikt citus remonta darbus, kam nepieciešama piekļūšana no spēkrata apakšas.

 

Ar krāsotāju meistarībā sacensties nav ieteicams

 

Kad auto tika nomainītas visas sarūsējušās daļas, bija pienācis laiks pievērsties virsbūves remontam un tās sagatavošanai pārkrāsošanai. Šis darbs prasa lielu pacietību un laiku, sākot ar nelielo buktīšu novēršanu un beidzot ar auto pretkorozijas apstrādi, gruntēšanu un krāsošanu. Te nu gala rezultāts būs atkarīgs no jūsu ieguldītā laika un prasmes. Ne velti auto krāsotājs ir profesija, kurā strādājošie pilnveido savas prasmes visu mūžu, un es neieteiktu sacensties meistarībā, vēl jo vairāk – ņemot vērā savas tehniskās iespējas. Vislabāk uzticēt auto nokrāsot profesionāļiem, bet, ja finansiāli to nevarat atļauties, atliek mest kautrību pie malas un darīt to pašiem. Ja ar pirmo reizi īsti labi nesanāk, pēc vairākiem mēģinājumiem rezultāts, visticamāk, būs gana labs.

 

Savam auto krāsu toni izvēlējos ļoti tuvu oriģinālam un arī krāsošanas darbus veicu pats. Protams, krāsojot bez dārgas aparatūras un savā garāžā. Ideālu kvalitāti nesasniedzu, taču līdz šim esmu pabijis vairākos veco spēkratu pasākumos, un negatīvas atsauksmes par krāsojumu no dalībniekiem un skatītājiem nav gadījies saņemt, vismaz ne tiešā veidā.

 

Pievēršoties ritošās daļas detaļu apstrādei un krāsošanai, vispirms būtu vēlams demontēt automašīnas tiltus, piekares detaļas utt., kā arī attīrīt virsmas no eļļas paliekām, rūsas, veikt to apstrādi un tikai tad ķerties pie krāsošanas. Jāatceras, ka neviens zem jūsu auto apakšā nelīdīs un nokrāsoto amortizatora atsperi neieraudzīs, toties pamanīs auto ārieni ar visiem tās elementiem un akurāto salonu. Tā kā viss, kas atrodas „zem auto”, paliek vienīgi uz jūsu pašu sirdsapziņas.

 

Restaurācijas rezultātā mans „moskvičs” tika pie jauniem sliekšņiem, saremontētas aizmugures daļas, jauna aizmugurējā „bampera”, jaunām riepām un svaigas krāsas. Kamēr nožuva svaigi uzklātā krāsa, tika savesti kārtībā augstāk minētie pārējie auto trūkumi. Pēc pāris nedēļām mašīnu rūpīgi sakomplektēju, un man bija patiešām neviltots gandarījums par paveikto darbu.

 

Izbraucienā pa rokai jābūt kārtīgam instrumentu saišķim

 

Protams, šāds auto nav paredzēts ikdienas braukšanai. Turklāt liels mīnuss šai automašīnai ir detaļu un agregātu nelielais resurss. Ne velti agrākos laikos par „Moskvič” mīļotājiem sacerētas dažādas anekdotes (tieši, domājot par auto remontu biežumu). Ja vēlaties ar šo auto braukt ikdienā, jārēķinās ar ļoti biežiem remontdarbiem, un ar šādu auto vienmēr līdzi būtu jāvadā instrumentu komplekts un kāda lieka rezerves daļa. Tajā pat laikā degvielas patēriņš ir pat ļoti apmierinošs – pie mierīga braukšanas stila tas svārstās no 8 līdz 10 litriem uz 100 nobrauktajiem kilometriem.

 

Arī auto gaita ir baudāma – piekare ir mīksta, tā kā bedres un zemes ceļi īpašas problēmas braucēja labsajūtai nesagādā. Ātrumu sviras pārslēgs strādā ļoti viegli, bez jebkādas aizķeršanās. Tā kā šim modelim sajūga izspiešanas mehānisms darbojas ar hidraulikas palīdzību, nav jāpielieto īpašas pūles, lai nospiestu sajūga pedāli. Braucot pilsētā, obligāti jāietur pietiekama distance aiz priekšā braucošā auto, jo „moskvičam” apstāšanās prasīs ilgāku laiku nekā mūsdienīgākam auto, kam ir bremžu sistēmas pastiprināšanas mehānisms un ABS.

 

Vadot šo auto, vadītājam ir ļoti laba ceļa un auto gabarītu pārredzamība. Ticiet man, iebraukt šaurā stāvvietā ir ļoti viegli.

 

Komforts? Stipri viduvējs, taču, ņemot vērā, ka tas nav ikdienas auto, turklāt tam piemīt retro aura, to viennozīmīgi var pieciest. Tādēļ salīdzināt modernas un retro automašīnas komforta līmeni nebūtu korekti, lai gan pēc pāris nobrauktiem kilometriem pie automašīnas jau ir pierasts.

 

Rezumējums – ja arī jūs apzināties, ka spējat paveikt ko līdzīgu, un vēlaties to paveikt, droši dariet un nebaidieties, jo gaidītais rezultāts būs agrāk vai vēlāk, bet noteikti būs.

 

Fakti un skaitļi:

 

- Pirkuma cena: Ls 350

- Restaurācijas izmaksas: Ls 100

- Patērētais laiks: divi mēneši, strādājot vakaros un brīvdienās

- Iesaistītās darba rokas: 2 (75%) + 2 (25%)

- Auto cena pēc restaurācijas: no Ls 600 - 900

 

Vārds: