Tests: Brauciens labā garastāvoklī ar „Mini Cooper Countryman”

Domājams, vismaz vienai paaudzei zīmols „Mini” neizbēgami un neizdzēšami allaž asociēsies ar pasaulslaveno britu komiķi Rovanu Atkinsonu, kura atveidotais angļu mietpilsonis misters Bīns savās ekrāna gaitās kā pārvietošanās līdzekli izmantoja tieši šīs markas auto (turklāt vēl aprīkotu ar neparastu „ekstru” – piekaramo atslēgu!).

Kamēr pasaules slavenākais „Mini” stūrētājs uz ekrāna pievērsies dienestam karaliskajās struktūrās un „kosmiskākiem” braucamajiem, pats „bīnmobilis” jau kā uzlabots „Mini Cooper” krietnus desmit gadus piedzīvo modernajam laikmetam atbilstošas izmaiņas, un par vienu no tādām uzskatāms arī solis pretī „mazo krosoveru” (jā, visai savāds apzīmējums!) segmentam „Mini Cooper Countryman” veidolā.

Bez humora izjūtas neiekāpt!

Neatkarīgi no tā, vai ražotājs vēlējies šīs markas spēkratu pārveidot par „mazliet lielāku” mazauto, miniatūru bezceļnieku lauku prēriju dubļu taku izzināšanai vai vienkārši pirmo četrdurvju „Mini”, par vienu varam būt droši – savu stilu un komiskumu šis spēkrats nav zaudējis. Turklāt jau pirmajās sekundēs ir skaidrs, ka tiem, kuri sirgst ar humora izjūtas trūkumu, labāk tajā nemaz nekāpt, jo, ticamākais, neko vairāk par nicīgām piezīmēm no sevis laukā nedabūsiet. Viss pārējais, kā saka – gaumes un uztveres lieta.

„Countryman” interjers prot izvilināt smaidu un uzjautrināt, un tas ir pirmais pluss – braucot ar šādu auto, slikts garastāvoklis vienkārši nav iespējams. Šķiet, ka atslēgas vārds šeit joprojām ir „komiskums”, kas spēj smīdināt ikvienu, kurš šajā auto iesēžas, lai cik nopietns arī nebūtu braucējs.

Uz mirkli „besīšanās” gan var pārņemt neparastā slēdžu izvietojuma dēļ, piemēram, uzreiz nespējot saprast, kā lai karstā dienā dabū vaļā sānu logu, jo attiecīgie slēdži meklējami nevis uz durvju paneļa, bet gan uz viduskonsoles tajā apvidū, kur ierasts regulēt gaisa plūsmu un temperatūru. Jā, un vēl – cenšoties atrast piemērotu ligzdu, kur ievietot eleganto aizdedzes čipu, kas atslēgu neatgādina ne mazākajā mērā.

Taču citādi – skaties, kur gribi, viss šķiet nostrādāts ar humoru. Vai tā būtu joprojām milzīgā, „Mini Cooper” raksturīgā, daudzu tik nopeltā apaļā spidometra ciparnīca paneļa vidū, kas apvieno gan ātruma un degvielas tvertnes rādītāju, gan navigācijas ekrānu un virkni indikatoru lampiņu (ātrums digitālā veidā nolasāms arī tahometrā, kas atrodas tieši vadītāja acupriekšā aiz stūres), vai ventilācijas lūkas, iekšpuses durvju atveramie, salona vai ārējo spoguļu forma – pilns uzjautrinājuma komplekts.

Sava uzlabojumu daļa tikusi arī ārējam dizainam – par mata tiesu agresīvāka priekšējo lukturu forma, platāka radiatora reste un uzlabots priekšējais buferis. Dažas uzslavas „Countryman” dizaineriem pienākas arī saistībā ar aizmugurējo daļu. Vērojot jumta un aizmugures saplūduma vietas kontūras, jāsecina, ka atmests nesenais, vizuāli robustais „kurpju kastes” sindroms. Papildu sportiskuma efektu piešķir arī abu izpūtēju vietu akcentējums pakaļējā buferī un nedaudz „piepūstie” lukturi. Savukārt uz bagāžnieka durvīm lepni jo lepni greznojas „Mini” logotips.

Svira, pie kuras „jāpiešaujas”...

Tilpumu ziņā motoru palete šim modelim nav diez ko plaša – ražotājs piedāvā vairāk nekā desmit dažādas jaudas un komplektācijas versijas ar 1,6 litru benzīna dzinējiem, tajā skaitā pilnpiedziņas un sporta modifikācijas, un vēl ap desmit – ar 1,6 un divlitru dīzeļiem.

Testējamais modelis ir pilnpiedziņas, kas aprīkots ar automātisko ātrumkārbu un divu litru dīzeļmotoru, un tas brauciena laikā ir viens no pārsteigumiem ar mīnusa zīmi. Tā kā „Countryman” vismaz izmēru ziņā nebūtu saucams par krosoveru ierastajā izpratnē vai pat vidējās klases spēkratu, tad pirmais iespaids uz šosejas ir tāds, ka šķiet – zem pārsega rūc kāds no aizgājušo paaudžu „golfos” redzētajiem 1,6-litriniekiem. Neskatoties uz šī auto nebūt ne pārmērīgo svaru (nepilna pusotra tonna), dinamika nav tāda, kā cerēts, un, mēģinot apdzīt vairāku tālbraucēju furgonu izveidotu kolonnu, nepieciešams pietiekami garš un labi pārredzams posms, jo, lai nu kas, bet nekāds „lidotājs” šis auto nav.

Taču kopumā uz ceļa „Mini” turas atzīstami, labāku stabilitāti demonstrējot tieši uz grants seguma, un paaugstinātais klīrenss iedrošina doties arī vaļņainākos apvidos, kur ar parastu šosejas sedanu vis negribētos līst. (Testa auto sānus rotā uzraksts – „Radīts piedzīvojumiem”, un atliek vien ļauties šim vilinājumam.) Trokšņu izolācija gan varētu būt labāka, tāpat kā plastmasas apdare, kas aizmugures daļā laiku pa laikam mēdz iegrabēties (bet uz odometra tikai nepilni 10 tūkstoši km!), un šeit glābiņš (atkal!) jāmeklē kvalitatīvā stereosistēmā. Žēl gan, ka, pateicoties sausajam laikam, neizdevās šo pilnpiedziņas ķiparu iesaistīt provokācijās ar dubļu peļķēm. Varbūt citreiz...

Vēlreiz atgriežoties pie brīža pēc iekāpšanas – pašu pirmo pārsteigumu sagādāja mazliet „miegainais” stūres pastiprinātājs. Apgriežoties šaurā vietā, kad nepieciešams vairākas reizes atkārtot „uz priekšu – atpakaļ” manevrus, pārslēdzoties „draivā” un „reversā” un sākot kustību, intensīvi griežot stūri vajadzīgajā virzienā, labi samanāms, ka tās pastiprinātājs uz dažām sekundēm „aizdomājas”. Teju vai jāizmanto balss komanda – kukū, mosties!

Tāpat visai neierasta ir pagrieziena rādītāju svira, kas, atšķirībā no vairuma spēkratu, nav fiksējama, līdz ar to prasa „piešaušanās” laiku. Pagriezienos tas, reaģējot uz stūres kustībām, vēl veiksmīgi izslēdzas, pirms pārkārtošanās manevriem to var ieslēgt ar „nepilnu” kustību, bet, ja, pārkārtojoties starp joslām, gadās to aizslēgt līdz galam, tad ej, nu, notrāpi īstajā amplitūdā, lai nevajadzīgo mirgošana izslēgtu... Sazini nu, cik autovadītāju pa šo laiku paguvu maldināt...

Ko vedīsim – lauku labumus vai sievasmāti?

Salona komforts neizceļas ar kaut ko izcili negaidītu un pārsteidzošu, taču, ņemot vērā to, ka „Countryman” pēc izmēriem nedaudz atpaliek no kompaktklases „štampiem” un būtu pieskaitāms mazajai klasei, priekšā sēdošajiem radītā ilūzija par atrašanos tieši „kompaktniekā” jau vien uzskatāma par plusu. Mazliet papildu „šika” piešķir arī testējamajā auto esošie, tikai papildaprīkojumā pieejamie ādas sēdekļi, un iepriecina arī kāds samērā reti sastopams nieciņš, proti – sānu saulessargs autovadītājam.

Ja vēl runāt par aprīkojuma iespējām, tad ražotājs par noteiktu „eironaudiņu” žūksnīti piedāvā „5 sēdvietas”. Respektīvi – aizmugurē tā vietā, lai nišu starp diviem sēdekļiem izmantotu tikai dzērienu pudeļu vai kārbu nolikšanai, ievietot trešo sēdvietu ar visu galvas balstu. Praksē gan šāds risinājums būs ērts tikai tad, ja aizmugurē sēdēs trīs pieauguši slaidas miesasbūves pasažieri vai bērni. Ja katrs no savas puses iesēdīsies divi sportiskas uzbūves tipāži, tad, lai iegrozītos ērtāk, blakussēdētāju var nākties pat nedaudz „paņemt uz masu”...

Savu „nodevu” prasījusi arī ierastā divdurvju „Mini” pārtapšana četrdurvjniekā – starpdurvju statne sānos it kā „pabīdījusies” uz priekšu, taču tās rīvēšanās gar sāniem pie iekāpšanas ir mazākā neērtība – krustojumos tā kļūst par vājo vietu pārskatāmības ziņā un gluži vai „piespēlē” vēl vienu „melno” punktu.

Interesants risinājums ir bīdāmi aizmugurējie sēdekļi, kas praksē nodrošina elastīga „kompromisa” iespējas starp vietu pasažieriem vai bagāžai. Ja ceļot ierasts bez pārāk liela „pekeļu” daudzuma, ģimenei ar diviem bērniem šāds auto nelieliem ceļojumiem būs itin piemērots, pretējā gadījumā atliks to izmantot izbraucieniem pie dabas divatā un... neizbēgami uzjautrinošā atmosfērā. Savukārt maršrutā lauki – pilsēta noteiktā brīdī var nākties izvēlēties starp lauku labumiem un sievasmāti, jo abām vietas nepietiks...

Secinājums: mazās klases auto ar kompaktnieka cienīgiem parametriem ikvienam, kurš vēlas ar kaut ko stilīgu izcelties uz viendabīgā volfsburgiešu, ingolštatiešu, bavāriešu, japāņu, korejiešu, francūžu u.c. fona (starp citu, garāmgājēju pētošie skatieni apliecina – uzmanību šis braucamrīks piesaista kā magnēts). Kā jau minēts – ar nosacījumu, ka piemīt humora izjūta! Citādi tam veltīsiet vien nicīgu apzīmējumu „Bīna džips”.

Dzinēju palete: 1,6 litru benzīna dzinējs; 1,6 un 2,0 litru dīzeļi

Cena: sākot no EUR 21 290

+ Vadāmība

+ Interjers

+ Kopējais uzjautrinošais stils

– Slēdžu un sviru izvietojums

– Skaņas izolācija

– Cena

Testētais auto – „Mini Cooper Countryman SD All4” (ar papildaprīkojumu)

Cena – EUR 37 343

Auto tests veikts sadarbībā ar „Inchcape Motors Latvia”.