TESTS: Autopilotā ar Bavārijas laineri „BMW 640i Gran Coupe”

Pieminot 6.sērijas BMW kupejas, nereti vienas no pirmajām asociācijām ir „komforta kalngals” vai „benzīna kapsēta”. Vai vismaz kas tamlīdzīgs. Tagad Bavārijas autobūves flagmaņa inženieri gājuši vēl tālāk un laiduši klajā sestās sērijas četrdurvju kupeju, kas ne vien izceļas ar izcilu dizainu un komfortu, bet arī visai tīkamiem degvielas patēriņa rādītajiem (ja vien ar maksimālu optimisma un humora devu pieņem, ka šī segmenta auto pircēji par to vispār domā).

Kad lietainā pavasara dienā kādā īpaši žurnālistiem rīkotā pasākumā vietējā BMW dīlera vadība prezentēja „Gran Coupe” paraugeksemplāru un zem nojumes aicināja izmēģināt tā sēdekļu komfortu, solot, ka drīzumā šāds „kuģītis” būs pieejams testa braucieniem, izklausījās neticami – sak, tad jau droši vien ne tik drīz. Tomēr nepagāja pat vasara, kad tas izrādījās vien „braukšanas jautājums”...

Brauciens teju autopilotā

Turklāt, lai arī testa braucieniem nebija atvēlēts ar 4,4 litru biturbo „Twin Power” V8 aprīkots izcili dizainētais „bembis”, bet gan ar trīs litru un sešu stobru dzinēju (kas ir mazākais pieejamais) ekipēts auto, tas nebūt nebija kaut kāds tur „nieka” 83 tūkstošus eiro vērts bāzes modelis, bet gan visai pamatīgi „nopakots” limuzīns.

Viena no patīkamākajām opcijām visā testēšanas laikā izrādījās t.s. adaptīvā kruīza kontrole, kas ar sensoru palīdzību jau no visai droša attāluma, aptuveni 20 – 30 metriem reaģē uz priekšā braucošo auto un pielāgojas tā braukšanas manierei, gan automātiski samazinot ātrumu un apstājoties, gan atsākot kustību un uzņemot ātrumu, nepārsniedzot kruīza kontroles ierīcē iestatīto. Vārdu sakot, teju vai nākamais solis pirms pilnīga autopilota...

Ņemot vērā zem pārsega dūcošo visai pieklājīgo kubatūru, diskusijas par tā varēšanu ir liekas – kombinācijā ar automātisko ātrumkārbu (manuālā transmisija vispār netiek piedāvāta) „Gran Coupe” ir kā auļojošs kumeļš, kas gan arī piekodina nebūt pārgalvīgam un, piemēram, apdzīšanas manevra laikā (kas tiek paveikts burtiski vienā lēcienā, braucēju patīkami iespiežot sēdeklī) auto sasniedzot 110 km/h lielu ātrumu, par iespējamām pārmērībām tiek sūtīts atbilstošs signāls.

Piecmetrīgo „kuģi” trīslitru motors uz priekšu dzen naski, taču šosejas nelīdzenumus piekare izjūt ne mazāk kā vidēji lielās klases braucamie. Spoguļos un citviet „uz borta” iebūvētās parkošanās kameras brīžiem pat ved kārdinājumā uz spiegu spēlītēm, piemēram, krustojumā paskatīties „tuvplānā” uz aizmugurē stāvošo...

Ventilācijas sistēma pacietības treniņam

Salons iekārtots tā, ka (vismaz priekšā sēdošajiem) pēc nokļūšanas galapunktā) pat negribas kāpt laukā. Un, ja vēl, kā testējamajam auto, jumtā ir plaša lūka (papildaprīkojums), var mierīgi piestāt ezera malā un priecāties par skaistu nakti ar zvaigžņu segu virs galvas... Pretēji dažiem iztapīgiem aprakstītājiem, kas apgalvo, ka šī auto aizmugurē ir „pietiekami daudz” vietas, gan negribētos piekrist. Neesot ne tuvu ar basketbolista auguma parametriem apveltītam, tomēr nācās atzīt, ka, atvainojiet, bavārieši, taču aizmugurējie sēdekļi redzēti (un sajusti) arī nedaudz ērtāki, un no premium klases noteikti gribētu sagaidīt kaut ko vairāk.

Tāpat jārēķinās, ka brauciens ar „Gran Coupe” būs ērts tikai tik ilgi, kamēr tajā neatradīsies vairāk par četriem cilvēkiem, jo viduskonsole stiepjas no paneļa līdz pat aizmugures sēdekļa sēdvirsmai, tā kā labākajā gadījumā kā piekto braucēju te varēs iesēdināt pavisam mazu, bērnu sēdeklītī ieliktu mazuli.

Mazliet pārsteidz arī šī auto stipri viduvējā ventilācijas sistēma. Vēsā vakarā, kad priekšējā vējstikla iekšpusē bija uzkrājies kondensāts, ātrai redzamības uzlabošanai nelīdzēja pat gaisa plūsmas pārslēgšana „priekšējā loga atkausēšanas” režīmā, un līdz brīdim, kad uzsākt drošu kustību, zināms laika sprīdis bija jāpagaida. Tāpat šādas klases braucamajā varētu vēlēties arī atsevišķu slēdzi spoguļu apsildei.

Bez īpašas „apetītes”

Protams, zinot „Gran Coupe” sēriju un motora tilpumu, neizpaliek jautājums – cik tad tas auto „ēd”? Šajā ziņā gan nekādu galvas saķeršanu izraisošu atklājumu nav, tieši otrādi (neskatoties uz to, ka ar „golfiņu” šāds milzu smukulis šajā ziņā sacensties nevar). Saņemot auto testam, dators vidējo degvielas patēriņu uzrādīja „baisus” 15,7 litrus uz 100 kilometriem, bet, pēc teju pusotras diennakts auto nododot atpakaļ dīlerim, dators vēstīja par „smieklīgiem” 10,9 litriem uz 100 km (teorētiskie priekšraksti sola vēl par trim litriem zemāku rādītāju), turkāt - neskatoties uz to, ka auto tika testēts nebūt ne saudzīgā režīmā. Vienubrīd jau nodomāju, ka salonā pajautās, vai testa brauciena vietā neizvēlējos auto stumt...

Starp citu, „Bavārijas motorvāģa” ražotāji par pašlepnuma trūkumu sūdzēties nevar un par bailēm no zemas konkurētspējas arī nē – tieši BMW ir tas Eiropas „luksusa trijnieka” pārstāvis, kas kārotājiem izmaksā visdārgāk. Proti, tuvākie šī segmenta konkurenti „Audi A7 Sportback” un „Mercedes-Benz CLS” maksā par aptuveni 15 līdz 20 tūkstošiem eiro lētāk. Bet, domājams, cena šī segmenta auto pircējiem nav noteicošais faktors...

Secinājums: Ērts un reprezentabls auto turīgajam slānim un korporācijām. Nav izslēgts, šādu smukuli sev ar laiku iekāros kāds no nākamajiem Latvijas prezidentiem...

Dzinēju palete: 3,0 un 4,4 benzīna dzinēji, 3,0 litru dīzelis

Cena: No EUR 83 830

+ Dinamika, jauda, komforts

+ Salīdzinoši pieticīgs degvielas patēriņš

+ Dizains

- Drošības jostu izvietojums

- Nefiksējošais pagriezienu slēdzis

- Ventilācija

Auto tests veikts sadarbībā ar BMW pārstāvniecību Latvijā.