TESTS: Jaunais pilsētas kovbojs „Ford B-Max”

Var tikai iedomāties, cik tālu savā domu lidojumā gatavi doties autobūves inženieri, bet viens ir skaidrs – vismaz „Ford” nometnē atkal radīts kāds nebijušas koncepcijas spēkrats, turklāt ne jau uz lielās klases, bet mazā „ziepju trauka” „Fiesta” bāzes. Vai gan kāds brīnums, ka tādēļ „Ford B-Max” izskatās pēc paaugušās „Fiestas”, kas plecu platuma ziņā teju vai gatavojas ar laiku panākt lielāko brāli „Focus”?

Atsevišķas eksterjera līnijas nepārprotami liecinātu par radniecību ar „Ford” pat tad, ja kaut kur tālāk no acīm būtu paslēpta pasaulē labi pazīstamā zili viļņotā emblēma, no kuras šajā gadījumā uzmanību priekšgalā mēģināts novērst ar resti alias „Aston Martin”. Savukārt pakaļējie lukturi un vēl virkne elementu šķiet pazīstami no „Mondeo”, „Galaxy” un citiem plašās „Ford” saimes pārstāvjiem…

Mazais tehnoloģiju bastions

Jauno mazauto tā lolotāji prezentē kā braucamo, kura pircējiem šajā segmentā būs pieejams aprīkojums, kāds parasti pieejams tikai lielākas klases spēkratos (iegrimstot atklātībā līdz galam, jāatzīst, ka lielākā tā daļa pieejama par papildu samaksu). Ražotājs „B-Max” cildina kā vienu no Eiropas tehnoloģiski visattīstītākajiem mazās klases auto, kas cita starpā piedāvā uzlabotu aktīvo pilsētas bremzēšanas „asistentu” un SYNC tehnoloģiju un avārijas palīgsistēmu, kas, iekļūstot negadījumā, ļauj izsaukt palīdzību vai pat dara to automātiski vietējā valodā. Plus vēl (nu, tādam īsti „rullējošam” noskaņojumam!) – ekskluzīva „Sony” audiosistēma ar astoņiem skaļruņiem.

Jā, savdabīgi tehnoloģiju stūrakmeņi, bet ko gan šis auto sola vidusmēra ikdienas lietotājam, kas īpaši nefano par basu decibeliem un cenšas nedomāt par to, ka kādreiz var pienākt brīdis, kad nāksies izmantot arī avārijas dienestu izsaukšanas opciju?

Šauras stāvvietas un milzu pirkumi vairs nebaida

Viens no praktiskākajiem un asprātīgākajiem risinājumiem ir bīdāmās aizmugurējās sānu durvis (jā, gluži kā mikroautobusam!), tas nu ir skaidrs kā diena. Šāds risinājums nebūs milzu ieguvums tiem, kuri ar auto pārsvarā pārvietojas vienatnē, taču kā vērā ņemamu „ekstru” to uztvers un attiecīgi novērtēs katrs, kurš ikdienā virina ne tikai autovadītāja durvis. Vai salonā būtu jāsavieto iepirkumu maisiņi vai bērnu sēdeklītis un uz tā sēdētājs, tirgū nopirkts ābolu maisiņš vai mazdārziņā nogriezts ķirbis – tieši bīdāmās durvis ir tas vienkāršais līdzeklis, kas ļauj, nebaidoties noskrāpēt durvis pret blakus stāvošā auto sāniem vai mazdārziņa pīto žogu, visus nesamos ērti savietot salonā.

Vēl viens atvieglojums dažādu mantu pārvadāšanas kontekstā ir sēdekļu transformēšanas iespējas un fakts, ka „B-Max” nav vidējās starpdurvju statnes, kas savukārt nozīmē, ka, līdz galam atverot priekšējās durvis un atbīdot aizmugurējās, izveidojas plašs kā laidara vārti – pusotru metru plats – atvērums, kas ļauj no sāniem ievietot, piemēram, kasti ar jauniegādāto mikroviļņu krāsni. Atstājot visus sēdekļus „parastas” ekspluatācijas režīmā, bagāžas nodalījuma ietilpība ir pieticīgi 318 litri, tomēr, nolaižot aizmugurējos sēdekļus, tilpums palielinās vairāk nekā četras reizes – līdz 1386 litriem.

Viena ļoti viegli pamanāma pazīme ir augstāks salons – tajā, nenoņemot tradicionālo cepuri, var mierīgi ievietoties pat Teksasas kovbojs, kura pie sedliem pieradusī sēžamvieta par šo sēdekļu komfortu noteikti priecāsies.

Jaudas deficīts stabilitātes līkločos

Šerpākiem braucējiem šis auto gan šķitīs par gurdenu, un īstie „govju zēni’, jāpieļauj, starp mazo metāla zirdziņu „B-Max” un auļojošiem tīrasiņu zviedzējiem izšķirtos par labu pēdējiem. Testam tika nodots ar 1,4 litru benzīna dzinēju aprīkots „B-Max”, un, neskatoties uz auto pieticīgajiem izmēriem un svaru (pašmasa – krietni zem pusotras tonnas), krustojumu izrāvienos tas ir pagurdens – tikai ar lielām pūlēm izdevās iekabināt jaunam „Peugeot” dīzeļbusiņam, un arī tikai ar nosacījumu, ka skriešanās distance sasniedza dažus simtus metru un spidometra bultiņa rādīja krietni vairāk nekā pilsētā būtu atļauts. Diskutabls ir arī jautājums, vai auto komplektācijā ar šādu dzinēju bija prātīgi likt piecpakāpju ātrumkārbu, ņemot vērā, ka uz šosejas, pat nepārkāpjot satiksmes noteikumus, motora apgriezieni stabili turas ap divarpus tūkstošu zonā (tas līdz šim novērots arī citiem mazajiem „Ford” modeļiem).

Toties par gaitu „B-Max” radītāji godam pelnījuši žetonu – braucot tas nebūt nešķiet mazās klases auto, līkumos manevrē precīzi un droši, arī par stabilitāti nav ne mazāko sūdzību. Jāpieļauj, ka, līdz maksimumam piepildīts, šis auto būtu vēl stabilāks, lai arī, iespējams, gaita kļūtu mazliet smagnējāka. Braucot gan mazliet mulsina visai dīvainās formas „spicausainie” ārējie spoguļi, kuru novietojums turklāt šķiet nedaudz par zemu. Tomēr nepaiet ne desmit stundas, kad arī pie šīs dīvainības izdodas pierast.

Gājēj, nebaidies krist virsū!

Kā vienu no izcilības elementiem jaunajā „B-Max” tā autori min izcilu drošību, jo 58% no virsbūves un durvju konstrukcijām veidoti no augsti un īpaši augsti izturīga tērauda. Lai arī ražotājs deklarē, ka tādējādi izdevies panākt labu kompromisu starp izturību un vieglumu, jūtams, ka durvis ir jeņķu auto tipiski smagnējas, kas savukārt ļauj domāt, ka kritiskā situācijā dzelži braucējus pasargās itin labi.

Tāpat piestrādāts pie to gājēju „labsajūtas”, kuriem kādreiz varētu gadīties izskriet priekšā braucošam „B-Max”. „Ford” parūpējies par „mīkstu” radiatora resti, lai gājējs, sapratis, ka pamukt malā neizdosies, citējot „Inchcape Motors Latvia” šefu Andri Kulbergu, „zinātu, ka šim var droši krist virsū”.

Runājot par interjeru – ņemot vērā auto klasi, ekonomiskuma faktoru un potenciālo mērķauditoriju (pēc vietējā „Ford” tirgotāja aplēsēm, tā varētu būt 50+, tomēr šķiet, ka „bēmaksi” salīdzinoši konkurētspējīgās cenas un uzturēšanas izmaksu dēļ varētu nesmādēt arī jaunas ģimenes), saprotams, uz koka un ādas apdari nevar cerēt, tomēr augstu tehnoloģiju piepakotā auto sastapšanās ar palētu plastmasu šķiet mazliet kaitinoša. Īpaši tādēļ, ka šim materiālam piemīt visnotaļ riebīgā īpašība ar laiku grabēt aizvien skaļāk.

Bet, atmetot visus piesiešanās faktorus, atliek vien „Ford” novēlēt, lai piepildās vīzija, ka „B-Max” izvēlēsies aptuveni 40% klientu, kas pirms tam vizinājušies lielākos spēkratos (pamatota vīzija ne tikai „pletīzeru” nomocītās Amerikas kontekstā). Vai tehnoloģiju un, ražotāja leksikā runājot, „pareizā izmēra” kārdinājums gūs virsroku, to rādīs laiks.

Secinājums: Ja vien prasības pret auto nav augstas kā „Ford Motor Company” debesskrāpji un aprobežojas ar praktiskām ikdienas vajadzībām un minimālām transporta izmaksām, „B-Max” būs kā radīts.

Dzinēji: 1,0 litra Ecoboost, 1,4 un 1,6 litru benzīna dzinēji; 1,5 un 1,6 litru Duratorq dīzeļi

Cena: sākot no Ls 10 660

+ Dizains

+ Salona ietilpība

+ Manevrētspēja

- Jauda

- Bāzes aprīkojums

- Imidžam nesamērīgi lēta salona apdare

Testētais auto – „Ford B-Max” ar „Trend” komplektāciju un papildaprīkojumu

Cena – Ls 12 450

Auto tests veikts sadarbībā ar „Inchcape Motors Latvia”.

Lasīt vēl: Modernais „Ford B-Max” demonstrē praktiskus risinājumus braukšanai pilsētā