Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (1)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (9)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (5)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (2)
21:30E-adreses lietošanas principi (12)
Noslēdzoties Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA, Valsts policijas un DBS (agrāk - „Drošas Braukšanas Skola”) organizētajam „Nacionālajam braukšanas testam”, www.katubrauc.lv lapā to aizpildījuši 23 230 unikālie lietotāji.
Testa mērķis bija likt šoferiem aizdomāties par savu braukšanas kultūru un uzlabot kopējo satiksmes drošību Latvijā. Kā rāda tests, visbiežāk šoferi Latvijā sevi uzskata par „Debespušu meistariem”, ko satiksmes eksperti dēvē par tipisku Latvijas šoferi. Tas ir svārstīgs autobraucējs, kurš uzskata, ka dažkārt viņš brauc labi, bet citreiz - slikti. Savukārt vienlaikus ar testu notikusī Valsts policijas darbinieku praktiskās pieredzes aptauja noskaidroja, ka policistu skatījumā drošs šoferis Latvijā ir 35 līdz 44 gadus vecs autovadītājs, kura stāžs ir vismaz 8 gadi.
Kā „Nacionālā braukšanas testa” rezultātu prezentācijā atklāja BALTA vadības pārstāve Ilze Rassa, tad „Nacionālo braukšanas testu” var uzskatīt par tiešām nacionālu: „No visiem 110 Latvijas novadiem testā iedzīvotāji pārstāv 109 novadus. Mēs esam sasnieguši gana lielu Latvijas autovadītāju daļu, mudinot aizdomāties par savu braukšanas kultūru un tās ietekmi uz satiksmes drošību, ko varam uzskatīt par pozitīvu rezultātu.”
Kopumā „Nacionālo braukšanas testu” ir aizpildījuši 62% vīriešu un 38% sieviešu, kas proporcionāli atspoguļo kopējo autovadītāju dinamiku. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, patlaban Latvijā no visām aktīvajām vadītāju apliecībām 60% ir reģistrētas stirpā dzimuma pārstāvjiem, savukārt 40% - daiļā dzimuma pārstāvēm. No vīriešiem testu visbiežāk ir aizpildījuši vīrieši ar braukšanas stāžu virs 8 gadiem, savukārt sievietes – ar stāžu no 3 līdz 8 gadiem.
Kā rāda tests, Latvijā vistipiskākais braucējs ir „Debespušu meistars”, kas bieži maina viedokli par savu braukšanas kultūru, uzskatot, ka dažkārt brauc labi, bet dažkārt - slikti. Viņi ir nepastāvīgi un svārstīgi. Liels prieks, ka gana augstā vietā ir ierindojušies „Saprātīgi braucēji”, kurus var dēvēt par gana zinošiem autovadītājiem un kuras spēj pieņemt lēmumus un attiecīgi rīkoties. Visticamāk, ka šī tipa autobraucējiem saistībā ar auto ir kādi neizdarīti tehniski sīkumi, taču tie ir nebūtiski. Prieks, ka starp sievietēm otrās visbiežāk sastopamās autobraucējas Latvijā ir „Pagriezienu meistares”, ko var dēvēt par visdrošāko šofera tipu, jo šīs braucējas ir prasmīgas, azartiskas, taču spēkratu vada ar prātu, kas nozīmē, ka Latvijā liela daļa sieviešu auto vada tiešām labi. Savukārt vīriešu vidū drošākais tips ir „Stūres rata meistars”, kas starp visiem vīriešu-autovadītāju tipiem ir ierindojies 4.vietā. „Teorētiski - ideālus” autobraucējus var dēvēt par inteliģentiem šoferiem, kas daudz zina, taču tad, kad ir jārīkojas, viņiem pietrūkst iemaņu. Sarežģītākās situācijās viņi var apjukt un nezināt, kā pareizi rīkoties. Vēl viens pozitīvs faktors, ko atklāj tests, ir fakts, ka nedrošākie autobraucēju tipi Latvijā ir sastopami visretāk - tie ir „Zirgspēku pavēlnieki” un „Satiksmes ekspertes”. Šie autobraucēji patiesībā ir pārgalvīgi, viņi atļaujas vairāk nekā citi un maz domā par pārējiem šoferiem.
TOP 5 aktīvākie novadi, no kuriem visvairāk iedzīvotāju ir aizpildījuši testu, ir Ādažu, Ogres, Cēsu, Tukuma un Ķekavas novadi.
Kā atklāja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, liela ietekme uz satiksmes drošību Latvijā ir katra autobraucēja attieksmei un uzvedībai, tāpēc ir svarīgi ar piesaistošām kampaņām, valsts institūciju un citu partneru iesaisti to arvien uzlabot: „Mūsu jaunākā 2012.gada statistika rāda, ka jauni vīriešivecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ātrumu pārsniedz teju 7 reizes biežāk nekā attiecīgās vecuma grupas autovadītājas-sievietes. Šiem vīriešiem nereti mazāk rūp sava braukšanas kultūra un viņi biežāk nekā sievietes pārkāpj likumu, piemēram, nelieto drošības jostas vai pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Bet, kā zinām, panākt rīcības maiņu ir ļoti grūti, tāpēc tas ir ilgs, pamatīgs darbs, kur ir jāstāsta, jāstāsta un vēlreiz jāstāsta par to, ko nozīmē droša braukšana.”
Starp biežākajiem negadījumu iemesliem Valsts policija min ātrumu un neuzmanību, piemēram, pagriezienos vai pārkārtošanās situācijās. Savukārt policijas darbinieku aptauja rāda, ka visdrošākie autobraucēji Latvijā, kurus visretāk piemeklē problēmas uz ceļa, ir 35 līdz 44 gadus veci autovadītāji, kuru stāžs ir vismaz 8 gadi.
Noslēdzot „Nacionālā Braukšanas testa” prezentāciju, DBS valdes loceklis Artūrs Priednieks klātesošos iepazīstināja ar padomiem, ko būtu vērts ņemt vērā katra tipa šoferim, uzlabojot savu braukšanas kultūru. „Satiksmes ekspertēm” un „Zirgspēku pavēlniekiem” vajadzētu apslāpēt savu pārgalvību un ar cieņu izturēties pret citiem satiksmes dalībniekiem. „Teorētiski – ideāliem” autobraucējiem būtu vēlams uzlabot savas praktiskās auto vadīšanas iemaņas. „Debespušu meistariem” vajadzētu būt uzmanīgākiem, izlēmīgākiem un auto vadīšanas laikā vairāk koncentrēties. „Sapratīgie braucēji” ir gana zinoši, bet būtu vēlams praktisko iemaņu treniņš. Vislabākie autobraucēji ir „Stūres rata meistari” un „Pagriezienu meistares”, taču arī šiem autovadītājiem jāapzinās, ka iemaņas nevar pazaudēt, tās arvien jāattīsta un jāuzlabo.
Kā ziņots iepriekš, BALTA kopā ar Valsts policiju, DBS un portālu „Delfi” no 22.marta līdz 19.aprīlim rīkoja akciju „Nacionālais braukšanas tests”, kas bija pieejams saitē www.katubrauc.lv un sociālajos tīklos Facebook.com, Twitter.com un Draugiem.lv. Testa kopējie rezultāti piecās sieviešu un vīriešu kategorijās ļāva noteikt Latvijā izplatītāko stiprā un daiļā dzimuma autobraucēju tipu.
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.