Olga

Foto: Publicitātes foto

Kā ik gadu, tuvojoties vasarai, pirmās kārtis, proti, pretendentus, plašākai publikai atklāj arī tradicionālais konkurss “Latvijas Gada auto”, kas šogad sasniedzis “pilngadību”, proti, notiek astoņpadsmito reizi. Šoreiz pirmo astoņu dalībnieku ceļi pa mainīgas kvalitātes segumiem veda teju līdz pašai Igaunijas robežai – līdz viesu namam-krodziņam “Rakari” Salacgrīvas pusē. KRUSTTĒVS.COM pirmie iespaidi par šī gada pretendentiem – turpinājumā.

 

“Renault Talisman”

 

Ja agrāk pāris gadu desmitu garumā aiz slavenā “Renault” kompaktklases bija ierasts redzēt “Laguna”, tad nu šis gods ticis jaunajam un arī nedaudz plašākajam “Talisman”. Pirmie iespaidi par šo “mesjē” – jaunpienācēju ir gana pozitīvi. Atšķirībā no pāris gadus senajiem “Renault” modeļiem, tas nemaldās plašajās “futuristico” dizaina dzīlēs, drīzāk priecē ar ierasti tīkamiem un eiropeiskiem vaibstiem vācu klasiķu stilā – priekšpusē pa kādai plūdlīnijai šķiet palienēts no “Volkswagen”, aizmugurē – no “Audi”, savukārt priekšējie lukturi improvizēta devītnieka formā iezīmē jauno “Renault” imidžu, kas saskatāms arī citos modeļos. Instrumentu panelis, viduskonsole, palielais displejs un interjers dveš pamatīgu askētisma auru, iztiekot bez francūžiem bieži vien ierastiem smieklīgiem un tikpat bieži nevajadzīgiem knifiem. Toties ne no tiem dārgākajiem materiāliem veidotās apdares kvalitāte pārspēj gaidīto, kas gan vairs neizbrīna, tiklīdz top zināms, ka šeit savu roku un prasmes pielikuši “Mercedes Benz” speciālisti.

 

Ar 1,6 litru turbodīzeli aprīkotais testa auto ir gana dinamisks, viegli vadāms un par zināmu prestižu vēstošs ar bieži dažādu marku auto redzētajām izskatīgajām sliekšņu plāksnītēm, uz kurām mākslinieciskā drukā vēstīts par aprīkojuma līmeni – “Initiale” (kas ir dārgākais pieejamais). Brīžiem ausis sasniedz savāds, burbuļojošs troksnis, taču tas izrādās līniju detektors, kas par ceļa seguma balto apzīmējumu šķērsošanu ierasto pīkstošo signālu vietā informē šādi.

 

Lai arī kopumā “Talisman” šķiet orientēts uz to pircēju segmentu, kuru rocība pārsniedz t.s. vidusslāni (bet vēl “nevelk” līdz dārgo džipu līmeņa spēkratiem), ir padomāts arī par tādu ikdienā praktisku iespēju, kā pakaļējo sēdekļu atzveltņu nolaišana, lai bagāžniekā varētu ievietot slēpes un citus pagarus priekšmetus. Vienlaikus gan jāatzīst, ka šis auto nebūs talismans tā kārotāju maciņiem, jo pieticīgākajā versijā tā cena krietni pārsniedz 25 tūkstošus eiro, bet “Initiale” gadījumā tam jāpieliek vēl ap 11.

 

“Opel Astra Sports Tourer”

 

Ik reizi, kad atkal sanāk braukt ar šī modeļa auto (neliels randevu ar iepriekšējās paaudzes “Sports Tourer” bija arī pirms pāris gadiem), grūti noskaņoties uz jauniem pārsteigumiem, jo laikam jau “Opel” stiprākā puse ir un paliek konservatīvisms un “vidējā praktiskā latvieša” vajadzībām atbilstošs sniegums tikpat “vidējā un praktiskā” kompaktklases auto izpildījumā. Tomēr pārsteiguma moments neizpaliek – ja neskaita izmaiņas salona interjerā, ar 1,4 litru motoru aprīkotā versija ir žirgtāka un klusāka nekā gaidīts. Pie dažu tūkstošu nobraukuma nekādu graboņu vēl neizdod arī salona apdare, un arī provokatīviem manevriem šis modelis nepadodas.

 

Kopumā par šo auto sakāms tieši tas pats, kas pirms pāris gadiem – dinamisks, pietiekami ietilpīgs un ekonomisks ģimenes auto īsti konservatīva eiropieša gaumē. Turklāt arī cenas ziņā tas ir gana konkurētspējīgs – zemākā latiņa atrodas pat zem 15 tūkstošu eiro atzīmes. Gana kuriozi šķiet, ka kruīza kontrole šim modelim iekļauta “Ziemas pakā”. Šķiet, “Opel” mārketinga speciālisti izvēlējušies dīvainu pieeju, šo opciju netieši pasludinot par vasarai nepiemērotu.

 

“Ford Mustang”

 

Izbaudīt īstu lielceļa “fīlingu”, sajust leģendas auru (par bagātīgo vēsturi atgādina uz paneļa piestiprinātā plāksnīte “Since 1964”), ieklausīties amerikāņu muskuļauto cienīgā rūkoņā un izgaršot 314 zirgspēku varenību zem motora pārsega – to visu piedāvā ar necilu 2,3 litru četru cilindru motoru aprīkotais “Ford Mustang”, kas neapšaubāmi dēvējams par visa testa brauciena “odziņu”. Nav atšķirības, vai apkārt redzamas Latvijas ainavas vai Amerikas prērijas “Mustang” joņo kā īsts mustangs, kura ātrumu nespēj mazināt ne bedres un to ielāpi, ne cūku rakumiem pielīdzināmās dangas un citi Latvijas “tēva jostai” ierasti ornamenti. Atliek tikai starp braukšanas režīmiem – comfort, sport un race – izvēlēties sev tīkamāko.

 

Būdams īsts “nedēļas nogales auto”, “Mustang” nepretendē uz praktiskām vajadzībām piemērota braucamrīka lauriem – tas nebūs piemērots ģimenes ceļojumiem (jo, neskatoties uz pakaļējā sēdekļa esamību, tas vairāk atgādina divvietīgu auto) un atradīsies krietna lielgabala šāviena attālumā no saimnieciski lietderīga pielietojuma, aprobežojoties “tikai” ar iespēju doties relaksējošos izbraucienos ar brīvības smaržu.

 

Vienlaikus jāatzīst, ka savā klasē “Mustang” uzskatāms par gana ekonomisku, jo desmit litru patēriņa atzīmi tas kaut cik vērā ņemami spēj pārsniegt vien pilsētas režīmā un testa pasākumos (kur braucēji “skaidu noņem” sevišķi skarbā veidā). Braukšanas sajūtas un vadāmība gan pārspēj visas cerības – auto ripo gluži kā ceļam pielīmēts, pat ātrums virs dažās sekundēs sasniegtā simta šķiet vien tāda mērena vizināšanās (interesanti, kādu lidojumu piedāvā šis auto ar piecu litru motoru?), bet gaitas īpašības neviļus liek domāt, ka šis būtu Latvijas ceļiem vispiemērotākais braucamrīks, jo nav nācies sastapt otru auto, kas, saudzīgi sakot, nelīdzenumus pārvarētu ar tādu komfortu. Protams, neviena tāda līmeņa leģenda nav lēta, un “Mustang” īpašumā iegūstams apmaiņā pret vismaz 40 tūkstošiem eiro.

 

“Opel Astra”

 

Pirms mirkļa aprakstītā “Sports Tourer” hečbeka versijā iemiesotais “brālis”, kas, spītējot konservatīvo vāciešu pieticībai un “pelēcīgumam”, var lepoties ar vismaz vienu skanīgu panākumu – titula “Eiropas Gada auto 2016” ieguvējs. Ar tādu pašu motoru un jaudu, kā pirms dažām stundām dzenātais universāls. Šoreiz – ar manuālo transmisiju un tādu pašu kuriozu opciju – kruīza kontroli “Ziemas pakā”….

 

Universālam neko tādu ar dzirdi pat nepiefiksēju, taču hečbeka versijā jaunā riselsheimiete “Astra” pielīdzināma klusi dūcošai bitei, jo tās motora skaņa salonā ir knapi sadzirdama, toties uz ceļa tā demonstrē mazajam dzinējam šķietami pārdabiskas spējas, dinamiski ieskrienoties līdz simtam “ar asti” un ne mazākajā mērā neradot sajūtu, ka ātrums būtu lielāks par 80 km/h. Vēl smiesieties par “Opel”? Arī dizainiski manāms, ka tiek turpinātas ierastās tradīcijas vēl mākslinieciskākā un acij tīkamākā “mērcē”. Savukārt moderno tehnoloģiju gardēžiem īsta dāvana būs jaunajā “Astrā” iestrādātā “IntelliLink” multimediju sistēma. Vārdu sakot, nodrāztie jociņi par “Opel” ir vēsture, un jaunā “Astra” to apliecina. Ja universāls par lielu – izmēģini hečbeku. Un otrādi.

 

“Kia Sportage”

 

Skatoties uz jauno “Sportage” no attāluma un tuvojoties tam no aizmugures, šķiet, ka jaunais krosovers noripojis no kāda visai prestiža Eiropas ražotāja konveijera. To, ka tā gluži nav, “pavēsta” vien zem dizainiski izskatīgās pakaļējos lukturus savienojošās līnijas piestiprinātā “Kia” emblēma. Maz ticams arī, ka jaunajam korejietim piekritēju pulks augs, pateicoties īpatnējam, taču ne ekstra simpātiskajam priekšējo lukturu un restes dizainam, kas šķiet pārāk “samocīts” un pabojā labi iecerēto eksterjeru, lai arī tas nešaubīgi ir krietni augstākā līmenī nekā pirms pāris gadu desmitiem izlaistajam spocīgajam pirmajam “Sportage”.

 

Ar 1,6 litru benzīna dzinēju aprīkotais auto ir savai klasei gandrīz pietiekošs un, lai arī nav īpaši gurdens, brīžiem tomēr liek vēlēties zem pārsega divu litru agregātu. Gaitu vēl cietāku padara 19 collu riteņi. Salīdzinājumā ar iepriekš testētajiem auto, straujākos pagriezienos “Kia” šķiet mazliet zvalstīgs. Toties pārredzamība ir izcila ne vien salīdzinājumā ar sedaniem, hečbekiem un universāliem, bet arī citiem krosoveriem, savukārt šim aspektam ir kāda blakusparādība – mērinstrumenti šķiet iegremdēti “kaut kur tur, lejā”.

 

Arī Korejas auto interjera dizaineri ir gājuši līdzi laikam un, saglabājot manāmu askētismu, ir ievērojami uzlabojuši gan slēdžu izkārtojumu un dizainu, gan apdares kvalitāti. Protams, paliek jautājums par cenu, kas sākas zem 18 tūkstošiem eiro, bet maksimālajā komplektācijā var pat dubultoties. Auto ar puslīdz sakarīgu komplektāciju nebūs daudz lētāks par 30 tūkstošiem, un, protams, ikvienam kārotājam aktuāls būs jautājums, vai šāda cena un ieguvums ir savienojami.

 

“BMW X1”

 

Ja kabatā ir vismaz 36 tūkstoši eiro kombinācijā ar neizmērojamu vēlmi tikt pie simpātiska un maza Bavārijas spēkrata, šādam aprakstam ļoti atbilstošs ir tieši “BMW X1” tā lētākajā versijā. Papildu labumi dažādu “ekstru” veidā šo braucamo gan sadārdzinās vismaz par ceturtdaļu. Bet ar ko šis jaunais bavārietis iepriecina tā braucēju?

 

Vairāku gadu laikā kopš pirmā X1 izlaišanas mazulis ir paaudzies augstumā, ieguvis “nobriedušāka” auto aprises, pamatīgākus lukturus un proporcionālāku kopskatu, kā arī X1 virknē rakursu vairāk sācis līdzināties X5. Līdz ar lieluma izmaiņām nedaudz vairāk vietas kļuvis arī tā salonā. Vēl vairāk auto “svarīgumu” uzsver 18 collu riteņi, kas gaitu, atšķirībā no virknes konkurentu, nepadara nepatīkami cietu. Ar divlitru dīzeļdzinēju un divām turbīnām aprīkotais braucamrīks ir dinamikas iemiesojums, kas gana labi “jūt ceļu” un sniedz komfortu tajā braucošajiem. Turklāt iepriecinoši ir degvielas patēriņa rādītāji, kas prātīgas braukšanas gadījumā (cik nu tā ar BMW savienojama) nepārsniegs sešus litrus uz 100 km.

 

Nebūt ne mazsvarīgi, ka, lieluma ziņā pat mazliet pietuvojies savam dārgajam brālim, šis krosovers nav kļuvis ne par matu zvalstīgāks, kā to varētu gaidīt. Pietiek to izmēģināt pārdesmit līkumotos un izteikti nelīdzenos ceļu posmos, un secinājums būs acīmredzams – stabils kā sporta auto.

 

Grūti teikt, cik liels īpatsvars krosoveru kārotāju izšķiras par labu tieši “Bavārijas motorvāģim”, taču izteiktākā sajūta pēc testa brauciena ar jauno X1 ir – BMW nav tikai “diagnoze”, bet arī sasodīti laba vācu kvalitāte.

 

“Renault Megane”

 

Tradīcijām bagātais “Renault Megane” šajā testa dienā ir viens no diviem, kas aprīkoti ar manuālo ātrumkārbu. Turklāt arī šim francūzim, tāpat kā klasi augstākajam “Talisman”, ir, ko parādīt. 1,6 litru benzīna motors dūc kā kamene, bet liek auto skriet kā lielceļu tīģerim, kas, prasmīgi vadīts, varētu mierīgi “iekabināt” īsti sportisku auto plejādei.

 

Eksterjera ziņā jaunā “Megane” ir krietnu galvastiesu pārāka par dekādi seno modeli – tā vairs neatgādina sēdošu vardi (toties tikpat labi kā toreiz ierakstās līkumā ar ātrumu, kas dod adrenalīnu vadītājam un – regulāri – finansiālu papildinājumu valsts kasei), toties tīkami priecē estētiskās maņas ar izteiksmīgu priekšējo resti un avangardiskas formas priekšējiem lukturiem, kā arī, līdzīgi “radagabalam” “Talisman”, demonstrē noslieci uz askētismu un eleganci.

 

Vienīgais pirmā mirkļa jautājums, kas rodas visa brauciena laikā ir: priekš kam vajadzīgs virs mērinstrumentu paneļa iznirstošais smieklīgi mazā izmēra ekrāns, ja divus tajā saskatāmos elementus – “nolasīto” ātruma ierobežojuma ceļazīmi un faktiskā ātruma rādījumu – tikpat labi varētu projicēt uz priekšējā stikla? Toties cena sola sastādīt konkurenci mazajai klasei, jo sākas no nepilniem 15 tūkstošiem eiro.

 

“Nissan Navara”

 

Laikam auto testēšanas jomā nav daudz nepateicīgāku uzdevumu, kā testēt “tukšā veidā” auto, kas paredzēts gana lielu smagumu (svarā ap tonnu) pārvadāšanai. Tieši tas pats jau iepriekš ir pieredzēts ar citu tādas pašas klases auto, un līdzīgs secinājums ir pēc izbrauciena bez kravas ar “Nissan Navara”. Lai cik “nopakots” būtu testējamais modelis, lai kāda būtu tā kabīnes apdare (balta un kontrastējoša ar ne pārāk tīro lauku un mežu ikdienu), rezultāts līdzīgos gadījumos ir viens un tas pats – ātrumam pietuvojoties atzīmei 80 km/h, to pārņem absolūti nekomfortabla vibrācija, kas pie pilnas noslodzes, domājams, nebūtu iespējama. Vienīgais sakarīgais pielietojums šādam spēkratam šķiet brauciens pa meža dangām, kur nav iespējams ātrums, kas lielāks par dažiem desmitiem kilometru stundā. Toties viens “Navara” rādītājs šāda segmenta modeļiem ir absolūti netipisks, proti – skaņas izolācija kabīnē, kur 2,3 litru dīzeļa murrāšana ir knapi dzirdama. Secinājums – labi pielietojams auto atbilstošās situācijās, bet ne vairāk. Cena – sākot no 27 220 eiro.

Vārds: