Krusttevs.com TESTĒ: Pretī rudenim “Latvijas Gada auto 2017” testa braucienā

Gluži kā ražas svētki vai citas rudens tradīcijas, septembrī notiek arī ierastais konkursa “Latvijas Gada auto” testa brauciens. Šoreiz tā maršruts veda uz noslēpumaino Skrundas muižu Liepājas pusē.

Pārmaiņas pēc šoreiz KRUSTTĒVS.COM nevis pakavēsies pie katra no testētajiem modeļiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka daļa pretendentu tika “izdrebināta” jau pavasara testa braucienā (par to var izlasīt šeit), bet gan izveidos pavisam kodolīgu savu favorītu izlasi.

“Renault Talisman”

Pavasarī sedana versijā iepazītais francūzis rudenī uz braucienu ieradies universāla versijā, aprīkots ar benzīna motoru un mehānisko kārbu. Gaitas īpašības ar lielāku virsbūvi uz riteņiem nesagādā nepatīkamus mirkļus un liek atcerēties par pavasarī gūtajām sajūtām, mērojot ceļu līkločus ar dīzeli.

Biznesa klases auto ar atbilstošu majestātisku dizainu (kur roku pielikuši šīs jomas lietpratēji no “Mercedes Benz”), grandiozu ietilpību (sevišķi pēc pakaļējo sēdekļu transformācijas) un nevainojamu veiktspēju. Bet – ja reiz mehāniskā pārnesumkārba, vai tiešām svirai jāstiepjas sava trešdaļmetra garumā? Turklāt – kas bija novērojams arī “Renault” mazajā brālī “Megane” – viselementārākās brauciena laikā nepieciešamās opcijas ir pārslēdzamas tikai līdz neprātam pārsarežģītā skārienjūtīgā ekrāna labirintos. Cik sekundes esam gatavi novērsties no ceļa, lai brauciena laikā nomainītu, piemēram, ieplūstošā gaisa temperatūru? Viela pārdomām “Renault” inženieriem. Un potenciālajiem pircējiem.

“Audi Q2”

Viena no gaidītākajām Baltijas mēroga pirmizrādēm. Tik mazas klases “Audi” taču vēl neesam redzējuši! Salona ietilpība gluži kā sen neredzētajiem pirmajiem A3, kas vēlreiz apliecina sen zināmo – mazie auto cenšas ielauzties lielākā klasē. Lai ļautu gūt pamatīgāku priekšstatu par jauno Ingolštates mazauto, konkursā tas iefiltrēts pat divās versijās ar diviem aprīkojuma līmeņiem.

Tā kā brauciens ar Q2 iekrīt izteikti ielāpainā ceļu posmā, līdz ar atzinīgiem vārdiem par sēdekļu komfortu un ergonomiku rodas arī cits secinājums – droši vien šis mazauto būs gan pieejamāks, gan piemērotāks to valstu pircējiem, kur gludāki ceļi. Varam tikai iztēloties, kādā tīkamā “lidojumā” pa galda gluduma “autobāni” varētu doties Vācijā, kamēr Latvijas nebeidzamajiem “cūku rakumiem” tas ir tomēr par cietu. Arī cena nelutina – sākuma punkts ir 24 tūkstoši eiro, bet, lai tiktu pie puslīdz pieklājīga aprīkojuma, šis rādītājs pakāpsies vismaz par trešdaļu.

Bagātīgāk aprīkotajā šī mazuļa versijā instrumentu panelī informācijas šķiet mazliet par daudz, turklāt navigācijas ekrāns, ko gribētos iebīdīt panelī, nav kustināms – tas ir nofiksēts kā ar superlīmi perpendikulāri paneļa augšējai virsmai pielīmēts planšetdators. Un, starp citu, patēriņu 1,4 litru benzīna motoram varētu vēlēties krietni mazāku par datora nodevīgi rādītajiem nepilniem septiņiem litriem uz simtu…

“Volvo S90”

Šis premium klases darinājums bija viens no lielākajiem uzmanības piesaistītājiem visas dienas garumā. Jaunā un lielā “svensona” āriene šķiet aizgūtu ideju mistrojums no “Audi” līdz “Cadillac”, kas ne ar mazāko vaibstu neatgādina ne iepriekšējās paaudzes “Volvo” dizainu, ne tās “kastes”, kas pārdesmit gadus senā vēsturē bija redzamas teju ik uz soļa.

Salons šķiet īsts komforta iemiesojums (sevišķi versijā ar bagātīgu aprīkojumu), lai arī ar nelielām pārcentības iezīmēm interjera apdarē teju vai speciāli pasūtināta Bentley stilā. Tik daudz glancētu virsmu, ka drošāk būtu tajā sēsties auduma cimdos, lai pēc pāris dienām nebūtu “jāspoguļojas” savu pirkstu nospiedumos. Braukšana šķiet gluži kā atpūta, kuras laikā, ērti zvilnot dīvāna komfortu sniedzošajā sēdeklī, izbaudīt “autopilotu” – pusautomātiskās vadības sistēmas sniegtās iespējas, kas pati novada auto vienas joslas robežās. Ar svarīgu piebildi – līdz 130 km/h ātrumam, ko tik ērtā auto nākamajiem īpašniekiem droši vien būs grūti ievērot, neskatoties uz to, ka atšķirībā no izmēros līdzīgajiem laikabiedriem šis spēkrats “lepojas” vien ar pieticīgiem četriem cilindriem.

Pārsteiguma moments – dzinēja iedarbināšanas un izslēgšanas poga neatrodas pie stūres, bet starp sēdekļiem (savulaik citam zviedru zemes auto savulaik tieši tur bija iespraužama aizdedzes atslēga!); turklāt “poga” nav nospiežama – lai motoru iedarbinātu, jāpagriež tās metāliskais ietvars. Vienlaikus gan jāatzīst, ka arī šim auto komandu karte skārienjūtīgajā monitorā ir nevajadzīgi sarežģīta.

Īsts biznesmeņu un politiķu kruīza kuģis uz riteņiem. Cena, protams, arī atbilstoša – sākot no 44 tūkstošiem eiro.

“Volkswagen Tiguan”

Pasaules auto tirgus šodien nav iedomājams bez krosoveriem. Tie pārstāvēti arī konkursā “Latvijas Gada auto 2017”, un viens no šīs klases pretendentiem uz uzvarētāju titulu ir arī jaunais “Volkswagen Tiguan”, kas arī konkursā bija pārstāvēts divos eksemplāros. Salīdzinājumā ar priekšgājēju tas pamanījies nomainīt parametrus braucējam tikai vēlamā virzienā – nokrities svarā un audzis gan garumā, gan arī salona plašumā, kļūstot par savas klases līderi bagāžnieka tilpuma ziņā; turklāt ražotājs sola, ka šis “mazdžips” spēs strādāt kā darba zirdziņš un vilkt pat divarpus tonnu smagu piekabi.

Interjera vaibsti brīžiem atgādina kaut ko no “Škoda Superb”, kā arī citiem “Volksvagen” saimes spēkratiem, kā arī kopumā rada plašuma sajūtu, savukārt divu litru dīzelītis pārsvarā spēj pieskaņoties dažādām braucēja kaprīzēm. Patīkami būs pārsteigti aizmugurē sēdošie, kas varēs izmantot gana plašas sēdekļa transformēšanas iespējas un atbrīvot vēl vairāk plašuma piknika lietām.

Gaita salīdzinājumā ar dažiem konkurentiem ir Latvijas ceļiem īsti piemērota – ne par vietu, ne par mīkstu. Būdams moderns autoražotājs, “Volkswagen” ir upurējis arī savu nodevu tehnoloģiju laikmetam, pamatīgi un līdz nepārskatāmībai “nopakojot” ar informāciju instrumentu paneļa displeju, kā rozīnīti prezentējot priekšējā vējstikla projekcijas ekrānu.

Ņemot vērā priekšgājēja – miljonsellera iemīto taku un jaunā modeļa uzlabojumus, jādomā, ka krosoveru segmentā valdošajiem nāksies nedaudz saspiesties. Pirms nonākšanas tirdzniecībā pasūtīto auto skaits tam šķiet vēl viens apliecinājums. Arī cena – no 21 tūkstoša eiro “ar asti” – ir šajā segmentā konkurētspējīga.

“Nissan Navara”

Pēc pavasara piedzīvojumiem, kad šķita, ka prestižā kravinieka labākais pielietojums ir lēna un riteņota pastaiga pa meža takām vai brauciens pēdējā gaitā, rudenī tā pievienošanās konkursantiem (jau ar mehānisko kārbu) ainu mainīja par 100%. Izrādās, tam nevajadzēja daudz – pietiek vien ar tādu sīkumu, kā nolaisties no Latvijas apstākļiem nevajadzīgi dārgā un nepraktiskā 18 collu riteņu plaukta, un, izrādās – notiek brīnumi. Ja iepriekš it kā labi aprīkotā versija pie ātruma 80 km/h kļuva nekomfortabli drebelīgs, tad šajā braucienā testētais “Navara” droši lidoja pāri ceļa grubuļiem krietni vien lielākā ātrumā. Ja vēl pieplusot automātisko transmisiju, kas zina, patiktu pat Čakam Norisam.

Taču, ņemot vērā, ka šī kravinieka ikdienas funkcija diezin vai būs skrējiens pa gludu maģistrāli, var visai droši pieņemt, ka lauku ceļiem, meža un saimniecības darbiem ikdienā tas būs gana piemērots (varbūt ne sākumā, kad sēsties tādā ar dubļainiem zābakiem droši vien negribēsies).