Latvijā prezentēts jaunais “Volkswagen” “vilks”

Pirms vairākiem gadiem “Volkswagen” savam pirmajam kravas pikapam deva simbolisko nosaukumu “Amarok”, kas inuītu valodā nozīmē “vilks”, un tas bija nepārprotams vēstījums, ka no konveijera noripojušais “tautas vāģa” maztonnāžas kravas auto segmenta debitants radīts, lai joņotu pa mežiem, laukiem un prērijām, nevis ložņātu par lielpilsētas akmens džungļiem. Otrās paaudzes “vilks”, kas ieguvis apzīmējumu “premium” un ko Latvijā prezentēja novembra pirmajā dienā, jau paaudzies ne tikai metros un zirgspēkos skaitāmajos parametros, bet arī aprīkojuma ziņā.

Laikam nav nepateicīgāka uzdevuma, kā mēģināt gūt puslīdz visaptverošu iespaidu par auto viena telpā notiekoša prezentācijas pasākuma ietvaros, bez testa braucieniem. Tādēļ nāksies vien praktisko pusi atlikt uz citu reizi un mēģināt, cik iespējams, ievērtēt pirmā mirkļa iespaidu sakritību ar slavinošās informācijas plūdiem.

Ar jaudīgu trīslitru V6 turbodīzeli (163 ZS, 204 ZS vai 224 ZS, maksimālais griezes moments 550 Nm) un astoņpakāpju automātisko transmisiju aprīkotais auto vispirms piesaista vizuāli. Salīdzinot ar priekšgājēju, jaunajam pikapam uzreiz pamanāms daudz lielāks skaits hromētu elementu, kā arī Latvijas apstākļiem neierasti lieli riteņi (mazākais izmērs – 18 collas). Mainījusies arī priekšējo miglas lukturu forma, un kopumā priekšdaļa šķietami izmet pa eiroamerikāniskam, arī nesen klajā nākušo jauno “Tiguan” atgādinošam vaibstam, un papildu efektu piešķir kravas kastē pie kabīnes piestiprinātās hromētās caurules, kas raisa asociācijas ar jaudīgu jeņķu spēkratu, ko stūrē kinematogrāfa radīts Teksasas reindžers…

Izmēģinot interjera komfortu, jāsecina, ka Vācijas mediķu atzītie ergonomiskie sēdekļi sarūmēti nedaudz mazākā kvadratūrā, nekā būtu nepieciešams nedaudz komfortablākai sēdēšanai. Ja priekšējos sēdekļos esošajiem plašo sēdpozīcijas regulēšanas iespēju dēļ dzīve šķitīs visnotaļ ērta, tad aizmugurē, nesagādājot bezkomforta brīžus, iesēdināt varēs vien pāris padsmitgadniekus, pārējā laikā šo sēdekli atstājot pirkumu maisiņiem.

Iemiesojot kārtīga darba auto ambīcijas, “Amarok” nezīmējas ar greznu salona paneli – tas neuzkrītoši ieturēts gaumīgās “Volkswagen” askētisma tradīcijās, vienlaikus izvairoties no šī segmenta automobiļiem raksturīgā robustuma. Tiesa, paneļa cietais materiāls gan liek jautāt, cik grabošs tas varētu kļūt pēc dažu desmitu tūkstošu kilometru nobraukuma, un grabēšanas trokšņa kontekstā jautājumi rodas arī saistībā ar veselai eiropaletei paredzētās kravas kastes apdari. Vēl viens “premium” segmentam netipisks pārsteigums gaida, paceļot motora pārsegu, kam nav atvēlēts amortizators un kas pēc atvēršanas nofiksējams ar manuāli paceļamu balstu.

Atgriežoties pie dažām itin būtiskām tehniskām lietām – jaunais “Amarok” lepojas ar pikapu klasei līdz šim neredzēto Servotronic stūres sistēmu, kas Eiropas pircējiem būs pieejama standarta komplektācijā, tāpat kā automātiskā pēcsadursmes bremzēšanas sistēma. Atkarībā no izvēlētās versijas ražotājs sola kravnesību, kas pārsniedz vienu tonnu, kā arī trīsarpus tonnu vilktspēju. “Amarok” versijā, kurai dots nosaukums “Aventura”, aprīkojumā cita starpā sastopami 20 collu vieglmetāla diski un parkošanās sensoru palīgsistēma ar atpakaļskata kameru. Labas ziņas gaida arī taupīgo braucēju daļu – “Volkswagen” inženieri sola, ka modelim ar trīslitru motoru un astoņpakāpju transmisiju vidējais degvielas patēriņš NEDC braukšanas ciklā ir 7,6 litri uz 100 kilometriem. Runājot par cenu – vismazāk jaudīgajā versijā tā ir ar nelielu “asti” virs 30 tūkstošiem eiro.

Kā iepriekš minēts, pirmie nopietnie secinājumi par auto var rasties tikai pēc noteikta ekspluatācijas laika, taču pirmā acumirkļa iespaidi liek domāt, ka jaunais “Amarok” būs gana piemērots gan praktiskā un saimnieciskā latvieša ikdienas vajadzībām, gan braukšanai iepirkšanās tūrēs un uz kultūras pasākumiem, gan ģimeniskiem izbraucieniem piknikā, maksimums, sastāvā 2+2. Vismaz sākumā tik glaunu auto triekt pa mežu dangām un bezceļiem droši vien īpaši negribēsies.