Olga

Foto: Publicitātes foto

Saulaina jūnija sestdiena bija tā diena, kurā tika atklāta konkursa “Latvijas Gada auto 2018” aktīvā daļa, proti, notika šī gada pirmais testa brauciens, kas veda pa jau ierastiem ceļiem uz Siguldas pusi. Īsumā par pirmajiem iespaidiem, ko sagādāja šobrīd Latvijā pieejamie minētā titula pretendenti.

 

 

“Honda Civic”

 

Atceroties iepriekšējā “Civic” īstenā “futuristico” stilā veidoto paneli, jāsecina, ka ar jauno modeli ražotājs gājis vēl tālāk, šo pašu stilu pārnesot uz virsbūvi, kur izteiktās plūdlīnijas ierasti konservatīvā veidola vietā signalizē teju par konceptauto ambīcijām, kā odziņu uz kūkas iemontējot pagrieziena rādītāja lampiņas riteņu arkās. Savukārt interjerā skaidri samanāmas atkāpes no “futuristico” idejām, ļaujoties Japānas konkurentu ietekmei, taču nebūt ne sliktā nozīmē. Vienu elementu japāņu inženieri aizguvuši arī no franču auto – priekšējā pasažieru sēdekļa atzveltnes nolaišanu guļus stāvoklī ar vienu nelielu rokas kustību.

 

Pēc iesēšanās vadītāja vietā pārņem neliels mulsums – priekšējam vēja aizsargstiklam piestiprinātais sensoru bloks krietni zemāk “padzinis” salona spoguli, rezultātā krietni samazinot pārskatāmību. Arī ātrumu pārslēgšanas svira attiecībā pret elkoņa balstu šķiet mazliet par augstu. (Testā piedalījās arī versija ar automātisko pārnesumkārbu, kur sviras augstums bija daudz pievilcīgāks.) Toties šīs nelielās neērtības kompensē “Civic” gaita – atmosfēriskā 1,5 litru dzinēja ieskrējiens, auto manevrētspēja un vadāmība. Arī dzinējs dūc itin klusu, audiālo kakofoniju gan manāmi papildina dažādi āra trokšņi.

 

Īpašs stāsts ir par kruīza kontroli, kuras ieslēgšanas “algoritmu” KRUSTTĒVS.COM ekipāžai pusstundas laikā tā arī neizdevās atminēt.

Auto sākuma cena – mazliet virs 19 000 eiro.

 

BMW 5. sērija (G30)

 

Tiem, kas izsenis ir BMW piekritēji, šis būs kā “jauns braucošais dīvāns”, pārējiem varbūt radīsies vēlme doties maksimāli ilgā braucienā. Komforts ar senām tradīcijām, kas bavāriešu saimē nav nekas jauns, trīslitru dīzelis kombinācijā ar astoņu pakāpju “automātu” un sporta “paku” demonstrē daudzveidīgas jaudas piruetes un nevainojamu iekļaušanos līkumos uz jebkuras bedrainības pakāpes seguma, salonā nodrošinot maksimālas ērtības teju dīvāna tipa sēdeklī. Šis modelis savu piederību “Premium” saimei attaisno pilnībā.

 

Ja nu kaut kas var tracināt, tad pārspīlētā aktīvās kruīza kontroles pēkšņā bremzēšanas reakcija uz ceļa nomalē (un palielā attālumā) stāvošu auto. Un vēl atpakaļskata spoguļu neizprotamā, patvarīgā nolocīšanās, ieslēdzot atpakaļgaitu. Protams, var jau “parkošanās” laikā orientēties pēc aizmugures kameras uzņemtajiem kadriem, kas uz ekrāna transformējas komiskos attēlos kā uzjautrinoša greizā multfilma. Citādi – gāzi grīdā!

Auto sākuma cena – 46 500 tūkstoši eiro.

 

“Audi Q5”

 

Jaunās paaudzes četru apļu “Premium” braucamrīks ir nenoliedzami bagātīgi aprīkots, taču, subjektīvi spriežot, orientēts uz “kvatro” piedziņas faniem. Pat divu litru benzīna motors ir izcili žirgts (252 ZS), uzrāviens un manevrētspēja ir ikdienas vajadzībām vairāk nekā pietiekami, tomēr bezceļos rodas sajūta, ka auto vadāmību vēlas pārņemt tajā iebūvētās tehnoloģijas. Uz grants seguma ceļa “Audi” mēdz “papeldēt”, un taisnība vien ir apgalvojumā, ka tiem, kuri vēlas stūrēt “kvatro”, mazliet jāapgūst tā vadīšana, kas nav gluži tas pats, kas stūrēt priekšpiedziņas auto. Iespējams, komfortu mazliet vairotu arī vienu izmēru mazāki “zābaki”.

 

Auto sākuma cena – 44 900 tūkstoši eiro.

 

“Mazda CX-5”

 

Pirms pieciem gadiem ar lielu pompu sevi tirgū pieteikušais pirmais CX-5 uznāciens šķita (un patiesībā arī bija) itin daudzsološs. Jaunākais CX-5 izstrādājums, cenšoties pārņemt visas labākās līdzšinējās CX-5 tradīcijas, šķiet, nezināmu mērķu vārdā ir upurējis daļu braukšanas komforta – tas ir ļoti saprātīgā ātrumā ekspluatējams pilsētas auto, kas uz šosejas kļūst mēreni grīļīgs un izslēdz iespēju pamēģināt paeksperimentēt ar maksimālo 2,2 litru dīzeļdzinēja varēšanu. Turklāt braucot šķiet, ka jaunākajam CX-5 modelim samazināta arī trokšņu izolācija. Uzteicams šeit ir vienīgi eksterjers, kas ar “Mazda” raksturīgiem vaibstiem apliecina piederību savai saimei bez jebkādas ārišķības.

Auto sākuma cena – 22 750 eiro.

 

“Land Rover Discovery”

 

Majestātiskais “Discovery” pēc izskata atgādina jau ierastos “Rover” apvidus milžus, taču izskats slēpj kādu noslēpumu – jaunais modelis pamanījies “notievēt” par 500 kg, kas gluži kā izgaisuši, ražotājiem ierasto, smagnējo dzelzi nomainot pret alumīniju. Tomēr braucot, jāatzīst, “metāla diētas” rezultāts nav jūtams. Jāpieļauj, ilgtermiņā tas manāmi atspoguļotos degvielas patēriņā.

 

Atrašanās šī giganta salonā ir patīkama – askētisks interjers, jau no “Jaguar” zināmā automātiskās kārbas ātrumpārslēga ripa ierastās sviras vietā un augstuma ziņā ideāla sēdpozīcija, kas pārspēj visus konkurentus, tāpat kā opcija vilkt 3,5 tonnu piekabes.

 

Lai arī pat aprīkojumā ar divu litru “dīzeli” varenais braucamrīks nevar sūdzēties par dinamikas trūkumu (nevajadzētu, jo jauda tikai par mata tiesu atpaliek no trīslitrīgā V6), tas nav paredzēts dinamiskai braukšanai lielā ātrumā, bet gan riteņotai “rāpošanai” pa absolūtiem bezceļiem, izbraucieniem medībās, uz makšķerēšanu vai piknikā. Vai milzu šopingā, kam kā radīts ir bagāžas nodalījums, kas aprīkots ne vien ar aizmugurējām durvīm, bet arī nelielu bortu, ko par sēžamo alus pauzēs varot izmantot pat trīs pabrangas uzbūves vīri.

 

Ja kaut kas šajā konservatīvajā milzenī izraisa smaidu, tad vienīgi salona spogulis, kas smieklīgās formas un salīdzinoši mazā izmēra dēļ šķiet aizgūts no kāda Mistera Bīna spēkrata…

Auto sākuma cena – 67 000 eiro.

 

“Hyundai i30”

 

Korejiešu autoražotājs, šķiet, līdz šim vienlīdz spējis raisīt kā sajūsmu, tā aizspriedumus. Tas attiecināms arī uz iepriekšējiem i30 modeļiem, kam tikko kā pievienojusies jau trešā paaudze, kas sevi bez īpašas kautrības ambiciozi pasludinājusi par “jauno tautas auto”. Kāpēc gan nē, ja šie spēkrati no konveijera noripo kādā ar plašo “tautas vāģu” saimi saistītā zemē – salīdzinoši netālajā Čehijā?

 

Jaunais un neuzkrītošais auto neliek vilties, drīzāk patīkami pārsteidz. 1,4 litru benzīna dzinējs sadarbībā ar septiņu pakāpju transmisiju rāda, ko spēj, un tas ne mirkli nešķiet tāds, kam prasītos pievienot stūmējus. Salīdzinot ar vēl pirms stundas testēto japāni, šis kompaktnieks ceļam ir kā pieplacis neatkarīgi no ceļa seguma un līkumu straujuma. Kāds varētu jautāt – vai nav pretenziju pret pārāk vienkāršu interjeru? Pretjautājums būtu – vai interjers ir tik vienkāršs? Nebūt nē. Gaumīgs, bez lieka “kiča” un nevajadzīgiem izraibinājumiem. Ideāli piemērots kā ikdienas, tā nedēļas nogales izbraucieniem.

Auto sākuma cena – 14 990 eiro.

 

“Nissan Micra”

 

Labi zināmais “mazauto” salona ziņā paaudzies līdz tādiem lieluma standartiem, ka to saukt par “mazu” vairs pat īsti nav iemesla – vēl nesen šādā izmēru plejādē bija kompaktklases auto. Arī dizaineru fantāzija nesnauž – mazais, ar mazāku nekā viena litra tilpuma trīscilindru motoru (ja precīzi, tad 0,9 l) aprīkotais “spridzeklis” lepojas ar oriģinālu paneļa un sēdekļu apdari, toties šeit tikusi ignorēta, piemēram, tāda itin praktiska lieta, kā elkoņa balsts.

 

No šādas klases auto nav gaidāmi bezceļu varoņdarbi, un tomēr pēc skata sportiskā “Micra” uz grants seguma varēja būt mazliet stabilāka. Ātruma “zvērs” tajā pamostas uz melnā seguma. Tas liek secināt, ka jaunais “Nissan” mazulis paliks īstena pilsētas auto statusā. Atsevišķa tēma ir degvielas patēriņš – lai ko arī šeit par piecu litru robežām nevēstītu dators, realitāte tomēr ir krietni atšķirīgāka. Diemžēl ne ekonomiskuma virzienā.

Auto sākuma cena – 12 400 eiro.

 

“Citroën C3”

 

Mazās klases stila auto, kas vizuāli atgādina pirms dažiem gadiem tirgū ienākušo un pēc dizaina itin uzjautrinošo “Citroën C4 Cactus”, turpina priecēt ar humora devu jancīgā divkrāsu eksterjera, francisko moldingu (air-bumps) un savdabīgo arhaiskā paskata salona detaļu izskatā. Taču ar iekāpšanu salonā un došanos ceļā smiekli un jautrība mazliet apsīkst.

 

Protams, par budžeta cenu (sākuma cena – no 10 500 eiro) nevar vēlēties kompaktklases komfortu, turklāt 1,2 litru “trīsstobru” motors “dragā” itin dzīvīgi un neizpelnās ne mazāko pārmetumu par dinamikas trūkumu, un taisnības labad jāpiebilst, ka, pateicoties vājajai skaņas izolācijai, motora pukšķus visai labi var dzirdēt arī salonā).

 

Tomēr ir dažas pavisam elementāras lietas, pie kurām ražotājs varēja gan drusku cītīgāk piedomāt. Piemēram, šeit autobūvnieki ir ignorējuši. Braucot pa grants ceļu, šķiet, ka teju atvērsies skaļi grabošās vadītāja durvis. Durvju aile “lepojas” ar izteiktu šaurību gan augstumā, gan platumā (par spīti itin sakarīga augstuma griestiem), un vidus statne konstanti atrodas pretī plecam, kas varētu būt pozitīvs faktors no pasīvās drošības skatupunkta, bet nekādā gadījumā ne ikdienā, iekāpjot auto un izkāpjot no tā. Līdz ar to jāsecina, ka vismaz pirmajā laidienā C3 ir pārāk skaļš un paprasts Cactus radinieks ar neveiklas atdarināšanas ambīcijām. Iespējams, ka atbilstošs cenai. Taču ar desmit tūkstošiem kabatā tad jau labāk skatīties mazlietoto auto virzienā.

 

Vārds: