Motosezonai gatavs kopš janvāra

Būdams īstens „moču” fans, Jānis Gaigals, kādreizējais ministrs, tagad – Valsts izglītības satura centra vadītāja vietnieks, šo sestdienu – valstī pārcelto darba dienu – paņēmis brīvu, lai sēstos uz sava „Harley Davidson” un kopā ar citiem moču mīļiem trauktos ķert īsto brīvības un vasaras garšu.

Tieši jaunās motociklu sezonas atklāšanas dienā portāls KRUSTTEVS.COM iztaujā Jāni par viņa vaļasprieku – močiem.

- Kā gatavojies moču sezonai?

Mocim jaunajai sezonai jābūt gatavam jau rudenī. Tas gan ne vienmēr izdodas tik laicīgi, kā ieplānots. Man gandrīz izdevās – mocis jaunajai sezonai bija gatavs 6.janvārī. Sirds vienmēr priecājas, ja arī ziemā var parosīties ar motociklu. Tas ziemu padara īsāku. Šobrīd atliek gaidīt tikai sestdienu – sezonas atklāšanu.

- Kuru moci esi atzinis par savējo?

Jau sesto gadu ar mani kopā ir „Harley Davidson Road King Clasic”. Klasika. Gan nosaukumā, gan pēc savas „čopera” būtības. Šis ir mana mūža sestais motocikls. Ir atrasts tas, kas vislabāk patīk. Kāpēc tieši „Hārlejs”? Droši vien tie, kuri paši brauc ar močiem, sapratīs mani, kādēļ mana izvēle ir tieši tāda.

- Saki, močos un moču apģērbos valda arī modes tendences?

Visi zīmoli katru gadu piedāvā arī jaunus apģērbus. Īpaši „Harley Davidson”. Ne vienmēr man šīs tendences ir saprotamas. Bet tas ir mārketings. Mans galvenais izvēles kritērijs – funkcionalitāte. Lai ir ērti un piemēroti visiem laika apstākļiem. Šajā ziņā esmu konservatīvs.

- Kā tavā dzīvē ienāca moči?

Pirmais motocikls man bija pagājušā gadsimta 75.gadā – „Jawa – 350”. Kā jau daudziem, kas savulaik sāka braukt ar „javiņām”, arī man pēc tam vairākus gadu desmitus bija pārtraukums. Bet, kad 90.gadu vidū Latvijā sāka parādīties kārtīgie moči – pavisam cita paaudze, kādus nebijām redzējuši Padomju gados – nopirku nākamo – „Kawasaky Vulkan”. Labu laiku meklēju savējo, līdz atradu.

- Kādēļ tieši moči un nevis makšķerēšana vai cits hobijs?

Tad jau arī putnam jāprasa, kur ir tas kaifs lidot? Kamēr nav lidots, to ir grūti saprast. Tāpat arī ar moci – kamēr nav braukts, nevar saprast, kur ir kaifs. Manā dzīvē mocis ir liela pievienotā vērtība, un tam ir būtiska nozīme. Motocikls man ir arī ikdienas transporta līdzeklis. Sezonā nobraucu vidēji 11 - 12 tūkstošus kilometru. Taču galvenais tiešām ir pārsteidzošā brīvības sajūta. Ceļojot ar moci, ir daudz spilgtāka apkārtējās vides izjūta. Ir vismaz piecreiz vairāk iespaidu. Arī lietus nav šķērslis. Problēma ir tad, ja nav piemērota apģērba. Bet katram motobraucējam vienmēr līdzi ir pilns ekipējums, lai var braukt katrā diennakts stundā un jebkuros laika apstākļos.

- Taisnība, ka vīrieši uz močiem sievietēm patīk labāk?

Nedomāju, ka tas varētu būt noteicošais. Taču tas jāprasa sievietēm, par to spriest nevarēšu. Bet tas, ko esmu pamanījis – ja pīpē pīpi, tas meitenēm patīk daudz labāk nekā ja kūpina cigāru.

- Kādi ir šīs sezonas jaunie izaicinājumi?

Sezona parasti ir saplānota jau krietnu laika sprīdi uz priekšu. Katru vasaru tiek plānots kāds ceļojums. Ir gan tālie braucieni pa Eiropu, gan tepat kādi vietējie. Tā kā braucieni katru gadu ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, un tos ļoti, ļoti gaidu, tad tos par īpašiem izaicinājumiem vai mērķiem nosaukt grūti. Pats interesantākais, taču arī grūtākais bija ceļojums Indijā pa Himalaju kalniem. Izbraucām arī pasaulē augstāko kalnu ceļu pāreju Kardungla – 5602 m.

- Dzirdēju, moču sezonas atklāšanā plānots arī dragreiss. Piedalīsies?

Dragreisā – nē. Jāsaka godīgi – visu atklāšanas programmu neesmu izpētījis. Zinu, ka tā ir sestdiena un zinu, ka būšu. Organizatori noteikti kā katru gadu parūpēsies, lai moču sezonas atklāšana būtu interesanta un lai visiem būtu, ko darīt. Lai visiem veiksmīga sezona!