RezervesDALAS24.lv

Dzīvesstils / Baudas & izpriecas

Slavenību Ziemassvētku tradīcijas: bagātīgi klāts galds, pēc ģimenes receptēm gatavoti ēdieni

Slavenību Ziemassvētku tradīcijas: bagātīgi klāts galds, pēc ģimenes receptēm gatavoti ēdieni
Foto: Publicitātes foto
KRUSTTEVS.COM · 17.12.2014. 11:41

Ziemassvētkiem piestāv bagātīgi klāts galds, jo pēc ticējumiem tas uzlūkots arī kā labklājības un turīguma simbols, atzīst Andrejsalas restorāna „Aqua Luna” šefpavārs Gints Aizupietis.

 

Gada gaišāko svētku svinēšanā liela nozīme ir paaudzēs lolotām tradīcijām – gan ģimenes kopā sanākšanai, gan dāvanām, gan klasiskai svētku maltītei, tā par savām ģimenes svētku tradīcijām pastāstīja „Aqua Luna” aptaujātie sabiedrībā pazīstamie cilvēki.

 

Mākslinieces Gundegas Dūdumas ģimenē sena gadu mijas tradīcija ir karpas galerta gatavošana. „Tā darīja mana mamma, tā darīja mana vecmāmiņa, domāju to iemācīt arī savām meitām,” atzīst māksliniece. Viņa ievērojusi, ka tajos gados, kad tuviniekiem un draugiem sadāvinātas zvīņas, cilvēkiem patiešām uzlabojas finanšu situācija.

 

Mazie speķa rausīši, pašu darināts karstvīns, krāsnī cepti kartupeļi, ar medu un ķimenēm šķovēti kāposti, cepetis, rasols, kuram noteikti pievienoti āboli, desertā – brūkleņu ķīselis ar putukrējumu, to Ziemassvētkos galdā liek Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča.

 

„Tās ir mūsu ģimenes tradīcijas un mēs tās nevēlamies mainīt. Ir ļoti, ļoti svarīgi uzturēt piederību ģimenei un tās tradīcijām. Mūsu mājās tās ir gan klasisks Ziemassvētku galds, gan apdāvināšanās, gan kopīgs gājiens uz baznīcu,” saka Jermoloviča.

 

Savukārt aktieris Andris Bulis min, ka reizi gadā, proti, Ziemassvētku vakarā ir vēlēšanās ieēst pelēkos zirņus ar speķi. „Tas ir tāpat kā vasarā ar auksto zupu – ideāli piemērots ēdiens īstajam brīdim. Pelēkie zirņi nav manu iecienītāko ēdienu vidū, taču Ziemassvētkos tie ir ārpus jebkuras konkurences,” nosmej aktieris.

 

Ziemassvētku mielasta galdā ceļot pat tādus tradicionālus ēdienus kā rasolu vai cūkas cepeti, ir vieta kulināriem eksperimentiem un mazāk tradicionālām garšām, iesaka „Aqua Luna” šefpavārs Gints Aizupietis.

 

Iecienītais rasols jeb olivjē salāti iegūs bagātīgu garšu, ja pagatavos ar liellopu mēli un tītara krūtiņu, tiem pievienojot anšovus, kaperus, kornišonus.

 

Svētku mielastam var izvēlēties ne tikai tradicionālo ziemas ēdienu - cūkgaļas cepeti, bet arī garšvielās un baltvīnā sutinātu truša gaļu. Pirms sutināšanas truša gabaliņus var apcept, tad sautējamā katlā uzkarsē eļļu, tai pievieno garšvielas, vīnu un sautē, līdz gaļa kļūst mīksta.

 

Silto galdu var papildināt ar sutinātiem sarkanajiem kāpostiem, marinētām rudens saknēm – bietēm, burkāniem, pastinakiem, selerijām.

 

Iedvesmojoties no britu tradīcijām mājās var pagatavot arī augļu kēksa variāciju, proti, šā našķa garšu var bagātināt ar apelsīnu liķieri, bumbieriem, āboliem, īpašām garšvielām.

 

Ja šāda deserta pagatavošana mājās šķiet pārāk sarežģīta, tad kādā svētku brīvdienā to var doties nobaudīt uz Andrejsalas restorānu „Aqua Luna”. Te svētku desertā augļu kēksu pasniegs ar šokolādes saldējumu un granātābolu mērci.

 

Restorāna īpašā gadu mijas ēdienkarte piedāvā arī savos taukos lēni sautētu pīles kāju ar saldskābiem sarkanajiem kāpostiem, ķirbju krēmzupu, laša steiku un truša kājas ragū ar pupiņām un trifeļu akcentu.

 

Lai nākamais gads būtu svētīgs, jāatceras, ka visai mājai jābūt gaišai, tad laimīte redzēs, kur staigāt, un visu vakaru uz galda jābūt maizei, sālim un ugunij.