Latvijā populārākās tiešsaistes kazino spēles (4)
09:22Vairāk kā 500 alus šķirnes vienkopus festivālā Latviabeerfest 2019 (2)
14:34Izsludina pieteikšanos “Young Lions” nacionālajai atlasei video un filmu nozares profesionāļiem (2)
18:49Digitālais aģents: nevajag kautrēties par nezināšanu (1)
23:48Akcijā “Dienas bez rindām” sniegtas vairāk nekā 7000 konsultācijas par e-pakalpojumiem
Dzīvesstils / Baudas & izpriecas
Kopumā 40% Latvijas iedzīvotāju plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. To skaitā 12% jau ir konkrēts plāns attiecībā uz ceļojumu ārpus Latvijas, bet vēl 28% iedzīvotāju ir ieceres. Daudz biežāk plānus doties ceļojumā tuvāko 12 mēnešu laikā pauda tie iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā bija devušies ceļojumā, liecina “Latvia Tours Ceļojumu indeksa” dati.
“Kopš 2015. gada par 8% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. Pērn tie bijuši 32% iedzīvotāju, bet šogad 40%,” stāsta SIA “Latvia Tours” direktore, indeksa autore Ieva Keiša.
Kā rāda pētījuma dati, biežāk ceļojuma plāni ir iedzīvotājiem 25 – 34 gadu vecumā, no tiem 13% jau ir konkrēts plāns, bet 39% ir tikai ieceres par ceļojumu tuvāko 12 mēnešu laikā. Tā pat nolūks doties ceļojumā biežāk ir rīdzinieku vidū, no tiem 47% plāno doties atpūtas ceļojumā. Tā pat šāda iecere ir 39% iedzīvotāju citās Latvijas pilsētās un trešdaļai iedzīvotāju laukos.
Plānojot nākamā ceļojuma izmaksas, 43% no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir nodoms tuvāko 12 mēnešu laikā doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas, plāno tērēt tikpat daudz naudas, cik viņi iztērēja savā pēdējā ceļojumā. Savukārt 21% plāno tērēt vairāk naudas, bet 9% nākamajam ceļojumam plāno atvēlēt mazāku naudas summu. Visbiežāk vairāk naudas plāno tērēt iedzīvotāji 18 – 24 gadu vecumā.
““Latvia Tours Ceļojuma indeksa" jaunākie apkopotie aptaujas dati par iedzīvotājiem, kuri iecerējuši tuvāko 12 mēnešu laikā doties atpūtas braucienā ārpus Latvijas, liecina, ka, salīdzinājumā ar apkopotajiem datiem iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, ir sarukusi to ceļotāju daļa, kuri plāno ceļojumam tērēt vairāk naudas. Palielinājās arī tas segments, kas ietver respondentus, kuri šaubās savā atbildē. Šāda tendence iet sazobē ar kopējo ekonomisko noskaņojumu. Piemēram, prognozes par šā gada tautsaimniecības izaugsmes tempu daudzviet gan pasaulē, gan Latvijā tikušas mazinātas, ko veicina neziņas par nākotni pieaugums. Tam par iemeslu ir gan gausā globālās ekonomikas izaugsme, gan neskaidrības saistībā ar pasaules ekonomikas lielvalstu politiskajiem lēmumiem (piemēram, ASV prezidenta vēlēšanas, Brexit),” uzsver Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.
“Šie varētu būt faktori, kas vairo respondentu bažas par nākotnes ienākumiem un izdevumiem, secīgi veicinot arī ceļojumiem ieplānoto tēriņu sarukumu. Tomēr ceļojumiem novirzāmā līdzekļu apmēra mazināšanos varētu skaidrot arī citi aspekti. Piemēram, izmaksas atpūtas braucieniem kļuvušas draudzīgākas saistībā ar naftas cenu kritumu, kas veicinājis arī avio lidojumu cenu samazinājumu. Šo aspektu varētu pamatot fakts, ka, saskaņā ar aptaujas datiem, kopš 2015. gada nedaudz ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. Plānoto izdevumu ceļojumiem samazinājumu var ietekmēt arī respondentu lēmumi novirzīt vairāk naudas citiem pirkumiem vai ieguldījumiem, vai arī lēmums izvēlēties tuvāku galamērķi, kas attiecīgi var izmaksāt lētāk,” stāsta L. Vecgaile.
2016.gada augustā tika aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos. Pētījumā apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, viedokli un attieksmi pret dažādiem ar ceļošanu saistītiem jautājumiem. Pirmo “Latvia Tours Ceļojumu indeksu” izveidojusi viena no lielākajām tūrisma firmām Latvijā “Latvia Tours” 2015. gada novembrī. Indekss veidots sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Festivālu sezona ir uzņēmusi apgriezienus un, neskatoties uz ne visai iepriecinošiem laikapstākļiem, daudziem šī nedēļas nogale jūras krastā ir vasaras gaidītākais notikums,. Samsung Electronics Baltics apkopojis informāciju, kā mobilās ierīces tavu mīļoto festivālu brīvā dabā padarīs vēl baudāmāku pat tad, ja gadījušās kādas ķibeles – pazudis draugs, mājās aizmirsies lādētājs vai sliktākā gadījumā - nevari atrast savu telefonu.
"Labvakar, Liepāja", otrās festivāla dienas galvenais mākslinieks Mika iekaroja liepājnieku un pilsētas viesu sirdis, latviešu valodā paziņojot, ka ir jauki atgriezties Latvijā. Mūziķis pēc uzstāšanās atzina, ka šis koncerts Latvijā ir vēl emocionālāks par iepriekšējo šovu Rīgā pirms 3 gadiem. Liepājas pludmales aizrauts, Mika brokastis ieturēja šorīt pašā jūras krastā.
60 % Latvijas iedzīvotāju nevelta miegam pietiekami ilgu laiku, bet katrs sestais (17 %) ir piedzīvojis bezmiegu vai miega traucējumus, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Miega medicīnas speciālists un neirologs Ainārs Vecvagars norāda, ka miega problēmas sabiedrībā tik tiešām ir aktuālas, turklāt, ja tās neārstē, cilvēks ar laiku var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, jo tieši veselīga miega laikā tiek stiprināta imunitāte.
Ainas Mucenieces vārdā nosauktais Viroterapijas fonds, pēc vēža pacientu ierosinājuma, aicina parakstīt atklātu pateicības vēstuli latviešu zinātniecei par viņas ieguldījumu medicīnā un radītā pretvēža medikamenta pieejamību.
Sākusies pieteikšanās “Young Lions” nacionālajai atlasei kategorijā “Film”, kurā aicināti piedalīties video un filmu nozares profesionāļi – izcilākā komanda iegūs Inbox.lv apmaksātu ceļazīmi uz Kannu Lauvām (Cannes Lions).
Piektdiena, 20. oktobris, ir īpaša diena Latvijas Televīzijas iemīļotajam bērnu raidījumam "Kas te? Es te!" - tas svinēs savu 10 gadu jubileju. Gatavojoties īpašajam notikumam, Latvijas Televīzija aicina savus mazos skatītājus sūtīt apsveikumus raidījumam un tā varoņiem. Darbi jāsūta uz Latvijas Televīziju, Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā, pasta indekss - LV1050.
Iznākusi grāmata bērniem „Kur Rodas PIENS” – otrā grāmata izglītojošajā izdevumu sērijā „Kur Rodas”. Grāmata, izmantojot krāšņas ilustrācijas, vienkāršus un saprotamus tekstus, bērniem saistošā veidā parāda piena radīšanas ceļu – no pašiem pirmsākumiem līdz veikalu plauktiem. Svarīgākais ir bērniem attēlot, kā piens tiek apstrādāts mūsdienīgā ražotnē.