Pirms 25 gadiem krita Berlīnes mūris: Latvijā pazīstamu cilvēku atmiņas

Neaprakstāms atvieglojums, milzīgs prieks un laime: ar šādām sajūtām cilvēki atceras Berlīnes mūra krišanu 1989.gada 9.novembrī. Ir pagājuši 25 gadi kopš brīža, kad pazuda viena no lielākajām komunisma ikonām, kas vairākus gadu desmitus šķēla pilsētu, valsti un cilvēkus.

Milzīgo atvieglojuma sajūtu, prieku, ko radīja kontrolpunktu atvēršana 9.novembrī, piemin daudzi, jo vēl 1989.gada sākumā bija grūti iedomāties, ka Berlīnes mūris varētu krist.

Atzīmējot Berlīnes mūra krišanas 25.gadadienu, TV kanāls „National Geographic” piedāvā noskatīties ļoti personisku mūziķa un aktiera Deivida Haselhofa stāstu par šīs pilsētas iedzīvotājiem, kuriem bija jātiek galā ar vienu no visgrūtāk pārvaramajām robežām -„Deivids Haselhofs: pret Berlīnes mūri”.

Pirms vēsturiskās gadadienas kanāls „National Geographic” uzklausīja vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku atmiņas par tā laika notikumiem.

„1989.gada novembrī biju komandējumā Jēnā un Berlīnē un savām acīm redzēju, kā tiek atvērti robežpārejas punkti un cilvēku masas dodas uz Rietumberlīni. Pats gan tajā reizē baidījos iet pāri, jo jau vēl eksistēja PSRS. Man bija padomju pase un es nezināju, vai tikšu atpakaļ. VDR galvaspilsētā biju bijis vairākkārt, un Aleksandra laukuma TV torņa kafejnīcā redzēju, ar kādām skumjām cilvēki lūkojas uz Rietumberlīnes pusi,” vēsturisko notikumus atceras akadēmiķis Jānis Stradiņš.

„Iekšējā brīvības sajūta bija tā, kas lēnām grauza mūri, līdz tas fiziski sagruva. Brīvības garša - tā nāca teju katru dienu kopš 1988.gadā notikušā Radošo savienību plēnuma. Veidojām arī kontaktus ar VFR, Rietumberlīnē togad notika pirmā izstāde „Rīga - latviešu avangards”. Mūris tad vēl bija, taču, mums, māksliniekiem, bija deguni gaisā – turam augstu brīvības karogu,” stāsta toreizējā Mākslinieku savienības priekšsēdētāja, māksliniece Džemma Skulme.

„Notikumi Latvijā, „perestroika” lika domāt – Berlīnes mūra krišana ir likumsakarīga, kaut arī daudzi tam nepiekrita. Rietumberlīnes nošķirtība bija absolūta, tās iedzīvotāju stāsti par ikdienu – teju sirreāli, tādēļ cilvēku kopā sanākšanai pie Brandenburgas vārtiem bija simboliska nozīme,” savās atmiņās dalās Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, profesors Jānis Vētra.

Robežzona, kuru vēlāk nodēvēja par Berlīnes mūri, radās 1961.gada 13.augusta naktī, kad VDR pēkšņi slēdza robežu starp Austrumvāciju un Rietumberlīni, iekļaujot pilsētas daļu ciešā lokā. Divdesmit četru stundu laikā tapa dzeloņstiepļu žogs teju 155 km garumā, no tiem 43 km – tieši Berlīnē. Robežu visu diennakti apsargāja bruņoti karavīri ar suņiem.

1962.gadā 100m attālumā uzcēla otru žogu un izveidoja īstu „nāves joslu” bēgšanas mēģinājumu novēršanai. 1965.gadā dzeloņstieples nomainīja betona siena, vēl pēc desmit gadiem – 3,6 m augsts dzelzsbetona mūris. Robeža tika atvērta 1989.gada 9.novembrī.

Skaties raidījumu „Deivids Haselhofs: pret Berlīnes mūri” (Hasselhoff vs. The Berlin Wall) kanālā „National Geographic” svētdien, 9.novembrī, plkst. 21.00!