Aizraujošās Galapagu salas: bruņurupuči, iguānas, pingvīni vienuviet

Galapagu salas nelīdzinās nevienai citai vietai pasaulē. Dienvidamerikas tuvumā esošo salu apvidū krustojas trīs Klusā okeāna straumes, tādēļ te vienlaikus mīt auksto ūdeņu un tropu zivtiņas, pingvīni, jūras lauvas, haizivis, milzu bruņurupuči un iguānas. Daudziem dabas mīļotājiem arhipelāgs ir sapņu galamērķu sarakstā. 

Ja vēlies ielūkoties UNESCO Dabas mantojuma sarakstā iekļauto salu ikdienā, tad sestdien, 20.decembrī, plkst. 22:00 skaties TV kanāla „National Geographic” raidījumu „Brīva pieeja: Pasaules kultūrmantojums - Galapagu salas”.

Lūk, daži no Galapagu salās sastopamajiem dzīvniekiem, ar kuriem ik gadu aci pret aci satopas tie 150 000 cilvēku, kuriem ir dota iespēja iepazīt unikālo vulkāniskās izcelsmes arhipelāgu. Starp citu, tieši šeit dzīvnieku pasaules novērojumi iedvesmoja Čārlzu Darvinu veidot un attīstīt evolūcijas teoriju.

Galapagu milzu bruņurupuči

Ja Rīgas zooloģiskais dārzs ik gadu rīko divu milzu bruņurupucieņu svēršanu, tad jājautā, kurš gan nezina Galapagu bruņrupučus? Vairāk nekā 200kg smagie dzīvnieki ir īsta šo salu ikona un neatņemama ekosistēmas daļa. Ne velti 1570.gadā flāmu kartogrāfs Ābrahams Orteliuss arhipelāgu nodēvēja par „Insulae de los Galopegos” jeb Bruņurupuču salām.

Milzu bruņurupuči dzīvo apmēram 150 gadus. Vien pirms dažiem gadiem uz labākiem medību laukiem pārcēlās 175 gadus vecā Heriete, kuru uz Austrāliju esot nogādājis pats Čārzls Darvins.

Jūras un zemes iguānas

Galapagu salās mītošās jūras iguānas ir pasaulē vienīgās jūras ķirzakas, kuras pārtiek no aļģēm un jūraszālēm. Apmēram metru garie rāpuļi ir lieliski peldētāji, tomēr mēdz arī saulītē sildīties uz sausiem vulkāniskās lavas iežiem. Izskata ziņā jūras iguānas atgādina aizvēsturiskus monstrus. Savukārt zemes iguānas līdzinās drakoniņiem un pārtiek no opuncijas lapām un augļiem. TV kanāla „National Geographic” raidījumā, skaties, vai neredzēsi iguānas mugurā kādu žubīti lasām ērces.

Galapagu pingvīni

Arhipelāgā mīt vieni no vismazākajiem pingvīniem pasaulē, kuri ir visu apmeklētāju mīluļi. Tie ir vienīgie pingvīni, kas sastopami ziemeļos no ekvatora. Viņi pārtiek no auksto ūdeņu zivīm, piemēram, anšoviem, sardīnēm, makrelēm, kuras Galapagu salu tuvumā nokļūst, pateicoties aukstajai Humbolta straumei. Šie pingvīni mīt lavas iežu alās, ir monogāmi un pāri izvēlas tikai reizi dzīvē.

Nelidojošie jūras kraukļi

Galapagu salās mītošie putni pārstāv vienīgo no 29 kraukļu sugām, kas nelido. To ķermeņi un spārni evolūcijas procesā ir piemērojušies barības meklēšanai zem ūdens, proti, spārni ir atrofējušies tiktāl, ka putni vairs nespēj palidot. Vidēji 3 kg smagie putni tiek uzskatīti par vissmagākajiem jūras kraukļiem pasaulē. Tie pārtiek no zušiem un astoņkājiem.

Āmurhaizivis

Īpatnā izskata dēļ āmurhaizivis ir visnotaļ populāras jūras radības, savukārt Galapagu salas ir viena no labākajām to aplūkošanas vietām pasaulē. Slaidās, zeltainbrūnās zivis šeit pulcējas vairākus simtus lielos baros. Šīs sugas liela skaita pulcēšanos vienuviet iemesls zinātniekiem joprojām ir mīkla.

Apdraudētie putniņi: žubītes, atdarinātājputns

Galapagu salās mīt arī vairāku sugu putni, kuri spēj izdzīvot tikai ļoti specifiskos biotopos. Piemēram, mangrovju žubītes dzīvo tikai divās neskartās mangrovju birzīs Isabelas salas ziemeļrietumus. Šie putniņi ir vieni no apdraudētākajiem pasaulē, jo savvaļā mīt vien aptuveni simts īpatņu. Savukārt Floreānas atdarinātājputni bija pirmie, kurus pēc saviem ceļojumiem aprakstīja un pētīja Čārlzs Darvins. Patlaban savvaļā dzīvo vien daži desmiti lidonīšu, tādēļ 2007.gadā uzsākts sugas atjaunošanas projekts.

Skaties raidījumu „Brīva pieeja: Pasaules kultūrmantojums - Galapagu salas” kanālā „National Geographic” sestdien, 20.decembrī, plkst. 22.00.